Pēc autokatastrofas sirds nespēja. Smagā stāvoklī reanimācijā ievietots latviešu aktieris Valdis Pelšs

Publicēts: 29.03.2022, Komentāri: 5
TV zvaigznei Valdim Pelšam ir 54 gadi. Viņš ir latvietis, bet karjeru veidojis Krievijā.

2022.gada 28.martā ar sirds nespēju smagā stāvoklī reanimācijā Maskavas slimnīcā esot ievietots latviešu izcelsmes aktieris, mūziķis un TV ētera personība Valdis Pelšs, ziņo prestiži Krievijas mediji, kuri iepriekš nav izcēlušies ar viltus ziņām.

Tomēr Pelša menedžments noliedz, ka māksliniekam būtu veselības problēmas. Iespējams, cerot neradīt trauksmi fanu aprindās.


Turpināsim informēt. Novēlam Valdim iespējami ātrāku izveseļošanos.

FOTOGALERIJĀ VALDA PELŠA DZĪVES MIRKĻI



Uzziņai:

Valdis Pelšs (krievu: Валдис Евгеньевич Пельш) dzimis 1967. gada 5. jūnijā Rīgā, ir latviešu izcelsmes padomju un Krievijas mūziķis, dziedātājs, šovu vadītājs un producents. Krievijas Pirmā kanāla bērnu un izklaides raidījumu direktors (2001—2004). Vislielāko atpazīstamību ir ieguvis kā televīzijas raidījumu "Uzmini melodiju" un "Izjokošana" vadītājs.

Dzimis 1967. gada 5. jūnijā Rīgā, latviešu inženiera, vēlāk žurnālista Eižena Pelša ģimenē. Pats Valdis teicis, ka uzskata sevi vairāk par latvieti nekā krievu. Viņam ir vecākais brālis Aleksandrs un jaunākā māsa Sabīne.

1983. gadā Valdis absolvējis Rīgas speciālo skolu ar franču valodas padziļinātu apmācību. Beidzis Maskavas Valsts universitātes filozofijas fakultāti, vienu gadu nostrādāja PSRS Zinātņu akadēmijas Dabas zinību un tehnikas vēstures Institūtā kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.

1983.—1995. gados darbojās Maskavas Valsts universitātes jaunatnes teātrī (tagad — MVU Studentu teātris).

No 1987. gada strādā televīzijā. Vispirms — kā Maskavas Valsts universitātes KVN komandas spēlētājs, vēlāk — ka programmas "Oba-na!" režisors. 1994. gadā pēc Vladislava Listjeva piedāvājuma kļuva raidījuma "Uzmini melodiju" vadītājs.

Pēc ORT bērnu un izklaides programmu departamenta direktora Sergeja Supoņeva traģiskās bojāejas 2001. gada decembrī televīzijas kanāla vadība ieceļ Valdi šajā amatā. Trīs gadu laikā, no 2001. līdz 2004. gadam, televīzijas kanālā parādās tādas pārraides kā "Krievu rulete", "Tauta pret", "Suņu šovs" un citas. 2003. gadā, pēc četru gadu pārtraukuma, Pelšs atsāk vadīt pārraidi "Uzmini melodiju". Valdis Pelšs ir KVN Augstākās līgas žūrijas loceklis.

Valdis Pelšs ir grupas "Nelaimes gadījums" dibinātājs un dalībnieks (1983—1997). No 1996. līdz 1999. gadam un 2005. gadā viņš bija mūzikas ceremoniju "Zelta Gramofons" vadītājs (kopā ar Alekseju Kortņevu) .

Valdis Pelšs nodarbojas ar kinodokumentālo mākslu kā autors, producents un vadītājs. 2015. gadā Pirmajā kanālā tika pārraidīta viņa dokumentālā filma "Cilvēki, kas padarīja Zemi apaļu". Filma ir veltīta 1930. gadu aviācijas triumfam, tālajiem Čkalova un Gromova transpolārajiem pārlidojumiem. Filma saņēma sudraba balvu festivālā Corporate Media & TV Awards 2015 Kannās, "Vēsture un civilizācija" nominācijā. 2016. gada janvārī notika V. Pelša dokumentālās filmas par Maskavas valsts universitāti "Gudrākais pasaulē debesskrāpis" pirmizrāde.

2022.gada janvārī tiek ziņots par Pelša izraisītu autokatastrofu, kas tikusi rūpīgi slēpta. Tiesa, nav īsti zināms, vai šis video ir 100% patiess. Tomēr, ja Jūtūbe to nav dzēsusi, tad, visticamāk, nav dūmu bez uguns.

FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ

Lapas: 12
Ieteikt:
Sekot:
slavenibas.lv draugiem.lv slavenibas.lv twitter slavenibas.lv facebook

Komentāri:

pagāns Skolnieciņš 17.04.2022 22:47
Ir pienākušas Lieldienas. Daba mostas, bet cilvēku sirdis piepilda cerība. Pavasara un rītausmas Dieviete Ostara ir atnesusi mums pavasari un gaismu. Zāle sazaļo, asni mostas no ziemas miega, kokiem plaukst pumpuri. Taureņi lido. Saule spīd. Pavasara noskaņojums mums sniedz dvēseles gaismu. Lieldienu zaķi (Lieldienu truši) ir paslēpuši krāsainas, raibas olas. Dzīvība svin savu uzvaru. Dievietes Ostaras svētība virmo starp mums. Šajā svētīgajā svētku laikā pateiksimies Dievietei Ostarai par visu to labo, ko Dieviete Ostara mums ir sniegusi. Būsim pateicīgi Dievietei Ostarai par viņas rūpēm un gādību. Dieviete Ostara ir labestīga un jauka. Viņa mīl katru cilvēku neatkarīgi no tā ticības, izcelsmes, rīcības, dzīves uzskatiem vai citām pazīmēm. Viņa ir pretimnākoša pret jebkuru ticīgo, kas viņu lūdz un godā. Dieviete Ostara spēj padzīt tumsu un skumjas, viņa spēj dot auglību un dzīvību. Atliek tikai viņu lūgt, un viņa palīdzēs. Lai arī kā mums dzīvē klātos, nezaudēsim dvēseles gaismu. Nezaudēsim cerību un ticību. Mēs neesam vieni. Dieviete Ostara ir ar mums. Un viņas spēks piepilda katru sirdi ar gaismu.
Ar Dievietes Ostaras svētību, pagāns Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#GoddessOstara #GoddessofSpring #GoddessofDawn #Eostre #Oestre #EasterHare #EasterBunny #EasterEggs #Easter #Ostern #Easter #DievieteOstara #pavasaraDieviete #rītausmasDieviete #LieldienuZaķis #LieldienuTrusis #LieldienasOlas #Lieldienas #17.04.2022. #18.04.2022.
1 0 atbildēt
pagāns Skolnieciņš 17.04.2022 22:45
Kas ir Lieldienas? Kāpēc Lieldienas angļu valodā sauc par «Easter», nevis par «Passover»? Kāpēc Lieldienas vācu valodā sauc par «Ostern»? Šodien es atbildēšu uz šiem jautājumiem. Kopš aizvēsturiskiem laikiem Eiropas ziemeļrietumos (Britu salu arhipelāgā) un Centrāleiropā (tagadējā Vācijas, Austrijas, Šveices, Beļģijas, Luksemburgas, Lihtenšteinas teritorijā) pielūdza un godāja pavasara un rītausmas Dievieti Ostaru. Anglosakšiem Dieviete Ostara bija pazīstama kā Eostre, bet ģermāņiem Dieviete Ostara bija pazīstama kā Oestre. Šī labsirdīgā, sirsnīgā un mīļa Dieviete dāvā pasaulei pavasari un gaismu. Viņa atmodina dabu no ziemas miega un atnes auglību. Dievieti Ostaru pavada Lieldienu zaķi (Lieldienu truši), tie ir viņas uzticamie pavadoņi. Leģenda vēsta, ka Lieldienu zaķi (Lieldienu truši) dēj krāsainas, raibas olas. Kas tās atrod, to sagaida laime. Lieldienas ir Dievietes Ostaras svētki. Lieldienas ir Dievietes Ostaras laiks. Šo svētku svinēšana notika vel tad, kad rabīns Jēzus Kristus nebija vel dzimis. Pat iestājoties kristietības laikmetam, senās tradīcijas nekur nepazuda. Nedz krusta kari, nedz inkvizīcijas tiesas nespēja iznīcināt cilvēku mīlestību pret Dievieti Ostaru. Kristiešu piedāvātais termins «Passover» Lieldienu apzīmēšanai tā arī nespēja iedzīvoties ļaužu prātos. Lieldienas tik un tā nes Dievietes Ostaras vārdu. Lieldienu būtība ir tuvināt cilvēku tuvāk dabai un atziņai, ka cilvēks ir dabas daļa. Svinēsim Lieldienas atbildīgi. Rūpēsimies par apkārt esošo dzīvo dabu. Un tad Dievietes Ostaras svētība pavadīs mūs visur, kur vien mēs ejam. Priecīgas Lieldienas!
Ar Dievietes Ostaras svētību, pagāns Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#GoddessOstara #GoddessofSpring #GoddessofDawn #Eostre #Oestre #EasterHare #EasterBunny #EasterEggs #Easter #Ostern #Easter #DievieteOstara #pavasaraDieviete #rītausmasDieviete #LieldienuZaķis #LieldienuTrusis #LieldienasOlas #Lieldienas #17.04.2022. #18.04.2022.
1 0 atbildēt
neskatoties ne uz ko - 31.03.2022 00:47
Turies, Valdi!
1 0 atbildēt
cik zināms 29.03.2022 15:07
menedžments slēpj droši vien.. jo Valža atkal bija pārņēmis pār mēru...
1 0 atbildēt
Silvija > cik zināms 25.03.2023 14:46
Cik zināms mans brālītis vispār nedzeru.Es apbrīnoju tos cilvēkus kuri par visiem visu zin. Savās acīs baļķi neredz, bet citos redz skābaržu. Cik zināms mazāk vajag dzert.
0 0 atbildēt

Pievienot komentāru

Paparacci

Slavenības bildēs

MEKLĒT SLAVENĪBU

www.RezervesDalas24.LV