Līdz 1.oktobrim parādniekam, kas nav parādā uzturlīdzekļus, jebkurā gadījumā tika saglabāta minimālā alga. Respektīvi, no cilvēku ienākumiem, kuri bija mazāki par minimālo algu, nekādi ieturējumi netika veikti, bet no 1.oktobra ieturējumi tiek veikti pat no 351 eiro lielas pensijas.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro, ka likums tika mainīts, konstatējot, ka šābrīža regulējums mudina cilvēkus uzrādīt mazākus ienākumus. Viņa skaidro: "Visi maksā, jā, tik tiešām visi maksā.

Iepriekš mēs arī redzam, ka bija dažādas shēmas, kā, legāli uzrādot tikai minimālo algu, pēc būtības bija iespēja nemaksāt nedz uzturlīdzekļus, nedz arī kādus citus parādus. Šobrīd tāda iespēja tiek novērsta.".

Kādā citā intervijā tieslietu ministre apgalvo, ka jaunie noteikumi motivēšot cilvēkus legalizēt savus ienākumus, palīdzot izkļūt no parādu sloga un uzlabojot sociālās garantijas.

Tieslietu ministrijas mājaslapā norādīts, ka lielākajā daļā parādu piedziņas lietu neatkarīgi no parādnieka ienākumu apmēra ieturējumi būtiski samazināsies, saglabājot personas rīcībā lielāku ienākumu daļu nekā līdz šim. Ieturējuma apmēra samazināšanas mērķis esot veicināt parādnieku legālu nodarbinātību, kas ilgtermiņā nodrošinātu arī parādu atgūšanu. Pielikumā pievienoti aprēķini, kur par pamatu ņemti ienākumi, kas pārsniedz 1000 EUR.

Patiesībā no aprēķiniem redzams, ka uzturlīdzekļu parādnieki tiešām maksās mazāk savu bērnu uzturēšanai, bet pensionāri, kuru pensijas ir mazākas par 700 EUR mēnesī, tieslietu ministres izpratnē nav cilvēki.

Parēķināsim, par piemēru ņemot pensionāri, kuras pensija ir 443,35 EUR, kura atbilst maznodrošinātā statusam Rīgā, - līdz 1.okobrim no viņas pensijas nekādi ieturējumi netika veikti, bet no 1.oktobra no šīs pensionāres pensijas 443,35 EUR mēnesī tiks ieturēti 37,34 EUR mēnesī. Pensionārei paliks 406.01 EUR.

Gribētos dzirdēt tieslietu ministres skaidrojumu, kas tās par jaunām matemātikas formulām ir izdomātas Tieslietu ministrijā, kur 406 EUR ir vairāk kā 435 EUR?

Konkrēti kādās shēmās ir iesaistīta šī maznodrošinātā pensionāre, ka viņai ir jāatņem jau tā mazie ienākumi, konkrēti kādi ienākumi šai pensionārei ir jālegalizē, kā arī, kādā veidā šī pensionāre izkļūs no parādu sloga, ja viņai pēc ieturējumu veikšanas nepietiks naudas rēķinu apmaksai un radīsies jauni parādi?

Tāpat Latvijā ir vesela virkne profesiju, kuras ir mazatalgotas, piemēram, slimnīcu sanitāri, kuri saņem minimālo algu, - Tieslietu ministrijas izpratnē šie slimnīcu sanitāri ir iesaistīti mistiskās shēmās un slēpj savus ienākumus?

Nenosaukšu uzņēmuma nosaukumu, lai neradītu viņiem liekas problēmas, bet tikai minēšu kā piemēru, kas liek šaubīties par Tieslietu ministrijas sniegto skaidrojumu, jo šis uzņēmums 1.oktobrī ir saņēmis 30 pieprasījumus no tiesu izpildītājiem par piedziņas vēršanu uz darbiniekiem izmaksājamo darba samaksu, jebkurā gadījumā saglabājot darbiniekiem pusi no minimālās darba algas. 

Uzņēmums informēja darbiniekus par saņemto pieprasījumu, un darbinieki izvēlējās pārtraukt darba tiesiskās attiecības, jo pēc ieturējumu veikšanas viņi nespēs apmaksāt rēķinus par īri un komunālajiem pakalpojumiem.
Domāju, ka šis nav vienīgais uzņēmums, kas saņēmis līdzīgus tiesu izpildītāju rīkojumus un var zaudēt lielu daļu savu darbinieku.

Faktiski darba devējs ir padarīts par grēkāzi, kuram ir pienākums izpildīt Tieslietu ministrijas virzītos antihumānos grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā. 

Darba devējs ir nonācis neapskaužamā situācijā, jo Civilprocesa likumā tieši darba devējs  ir nozīmēts par atbildīgo par ieturējumu veikšanu no darba algas, un tieši darba devējs ir tas, kurš veic ieturējumus pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma.

Pat, ja darba devēji oktobrī akli izpildīs tiesu izpildītāju rīkojumus, nebrīdinot par to darbiniekus, un veiks ieturējumus no darbinieku minimālās algas, tad diez vai šie darbinieki vēlēsies turpināt darba tiesiskās attiecības šādos uzņēmumos. Vairums mazatalgoto darbinieku un pensionāri ir iekļuvuši parādos tieši mazo ienākumu dēļ.

Labklājības ministrija par savu mērķi ir norādījusi samazināt personu īpatsvaru, kuru ienākumi ir zem trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis no 01.01.2024. ir 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.

Lai sasniegtu šos mērķus, būtu nekavējoties jāatceļ Tieslietu ministrijas ierosinātie Civilprocesa likuma 594.panta grozījumi, kas stājās spēkā 2024.gada 1.oktobrī. Jānosaka neaizskaramais minimums minimālās algas apmērā, kā arī jānosaka termiņa ierobežojumi parādu piedziņai.

Foto no Ineses Lībiņas-Egneres privātā arhīva

FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ