Aktieru otrā māmiņa. Tik mīļi un sirsnīgi mēs vienmēr uzrunājām teātra "Skatuve" dibinātāju un režisori. In Memoriam Anna Eižvertiņa
Nesagaidot savu 80. jubileju, Anna ir devusies prom no mums. ATVADU FOTO GALERIJA
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Annas Eižvertiņas piederīgajiem, talanta cienītājiem, viņas studentiem un visai Latvijas teātra un kino aktieru saimei.
Anna Eižvertiņa ir Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermeistarības docētāja kopš akadēmijas dibināšanas 1991. gadā, kā ari pirms tam aktiermeistarību docējusi Valsts Konservatorijā jeb Mūzikas akadēmijā.
Ar izcilību absolvējusi Maskavas A.Lunačarska Valsts Teātra mākslas institūta Režijas fakultāti un aspirantūru (GITIS).
Strādājusi kā režisore un pedagoģe Liepājas, Daugavpils un citos teātros.
Annas Eižvertiņas audzinātie aktieri ir redzami uz visas Latvijas teātru skatuvēm.
Sērojošo tuvinieku vārdā, Annas audzēknis Dainis Bērziņš:
"Anna Eižvertiņa
(29.01.1945 -20.11.2024)
Dziļās sērās paziņojam, ka šodien spēlmaņu mūžības ciltij pievienojusies LKA aktiermeistarības profesore emeritus un režisore Anna Eižvertiņa. Teātris bija viņas vīrs, bet daudzie izaudzināto aktieru, režisoru simti – bērni. Liepājas teātris, Rīgas kinostudijas Kinoaktieru studija, Daugavpils teātra aktieru kursi, izlolotais studijteātris “Skatuve”, Latvijas kultūras akadēmija, grāmata “ Ceļvedis darbības teātrī: profesionālās aktieru un režijas mākslas teorija”, aktiermeistarības pamatu kursi... Uzņēmīgā, skaistā, vidējā no Cēsu māsām Eižvertiņām 70-to gadu sākumā nebaidījās doties uz Maskavas valsts teātra mākslas institūtu, lai piepildītu savu sapni par teātri sievietēm ne pārāk labvēlīgajā režisora profesijā. Annas mūža virsudevums bija spēcīga, spoža gaisma un mīlestība. It visā ko viņa darīja.
Annai vissvarīgākais bija aktieris, kā vārdā nereti tika upurēta režisore Anna. Līdz pēdējam elpas vilcienam viņa domāja par saviem audzēkņiem, un ja kādam kaut kas nepaveicās, tad smagi pārdzīvoja un kā “lauvu māte” metās virsū “pāridarītājam” režisoram. Annai mākslā bija skaidra, tieša un ļoti ētiska stāja. Viņa neprata locīties un līferēt. Vēl valsts svētkos lasīju Annai priekšā viņas mūža darba – aktiermeistarības praktisko vingrinājumu manuskriptu, kurā ir apkopts viss mūža veikums un viņa teica: “Es jūtu, ka esmu sevi visu atdevusi. Man vairs nav nekā... Bet zini, es no pēdējās pensijas mūsu aktiermeistarības kursiem nopirku skaistas, baltas klavierītes!” Savā pēdējās gribas vēlējumā saviem tuviniekiem - māsām, māsu bērniem, māsu bērnu bērniem, draugiem Anna lūdza ierakstīt: ”Nut tad tā! Vispirms lūdzu piedošanu, ja Jums kādam dzīvē esmu nodarījusi pāri! Es jūs visus ļoti mīlu! Lai man vieglas smiltis un Jums laba, pilnvērtīga dzīvošana! “
Informācija par atvadīšanās laiku un vietu sekos drīzumā."
Savulaik darbojusies Rīgas Kinostudijas Tautas Kinoaktieru studijā (1983–1986), Kultūras koledžā, arī dažādās žūrijās. Ilgus gadus vada kursus "Aktiermeistarības pamati".
1991. gadā nodibinājusi vienu no pirmajiem neatkarīgajiem teātriem Latvijā "Skatuve".
Kā šī teātra režisorei, mākslinieciskajai vadītājai un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) asociētajai profesorei nozīmīgākie studiju darbi ir bijuši: Viljama Šekspīra "Romeo un Džuljeta", "Perikls, Tiras princis", "Sapnis vasaras naktī", Antona Čehova "Kiršu dārzs", Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", Januša Glovacka "Ceturtā māsa".
Starp pirmiestudējumiem Latvijā ir minami T.Sterna Eliota " Kokteiļu vakars", H.Kristiana Grabes "Dons Huans un Fausts", Ž.Pola Klodēla "Dienvidus šķiršanās" un citi. Teātris "Skatuve" ilgus gadus darbojās arī kā teātra studiju bāze LKA studējošo aktieru un režisoru diplomizrāžu un studiju darbu iestudējumiem.
Anna Eižvertiņa ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, apbalvota ar Polijas Republikas kultūras ministra Bronzas medaļu "Zasłużony Kulturze Gloria Artis" un Latvijas Republikas Izglītības ministrijas un Kultūras ministrijas Goda rakstiem.
2020. gadā Anna Eižvertiņa saņēma arī Teātra dienas izcilības balvu – Jēkaba Dubura balvu par jauno aktieru audzināšanu un ieguldījumu teātra pedagoģijā 45 gadu garumā. Saņemot balvu, viņa pateicās kolēģiem un saviem studentiem:
"Teātris ir mans vīrs, studenti – mani bērni."
FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ
atbildēt
