Šī publikācija nav nedz apmaksāts raksts, nedz reklāmraksts. 

Publikācija ir balstīta tikai uz aculiecinieka, viņa ģimenes locekļu un draugu ilggadēju sadarbību ar uzņēmēju, zivsaimnieku Rinaldu Amoliņu no Ragaciema.

Ar Rinalda Amoliņa ražoto produkciju iepazināmies jau 2013. gadā Rīgas tirdziņos. Absolūti demokrātiskas cenas, bet, pats galvenais, - vienmēr svaigs un garšīgs. Saimnieks laipns, atsaucīgs un komunikabls. Esam paviesojušies arī zivju kūpinātavā pie Rinalda Ragaciemā - siekalas tek, cik viss smaržīgs, sulīgs un gards!



KĀDAS CENAS? - SKATIET BILŽU GALERIJĀ (aculiecinieka foto 2023. gada 21. decembrī)


Visu produkciju oficiāli reģistrējis un pārbaudījis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)


Kur nopirkt?

Rinalds Amoliņš ar fotogalerijā redzamo busiņu Rīgā viesojas divas reizes nedēļā.

No 2024. gada 24. janvāra ražošana un tirdzniecība atsākusies ar jaunu sparu pēc Jaungada brīvdienām.

Ceturtdienās - Ķengaraga tirdziņā, Maskavas ielā 250A, no plkst. 7.30 - 15.00 (šeit ir bezmaksas autostāvvieta);


Trešdienās - Sarkandaugavā, Tilta ielā 30 iepretim 3. maršruta trolejbusa galapunktam, no plkst. 9.30 - 16.00 (auto iespējams novietot dzelzceļam paralēlajās ielās).


Uzņēmējs piedalās arī gadatirgos visā Latvijā, kā arī veic privātus specpasūtījumus.

Kontakti:

Rinalds Amoliņš - mobilais tālrunis +371 29570209

E-pasts: [email protected]


Rinalda produkcijas sagatavošanā aktīvu lomu ņem viņa kundze Iluta, kura gatavo pasakaini gardas reņģes želejā un tomātu mērcē. 

Gardēžiem, kuriem nepatīk asaciņas, uz kārā zoba lieliski garšos cepts heks sarkanajā mērcē, kā arī heks želejā - SKATIET FOTOGALERIJĀ.


Brīvajā laikā Rinalds ir kaislīgs motobraucējs - bilžu galerijā noslēdzošā bilde.


Mēs esam tas, ko mēs ēdam! Īsumā par zivju lietošanu uzturā un kā tā pagarina mūsu dzīvildzi:

Ārstu, dietologu un zinātnieku secinātais ir jau sen gan medicīniski, gan zinātniski pierādīts. Patiesība ir vienkārša: zivis un zivju produktus cilvēkam ir ieteicams lietot uzturā vismaz 3-4 reizes nedēļā. Ja iespējams, pat vairāk. 

Cilvēka organisms prasīt prasa zivīs esošās vērtīgās vielas, kā arī 'iztīra' visus zaņķus - alkoholu, saldinātos dzērienus, ātrās apkalpošanas jeb fast food produktu pastrādātos nedarbus mūsu asinsvadiem, aknām, zarnu traktam, aizkuņģa dziedzerim un citiem orgāniem.

Vērtīgāko jūras un saldūdens produktu sarakstā ir treknās zivis: lasis, siļķes, reņģes, stores, ketas, sīgas, zuši, nēģi - tās satur visvairāk Omega 3 taukskābju un tajās ir daudz cilvēkam vajadzīgo minerālvielu – kalcijs, D vitamīns, fosfors, dzelzs, kālijs. Un jūras zivīs – arī jods. Jūras produktos ir ļoti daudz proteīna, kā arī fluors, selēns, niacīns un D vitamīns.

Mūsdienu Eiropas ēšanas paradumi nodrošina aptuveni divas reizes vairāk olbaltumvielu, nekā tas ir nepieciešams.  Lielu daļu olbaltumvielu mēs uzņemam no gaļas un piena produktiem, kuros ir arī daudz piesātināto tauku. Turpretim zivīs ir daudz olbaltumvielu, bet maz kaloriju. Turklāt krietni mazāk tauku nekā gaļā.


Zivīs ir daudz cilvēka organismam nepieciešamo polinepiesātināto tauku, kas, pat atdzesējot, joprojām ir šķidri. Ja zivīs būtu daudz piesātināto tauku, zivju dabīgajā vidē - aukstā ūdenī - šie tauki sacietētu, neļaujot zivīm kustēties. Tajās ir maz piesātināto tauku, tādēļ lietojot uzturā, holesterīna līmenis cilvēka organismā nepaaugstinās.
Labās īpašības

Lielisks pilnvērtīgu olbaltumvielu, dzelzs un citu minerālvielu avots.

Zivīs ir daudz A vitamīna.
Omega-3, Omega-6, Omega-9  taukskābes avoti, kas faktiski ir viss, kas kopā ar proteīniem jeb olbamtumvielām, mūsu dzīvei ir vajadzīgs.
 
Ieguvumi veselībai

Cilvēki, kas ēd zivis divas līdz četras reizes nedēļā, krietni retāk slimo ar nopietnām sirds slimībām. Zinātniekiem to izdevās atklāt, novērojot, ka Grenlandes iedzīvotāji un japāņu zvejnieki gandrīz nemaz neslimo ar vainagartērijas slimībām, kas ir biežākais Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotāju nāves cēlonis. Viena no šo trīs dažādo cilvēku grupu kopīgajām īpašībām ir uzturs, kurā galvenais olbaltumvielu avots ir zivis. Kad zinātnieki pievērsa uzmanību uztura īpatnībām arī citos reģionos un cilvēku grupās, viņi secināja, ka vīriešiem, kuri ēd zivis divas vai trīs reizes nedēļā, ir daudz mazāks risks saslimt ar kādu sirds slimību nekā tiem vīriešiem, kuri no zivīm uzturā atsakās.

Mūsdienās veiktie veselības pētījumi rāda, ka vīriešiem, kas ēd zivis vismaz reizi nedēļā, ir par 52 procentiem mazāks risks mirt no sirdslēkmes nekā tiem vīriešiem, kas zivis ēd reizi mēnesī vai vēl retāk. Vēl nav skaidri zināms, vai minēto efektu dod tikai viens vai vairāki faktori, bet līdz šim iegūtie pierādījumi uzrāda zivju eļļas labo ietekmi uz cilvēka veselību. Šīs taukskābes novērš trombocītu salipšanu, palīdzot izvairīties no trombu radītajām problēmām. Tas arī paaugstina sarkano asins ķermenīšu spēju vieglāk pārvietoties pa mazajiem asinsvadiem, kā arī novērš artēriju sieniņu iekaisumu un pazemina triglecerīdu līmeni asinīs.

Visās jūras veltēs ir omega-3 taukskābes, visvairāk - zobenzivī, lasī un skumbrijā, kefalē, forelēs, tuncī, sardīnēs un siļķēs.

2003. gadā publicētajā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 43 000 vīriešu, tika pierādīts, ka cilvēkiem, kas apēd 85-140 g zivis katru mēnesi, ir mazāks risks piedzīvot išēmisko insultu - visbiežāk sastopamo asinsvadu sašaurināšanās izraisīto trieku.

Omega-3 taukskābes cilvēka ķermenis izmanto, lai izstrādātu prostaglandīnus, kas piedalās daudzās ķermeņa norisēs, tostarp iekaisumos un citos ar imūnsistēmu saistītos procesos. Vairākos pētījumos ir noskaidrots, ka uzturs, kurā katru dienu iekļauta arī zivju eļļa tādā daudzumā, kas līdzvērtīgs 230 g zivs, palīdz mazināt sāpīgos reimatoīdā artrīta simptomus. Pētnieki uzskata, ka šāds labvēlīgs efekts novērojams, jo zivju eļļā ir omega-3 taukskābes, īpaši eikozapentaēnskābe. Šī taukskābe stimulē dažādu prostaglandīnu un citu vielu, kurām ir mazāka nozīme iekaisuma dziedināšanā nekā no piesātinātajiem un polinepiesātinātajiem taukiem iegūtajām, veidošanos. Omega-3 taukskābju pretiekaisuma spējas tiek pētītas cerībā izmantot tās Krona slimības un čūlainā kolīta ārstēšanai.

Ir arī tādi pētījumi, kuros pierādīts, ka cilvēkiem, kas regulāri ēd zivis, ir mazāka iespēja piedzīvot vecuma radītos smadzeņu darbības traucējumus, piemēram, atmiņas traucējumus. Savukārt citi pētījumi uzsver, ka zems omega-3 taukskābju līmenis var saasināt depresiju.

Pētījums, ko veica Austrālijā un kurā iesaistījās 3500 vecāka gada gājuma cilvēku, parādīja, ka, pat ēdot zivis vien reizi līdz trīs reizes mēnesī, uzturs spēj aizsargāt pret ar novecošanu saistīto mākulas deģenerāciju - galveno akluma cēloni gados vecākiem cilvēkiem.

BALTĀS ZIVIS - MERLANGS, PLAUDIS JEB BREKSIS

Kalorijas: 400-520
Olbaltumvielas: 19-23 g
Tauki: 0.8-1.3 g
Dzelzs: 0.1-0.8 mg

Šajās zivīs ir daudz B12 vitamīna un Omega-3 taukskābju.

TREKNĀS ZIVIS - SIĻĶE, SKUMBRIJA, LASIS UN FORELE

Kalorijas: 450-900
Olbaltumvielas: 18-24 g
Tauki: 2.5-7.5 g
Dzelzs: 0.8-1.5 mg

Treknās, ar eļļu bagātās zivis ir lielisks omega-3 taukskābju un B12 vitamīna avots.


KŪPINĀTAS ZIVIS - LASIS, SKUMBRIJA MENCA UN ŽĀVĒTA SIĻĶE

Kalorijas: 350-950
Olbaltumvielas: 18-23 g
Tauki: 1 g (menca), 30 g (skumbrija)
Dzelzs: 0.5-1.2 mg

Kūpinātās zivīs garšas uzlabošanas nolūkā ir daudz sāls, tātad arī nātrija, tādēļ cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu tās vajadzētu ēst reti vai pat atteikties pavisam.

Uzturvērtība

Visu sugu zivīs ir daudzu uzturvielu, īpaši olbaltumvielu, niacīna, B12 vitamīna, cinka, magnija un citu minerālvielu. Tādas zivis kā lasis, sardīnes un zobenszivs ir īpaši bagātīgs A un D vitamīna avots. Konservēta laša un sardīņu asakas ir lielisks kalcija avots.

Zivīs ir daudz olbaltumvielu, jo uz to nelielā skeleta ir izvietoti krietni iespaidīgi muskuļi nekā sauszemes dzīvniekiem. Pretēji izplatītajam uzskatam tumšas krāsas zivju gaļā nebūt nav vairāk eļļas; tumšā krāsa ir izskaidrojama ar mioglobīna, pigmenta, kas muskuļos uzkrāj skābekli, klātbūtni. Savukārt lasis un forele savu rozā krāsu iegūst no astaksantīna, karotinoīda, ko zivs uzņem, apēdot kukaiņus vai vēžveidīgos.

Pastāv atšķirība starp zivju audzētavas un brīvā dabā sastopamajām zivīm - savvaļā augušajās zivīs parasti ir vairāk omega-3 taukskābju. Ir valstis, kurās zivju audzētavās audzētās zivīs drīkst būt polihlorētie bifenili - noturīgās vidi piesārņojošās organiskās vielas, jo šīs vielas nereti ir atrodamas piekrastes ūdeņos.

Labās īpašības

Lielisks pilnvērtīgu olbaltumvielu, dzelzs un citu minerālvielu avots. Daudzu sugu zivīs ir daudz A vitamīna.
Omega-3, Omega-6, Omega-9  taukskābes avoti, kas faktiski ir viss, kas kopā ar proteīniem jeb olbamtumvielām, mūsu dzīvei ir vajadzīgs.

Ieguvumi veselībai

Cilvēki, kas ēd zivis divas līdz trīs reizes nedēļā, krietni retāk slimo. Turklāt retāk slimo ar nopietnām sirds slimībām. Zinātniekiem to izdevies atklāt, novērojot, ka Grenlandes iedzīvotāji un japāņu zvejnieki gandrīz nemaz neslimo ar vainagartērijas slimībām, kas ir biežākais Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotāju nāves cēlonis. Viena no šo trīs dažādo cilvēku grupu kopīgajām īpašībām ir uzturs, kurā galvenais olbaltumvielu avots ir zivis. Kad zinātnieki pievērsa uzmanību uztura īpatnībām arī citos reģionos un cilvēku grupās, viņi secināja, ka vīriešiem, kuri ēd zivis divas vai trīs reizes nedēļā, ir daudz mazāks risks saslimt ar kādu sirds slimību nekā tiem vīriešiem, kuri no zivīm uzturā atsakās.

Mūsdienās veiktie veselības pētījumi rāda, ka vīriešiem, kas ēd zivis vismaz reizi nedēļā, ir par 52 procentiem mazāks risks mirt no sirdslēkmes nekā tiem vīriešiem, kas zivis ēd reizi mēnesī vai vēl retāk. Vēl nav skaidri zināms, vai minēto efektu dod tikai viens vai vairāki faktori, bet līdz šim iegūtie pierādījumi uzrāda zivju eļļas labo ietekmi uz cilvēka veselību. Šīs taukskābes novērš trombocītu salipšanu, palīdzot izvairīties no trombu radītajām problēmām. Tas arī paaugstina sarkano asins ķermenīšu spēju vieglāk pārvietoties pa mazajiem asinsvadiem, kā arī novērš artēriju sieniņu iekaisumu un pazemina triglecerīdu līmeni asinīs.

Visās jūras veltēs ir omega-3 taukskābes, visvairāk - zobenzivī, lasī un skumbrijā, forelēs, tuncī, sardīnēs un siļķēs.

2003. gadā publicētajā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 43 000 vīriešu, tika pierādīts, ka cilvēkiem, kas apēd 85-140 g zivis katru mēnesi, ir mazāks risks piedzīvot išēmisko insultu - visbiežāk sastopamo asinsvadu sašaurināšanās izraisīto trieku.

Omega-3 taukskābes cilvēka ķermenis izmanto, lai izstrādātu prostaglandīnus, kas piedalās daudzās ķermeņa norisēs, tostarp iekaisumos un citos ar imūnsistēmu saistītos procesos. Vairākos pētījumos ir noskaidrots, ka uzturs, kurā katru dienu iekļauta arī zivju eļļa tādā daudzumā, kas līdzvērtīgs 230 g zivs, palīdz mazināt sāpīgos reimatoīdā artrīta simptomus. Pētnieki uzskata, ka šāds labvēlīgs efekts novērojams, jo zivju eļļā ir omega-3 taukskābes, īpaši eikozapentaēnskābe. Šī taukskābe stimulē dažādu prostaglandīnu un citu vielu, kurām ir mazāka nozīme iekaisuma dziedināšanā nekā no piesātinātajiem un polinepiesātinātajiem taukiem iegūtajām, veidošanos. Omega-3 taukskābju pretiekaisuma spējas tiek pētītas cerībā izmantot tās Krona slimības un čūlainā kolīta ārstēšanai.

Ir arī tādi pētījumi, kuros pierādīts, ka cilvēkiem, kas regulāri ēd zivis, ir mazāka iespēja piedzīvot vecuma radītos smadzeņu darbības traucējumus, piemēram, atmiņas traucējumus. Savukārt citi pētījumi uzsver, ka zems omega-3 taukskābju līmenis var saasināt depresiju.

Pētījums, ko veica Austrālijā un kurā iesaistījās 3500 vecāka gada gājuma cilvēku, parādīja, ka, pat ēdot zivis vien reizi līdz trīs reizes mēnesī, uzturs spēj aizsargāt pret ar novecošanu saistīto mākulas deģenerāciju - galveno akluma cēloni gados vecākiem cilvēkiem.

BALTĀS ZIVIS - MERLANGS, PLAUDIS (saukts arī breksis) UN VARAVĪKSNES ZIVIS

Kalorijas: 400-520
Olbaltumvielas: 19-23 g
Tauki: 0.8-1.3 g
Dzelzs: 0.1-0.8 mg

Šajās zivīs ir daudz B12 vitamīna un omega-3 taukskābju.

TREKNĀS ZIVIS - SIĻĶE, SKUMBRIJA, LASIS UN FORELE

Kalorijas: 450-900
Olbaltumvielas: 18-24 g
Tauki: 2.5-7.5 g
Dzelzs: 0.8-1.5 mg

Treknās, ar eļļu bagātās zivis ir lielisks omega-3 taukskābju un B12 vitamīna avots.

KŪPINĀTAS ZIVIS - LASIS, SKUMBRIJA MENCA UN ŽĀVĒTA SIĻĶE

Kalorijas: 350-950
Olbaltumvielas: 18-23 g
Tauki: 1 g (menca), 30 g (skumbrija)
Dzelzs: 0.5-1.2 mg

Uzturvērtība

Visu sugu zivīs ir daudzu uzturvielu, īpaši olbaltumvielu, niacīna, B12 vitamīna, cinka, magnija un citu minerālvielu. Tādas zivis kā lasis, sardīnes un zobenszivs ir īpaši bagātīgs A un D vitamīna avots. Konservēta laša un sardīņu asakas ir lielisks kalcija avots.

Zivīs ir daudz olbaltumvielu, jo uz to nelielā skeleta ir izvietoti krietni iespaidīgi muskuļi nekā sauszemes dzīvniekiem. Pretēji izplatītajam uzskatam tumšas krāsas zivju gaļā nebūt nav vairāk eļļas; tumšā krāsa ir izskaidrojama ar mioglobīna, pigmenta, kas muskuļos uzkrāj skābekli, klātbūtni. Savukārt lasis un forele savu rozā krāsu iegūst no astaksantīna, karotinoīda, ko zivs uzņem, apēdot kukaiņus vai vēžveidīgos.

Pastāv atšķirība starp zivju audzētavas un brīvā dabā sastopamajām zivīm - savvaļā augušajās zivīs parasti ir vairāk omega-3 taukskābju. Ir valstis, kurās zivju audzētavās audzētās zivīs drīkst būt polihlorētie bifenili - noturīgās vidi piesārņojošās organiskās vielas, jo šīs vielas nereti ir atrodamas piekrastes ūdeņos.

Cik daudz ir pietiekami?

Pateicoties arvien jauniem pierādījumiem par zivju produktu labvēlīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību, tiek ieteikts vismaz divas, trīs ēdienreizes nedēļā iekļaut zivs. Lai saņemtu iespējami lielu omega-3 taukskābju sniegto labumu veselībai, daļa ekspertu iesaka pat četras reizes nedēļā uzturā lietot zivis.

Dažiem cilvēkiem, iespējams, ir ieteicams lietot zivju eļļas uztura bagātinātājus, tomēr pirms to lietošanas konsultējaties ar ārstu. Izvēlieties produktus, kuros ir DHS un EPS (divas no omega-3 taukskābēm). Izvairieties no zivju aknu eļļas kapsulu lietošanas, jo tajās ir ļoti daudz A un D vitamīna.

Uzmanību derīguma termiņiem!

Tādas treknas zivis kā siļķes un skumbrijas ir jāpagatavo vai jāapstrādā neilgi pēc to noķeršanas. Ja pirms pagatavošanas tās notur pārāk ilgi, zivis var kļūt par baktēriju perēkli, kas savukārt var izraisīt saindēšanos ar ēdienu, kam raksturīgas pazīmes ir izsitumi un gremošanas traucējumi.

Speciālisti uzsver noderīgo uzturvielu daudzumu zivīs un iesaka tās arī grūtniecēm un maziem bērniem, īpaši tādēļ, ka omega-3 taukskābes ir svarīgas mazuļu centrālās nervu sistēmas attīstībai gan pirms, gan pēc nākšanas pasaulē.

Zivs iegāde, izmaksas un pagatavošana

Lielākā daļa pasaules valstu ir izstrādājušas regulas, lai nodrošinātu, ka zivju apstrāde ir droša un tiktu ievērotas nepieciešamās sanitārās normas, un lai uzņēmumos var viegli noteikt iespējamās problēmas un tās ātri novērst, pirms pārtika ir nonākusi tirgū. Turpmāk daži ieteikumi, kas jāņem vērā, pērkot zivis.

Pērkot svaigu zivi, meklējiet tādu, kurai ir gaiša, spīdīga āda, dzidras un izvalbītas acis, ciešas zvīņas un stingra miesa. Drīkst būt tikai neliela, skaidra sālsūdens smarža - nekādas joda vai amonjaka dvesmas vai spēcīgas zivs smakas. Pērciet zivis tikai tādos veikalos, kuros zivis uzglabā, pārklātas ar ledu.

Lai gan svaigas zivis var būt dārgas, tās ir noderīgi lietot uzturā. Ja iegādājaties zivi, galvu un asakas varat izmantot par pamatu zupai ar zemu tauku saturu. Pievienojiet zivīm ogļhidrātus, tā samazinot nepieciešamo zivs daudzumu, - no vienas puses apceptu laša steiku varat sadrupināt spinātu nūdelēs, bet mencas fileju var sajaukt ar kartupeļu biezeni, pagatavojot maltīti visai ģimenei vai pat uzcepot sāļo zivs pīrāgu. Zivju gatavošana neprasa daudz laika - tvaicēšana, vārīšana, cepšana pannā vai uz restēm, kā arī grilēšana nodrošina labu garšu, tomēr nepievieno papildu kilodžoulus. Atsakieties no ēdieniem, kam nepieciešama sviesta mērce, jo, pievienojot treknu mērci, tiek sabojāta zivs piedāvātā augstā uzturvērtība ar zemu tauku saturu.

FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ