Vēl nesen viņa TV sniedza spriganas intervijas. 49 gadu vecumā mūžībā aizsaukta Saeimas deputāte Juta Strīķe

Jutas aiziešana mūžībā ir pēkšņa, un šādas pēkšņas aiziešanas vienmēr ir smagas palicējiem...

Mūžībā 2020. gada 18. martā devusies Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja un bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe, pavēstījis Jaunās konservatīvās partijas līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Juta bija latviete. Tomēr dzimusi 1970. gada 18. jūlijā Maskavā - īstais vārds Juta Potapova. FOTOGALERIJĀ STRĪĶES KUNDZES PRIVĀTIE DZĪVES MIRKĻI DAŽĀDOS DZĪVES GĀJUMOS.

Tieslietu ministrs un visa Jaunā konservatīvā partija izsaka visdziļāko līdzjūtību Strīķes tuviniekiem. "Tas ir cilvēks, par kuru patriotiskā ziņā neesam labāku zinājuši, un cilvēks, kuru visi pazina un mīlēja," uzsvēra Bordāns.

Bordāns arī apstiprināja, ka amatpersonas aiziešana mūžībā nav saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) izsaka visdziļāko līdzjūtību mūžībā aizgājušās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Jutas Strīķes ģimenei, piederīgajiem un līdzgaitniekiem politikā.

"Jutas aiziešana mūžībā ir pēkšņa, un šādas pēkšņas aiziešanas vienmēr ir smagas palicējiem," pauda Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Strīķe bija enerģiska politikā, dzīvē, viņa vienmēr strādāja pēc vislabākās sirdsapziņas un ilgas darba stundas, kā arī nekad neatteica, ja bija veicami kādi steidzami darbi.

"Viņa bija ļoti vitāla, enerģiska, tieša," sacīja Mūrniece, norādot, ka Strīķe pēc labākās sirdsapziņas vadīja Juridisko komisiju, kuras darba kārtībā bija reizē būtiski un juridiski sarežģīti jautājumi. "Strīķe strādāja tā, ka nekas neļāva nojaust par viņas pēkšņo aiziešanu mūžībā," piebilda Saeimas priekšsēdētāja.

Strīķe dzimusi 1970.gada 18. jūlijā un atpazīstamību iemantoja ar savu darbu KNAB.

Laikā no 1995.gada līdz 2003.gadam viņa strādāja Drošības policijā (DP). 2000.gadā viņa kļuva par DP priekšnieci aktīvo izstrāžu nodaļā, kas nodarbojas ar korupcijas apkarošanu.

Savukārt 2003.gada septembrī konkursa komisija viņu atzina par piemērotāko kandidātu KNAB priekšnieka amatam, taču Saeima viņas kandidatūru noraidīja un ar tā laika premjera Eināra Repšes rīkojumu viņa tika iecelta par KNAB priekšnieka vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos.

2013.gadā viņa tika atbrīvota no KNAB priekšnieka vietnieces amata, taču ar tā laika premjera Valda Dombrovska rīkojumu viņa šo amatu atguva. Savukārt 2014.gadā viņa atkārtoti amatu zaudēja. Pēc tam viņa turpināja darbu KNAB, līdz to pameta 2016.gadā.

Savukārt 2017.gadā viņa tika ievēlēta Rīgas domē no Jaunās konservatīvas partijas saraksta, bet gadu vēlāk viņa no šā paša saraksta tika ievēlēta 13. Saeimā, kur viņa vadīja Juridisko komisiju.