Šodien Latvija atvadās no Maestro Paula dziesmu autora, izcilā dzejnieka Leona Brieža
2020. gada 1. februārī pēc smagas slimības slimnīcā mūžībā aizgāja dzejnieks un atdzejotājs Leons Briedis. Māksliniekam bija 70 gadi.
Atvadu ceremonija notiek piektdien, 2020. gada 7. februārī, Rīgas Kremācijas centra Lielajā zālē pulksten 11.00.
Leons Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu un citām valodām, bijis lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis arī grāmatas bērniem. Sadarbībā ar Maestro Raimondu Paulu Leons sacerējis tekstus 150 dziesmām.
FOTOGALERIJĀ IZCILĀS PERSONĪBAS ZELTA MIRKĻI
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949.gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez tiesībām iegūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā.
Latviešu valodā publicētas ap 30 Brieža oriģinālgrāmatas, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Atsevišķās grāmatās Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās. Aktīvi sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem.
Briedis strādājis dažādos Latvijas kultūras periodikas izdevumos: «Literatūra un Māksla», «Jaunās Grāmatas», «Grāmata» u.c. Briedis bija kulturoloģiskā žurnāla «Kentaurs XXI» dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992–2010), izdevniecības «Minerva» direktors.
Dzejnieks saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas gan Latvijā, gan ārzemēs, tai skaitā Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas, dzīves un sabiedrības laikmetīguma izpratni, Rumānijas Rakstnieku savienības prēmiju par rumāņu kultūras popularizēšanu Latvijā. 1999.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzejniece Liāna Langa Latvijas Radio sacīja, ka vēl nesen telefonsarunā Briedis bijis dažādu ieceru un iedvesmas pilns.
“Leons Briedis bija mūsu valodas un kultūras Donkihots, kas vienmēr cīnījās ar klātesošo un uzglūnošo barbarismu vējdzirnavām. Šādi cilvēki ir retums. Viņš bija ar apbrīnojamām darbaspējām, vitalitāti, zināšanām un atmiņu apveltīts dzejnieks, prozaiķis, esejists, tulkotājs, atdzejotājs un intelektuālis. Leona Brieža devums Latvijas kultūrtelpā ir patiešām ļoti apjomīgs un nav pārvērtējams. Viņa aiziešana ir zaudējums, bet viņš nemitīgi atgriezīsies, viņa pārlaicīgajai dzejai skanot daudz brīnišķīgu latviešu komponistu dziesmās, caur viņu atdzejotajiem dzejniekiem un caur savu dzeju, esejām un autobiogrāfisko romānu.”
Leons Briedis. Raimonds Pauls. Aija Kukule. Dāvāja Māriņa.
Uzziņai par slaveno dziesmu Dāvāja Māriņa:
Lyrics: Leons Briedis
MIKROFONS 1981 „Mikrofons 81 un tā noslēguma koncerts šodienas skatījumā droši pretendē uz detektīvu. Togad aptaujā piedalījās 21 komponists ar 26 dziesmām, kuras izpildīja 14 solisti un sešas grupas, kopā par dziesmām nobalsoja 28 246 klausītāji. Visvairāk balsu ieguva Raimonda Paula dziesma „Dāvāja Māriņa. Partijas komiteju uzmanīgu darīja visai problemātiskais Leona Brieža teksts, kuru pievilcīgu dara ne tikai Aijas Kukules izjustais dziedājums, bet arī mazās Līgas līdzi dziedāšana.
Taču pats trakākais notika īsi pirms aptaujas noslēguma divas nedēļas pirms balsošanas beigām Uldis Stabulnieks uz „Mikrofona redakciju atnesa savu jaunāko dziesmu „Tik un tā, kurai vārdus sarakstījusi Māra Zālīte. Pēc nelieliem starpgadījumiem dziesma pirmo reizi tika nospēlēta dienu vēlāk. Kad klausītāji tā pa īstam uztvēra dziesmas vārdus, aptauja finišēja, bet vēstules turpināja nākt tūkstošiem, un Partijas komiteju pārņēma arvien lielāks uztraukums... Neskaitot balsis, kas pienākušas pēc termiņa, „Tik un tā bija otrā populārākā 1981.gada dziesma. Lai arī „Mikrofons jau bija piedzīvojis precedentu, kad no dziesmu trases tika noņemti „Trīs runči, „Tik un tā noslēguma koncertā tomēr skanēja."
Kad bērnībā, bērnībā
Man tika pāri nodarīts,
Es pasteidzos, pasteidzos
Tad māti uzmeklēt tūlīt,
Lai ieķertos, ieķertos,
Ar rokām viņas priekšautā.
Un māte man, māte man
Tad pasmējusies teica tā:
Piedz.
Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa
Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu,
Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien
Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti.
Tā gāja laiks, gāja laiks,
Un nu jau mātes līdzās nav.
Vien pašai man, pašai man
Ar visu jātiek galā jau.
Bet brīžos tais, brīžos tais,
Kad sirds smeldz sāpju rūgtumā
Es pati sev, pati sev
Tad pasmējusies saku tā:
Piedz.
Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa
Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu,
Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien
Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti.
Kā aizmirsies, aizmirsies
Man viss jau dienu rūpestos,
Līdz piepeši, piepeši
Nopārsteiguma satrūkstos,
Jo dzirdu es,dzirdu es,
Kā pati savā nodabā
Čukstklusiņām, klusiņām
Jau mana meita smaidot tā:
Piedz.
Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa
Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu,
Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien
Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti.
Ej uz nākamo lapu, lai skatītos bildes!
atbildēt
