Pēc 20-25 gadiem katra otrā Eiropas vecmāmiņa būšot ar tetovējumu uz ķermeņa un mazbērniem paskaidrot bohēmisko jaunības soli būs grūti. Tā prognozē zinātnieki.

Tetovējumu varā jaunieši vairs nesaprot ne realitāti, ne malu, ne galu... Jaunieši palikuši pavisam traki: tagad savu ķermeni vairs nežēlo - tetovējumus tagad veido pat uz peņa.

Kādā realitātes šovā televīzijā jauns pāris nodarbojas ar seksu. Skatītājus visvairāk šokējis jaunā vīrieša tetovējums uz dzimumlocekļa - pilngadīgas personas šo video var skatīt šeit

Skatītāju galvenais jautājums par vīrieša jūtīgāko vietu: cik lielas sāpes izjutis jaunais vīrietis un kā tas vispār iespējams? Galarezultāts uz vīrieša locekļa ir gana simpātisks - noskaties!

Uzziņai:

Tetovējums ir zīmējums, kuru uztetovē uz cilvēka ādas. Tas ir viens no populārākajiem ķermeņa modifikācijas veidiem. Tetovējums nozīmē pigmenta ievadīšanu vienu milimetru zem ādas ar speciālu, tam paredzētu ierīci - tetovēšanas mašīnīti. Tetovēšana ir māksla, kas pastāv gan primitīvā, gan profesionālā līmenī. Mūsdienās tetovējumi uz ādas vieniem ir kļuvuši par mākslas veidu, dažiem tie apliecina piederību kādai konkrētai domubiedru grupai.

Tetovēšanas tradīcija jeb zīmējumu un ornamentu veidošana uz cilvēka ķermeņa, caurdurot ādu un ievadot krāsu tajā, radās ilgi pirms arhitektūras, mūzikas un, vēl jo vairāk, modes. Arheologi atraduši priekšmetus no akmens laikmeta, kuri tiek uzskatīti par tetovēšanas piederumiem. Tur tika atrasti krāsu podiņi, mazas kaula un krama adatiņas un īpatnējās ģeometriskās figūras (strīpas un punkti) uz agrīno mākslinieku gatavotajām skulptūrām. Tie tika atrasti kopā ar klinšu gleznojumiem. Seno cilvēku augumus greznoja maģiskas zīmes, kurās tika iekodēta cilts piederība, ticība un sasniegumi. Nozīmīgākos dzīves notikumus atzīmēja ar īpašiem rituāliem un — uz ādas.

Tetovēšanas pirmsākumi ir meklējami jau tālajā paleolīta laikmetā. 3300.gadus p.m.ē, datētas cilvēku mirstīgās atliekas ar tetovējumiem. Uz šīm atliekām tika saskatītas dažādas paralēlas līnijas un zem kreisās kājas - krusts. Cilvēki tetovējumos saskatīja dziļu jēgu - tie bija dzīvības un nāves simboli, zīmes, kas aizsargāja no ļaunajiem gariem. Dažādas tetovēšanas paliekas ir redzamas arī pirmajām mūmijām, kā arī cilvēkiem no Dienvidamerikas, Eiropas, Āfrikas, Āzijas. Pats vecākais līdz mūsdienām saglabājies cilvēka līķis rotāts ar 15 tetovējumiem. Tas tika atrasts ledājā uz Itālijas un Austrijas robežas 1991. gadā. Zinātnieki uzskata, ka tam ir 5300 gadu un viņš ir miris 40 gadu vecumā. Šis vīrs, kas pārstāv bronzas laikmetu, ir vislabāk saglabājies salīdzinājuma ar Vācijā un Skandināvijā vai Anglijā līdz šim atrastajām mūmijām. Šos tetovējumus zinātnieki skaidro kā vienkāršu rotāšanās tieksmi, tos, iespējams, izmantoja maģiskos rituālos vai arī, lai apliecinātu savu sociālo stāvokli. Pirmās tetovēšanas tehnikas balstījās uz ādas skrāpēšanu ar asu priekšmetu, pēc tam līdz asinīm saskrāpētajā ādā iepildīja krāsvielu. Sadzīšanas procesā šajās rētās krāsa palika uz mūžu, radot noturīgu zīmējumu. Šo seno paņēmienu izmantoja indiāņu ciltis. Vēl kādā citā tetovēšanas tehnikā izmantoja adatas un diegus. Šos diegus iekrāsoja melnā krāsā. Diegs ar adatas palīdzību palika ķermenī, tā veidojot zīmējuma kontūras. Šajā tehnikā radītie darbi parasti bija primitīvi zīmējumi. Pēdējais pavērsiens tetovēšanas attīstībā bija 1980.gadā, kad Ņujorkā Reilijs izgudro tetovēšanas mašīnu. Tetovēšanas izplatīšanās Eiropā aizsākās 18.gs beigās.

Tālajos austrumos cilvēki ticēja, ka tetovējums var pasargāt arī no kādas slimības. Īpaši šis pieņēmums izplatīts Tālajos Austrumos. Tibetieši uzskata, ka uztetovēta mantra (svēts vārds vai formula) palīdz saglabāt ķermeņa īpašnieka garīgo un fizisko harmoniju, jo šāda tetovējuma iedarbība pielīdzināma rezultātam, ko var panākt, nepārtraukti skandējot attiecīgo mantru. Tiek tetovēts arī uz īpašiem akupunktūras punktiem, kā krāsvielas izmantojot ārstniecības augus. Dažos reģionos tetovēja tikai sievietes, jo to uzskatīja par priekšnoteikumu, noslēdzot laulības. Tātad, ja meitene nevar izturēt tetovēšanas sāpes, viņa nespēs paciest arī dzemdību mokas, tāpēc nav piemērota sievas kārtai. Parasti tetovēšana bija obligāta arī jaunekļiem sasniedzot dzimumbriedumu (motivācija līdzīga — ja neiztur sāpes, nederēs par karavīru un tēvu). Tetovējumiem seno tautu ticējumos bija arī amuleta funkcija, nu šie ticējumi dažās zemēs savu spēku saglabājuši. Piemēram, Birmā veiksmi nesot papagaiļa tetovējums uz pleca, bet Taizemē — meditējoša Budas tēls. Senajā Birmā zaglis, kurš gatavojies aplaupīt svētnīcu, vispirms uztetovējis maģisku attēlu, kas veltīts dievam — zagļu aizbildnim un kuram vajadzētu pasargāt zagli bīstamajā pasākumā.