Līga Meņģele – Stillere, Valsts meža dienesta Juridiskās daļas vadītāja

Vislabākā “reklāma” e-pakalpojumiem ir mutiskā, proti – ja viens lietotājs pastāsta citam, cik ātri un ērti ir veicis kādu darbību vai saņēmis pakalpojumu. Pieredze, dalīšanās ar pieredzi ir tas, kā cilvēki uzzina jaunas lietas un var izdarīt izvēli, kā turpmāk darīt pašiem – braukt uz iestādi un gaidīt rindā, vai piekļūt pakalpojumiem digitāli un atrisināt dzīves situāciju, neizejot no mājas.

Vēl viens no pamudinājumiem lietot e-pakalpojumus ir skaidri nosacījumi, kādus labumus cilvēks saņem, ja strādā attālināti, digitāli un, kas notiek, ja jautājumus risina klātienē.

Un nav runa tikai par to, ka tas ir ātrāk un ērtāk, jo nekur nav jāiet, svarīgi ir šis priekšrocības nostiprināt arī normatīvajos aktos. Piemēram, ja kāda darbība vai process, izpildot e-pakalpojumu, ir īsāks, nekā tad, ja to pašu dara klātienē. Tā cilvēks uzreiz pamana atšķirību un ir gatavs e-pakalpojumus lietot atkārtoti. To mēs novērojam arī savā ikdienas darbā, strādājot ar mežu īpašniekiem.

Jo aizņemtāks cilvēks, jo vairāk vēlas izmantot digitālās iespējas

Mežu īpašnieki ir ļoti raiba un daudzveidīga publika. Tas ir gan īpašnieks, kuram pieder salīdzinoši lielas meža platības, gan arī pensionārs, kuram īpašumā ir daži hektāri meža. Un no tā atkarīgs, cik cilvēks ir atvērts un cik viņš vēlas izmantot Valsts meža dienesta piedāvātos digitālos risinājumus.

Seniors noteikti labprātāk atnāks uz mežniecību, aprunāsies pusstundu un, protams, kārtos visu vairāk vai mazāk papīra formātā. Lielie meža īpašnieki, kam ir daudz mežu, daudz saimnieciskās darbības, domā un risina jautājumus digitālā formā, jo nav ne laika, ne enerģijas, ne vēlmes nākt uz iestādi un saņemt dokumentus papīra formā. Te jau tiek izmantots e-paraksts, elektroniskie dokumenti, dažādas saziņas iespējas utt., jo lielu platību īpašniekam un aktīvam uzņēmējam viņa laiks ir svarīgs.

Arī mežs kļūst “digitāls”

Arī Valsts meža dienests ir mainījies. Mežsargs, kurš uz celma raksta dokumentus un šādā veidā darbojas – tā ir vēsture. Mēs ļoti daudz esam ar tehnoloģijām gājuši uz priekšu. Pirmkārt, Valsts meža dienestam ir lielā informācijas sistēma – Valsts mežu reģistrs, kas pirms dažiem gadiem piedzīvoja ļoti lielas reformas un atjauninājumus, un šobrīd cilvēkiem ir iespējams ne tikai redzēt savus datus internetā, bet arī iesniegt dokumentus, dažādus pārskatus, meža inventarizācijas lietas u.c.

Valsts meža dienesta piedāvātās digitālās iespējas tiek arvien vairāk izmantotas un mēs no savas puses arī aicinām tās lietot. Cilvēki saskata iespēju strādāt efektīvāk un jūtas tiešām apmierināti ar to, ka dažādus jautājumu var atrisināt attālināti.

Bieži vien cilvēks pats dzīvo Rīgā, bet meža īpašums ir tālu Latgalē. Digitālie risinājumi dod iespēju sazināties ar attiecīgo Valsts meža dienesta nodaļu un noskaidrot visu nepieciešamo, nevis veltīt veselu dienu tam, lai no Rīgas brauktu uz reģionu, iespējams, pat meklētu kādu, kas aizved, plānotu, vai paspēs norādītajā darba laikā utt. E-risinājumi ir daudz ērtāki un ātrāki.

*Kopš programmas darbības sākuma, 2018. gada aprīļa, par digitālajiem aģentiem kļuvušas vairāk nekā 3700 personas – bibliotekāri, skolotāji, valsts un pašvaldību iestāžu, tai skaitā Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības un satura centra, Uzņēmumu reģistra u.c. iestāžu speciālisti.Digitālo aģentu kartē varat uzzināt, kuru iestāžu darbinieki.