Uzņēmēji Igors un Agnija Osīši izplatījuši atklātu vēstuli sabiedrībai un medijiem:

"Atklātā vēstule PTAC: par AS “WestKredit” krāpnieciskās rīcības rezultātā zaudēto naudu un kustamo mantu

2019. gada 27. septembrī esam vērsušies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), lai norādītu uz AS “WestKredit” krāpniecisko rīcību, akciju turētājiem Sergeju Maļikovu, Artūru Silatjevu un Valēriju Andrejevu, kuru dēļ esam palikuši bez kustamās mantas kopējā vērtībā par EUR 19 600, kā arī neesam saņēmusi īpašuma pirkšanas pārdošanas starpību no palikušā kredītparāda – EUR 50 000.

2014. gada decembrī ar AS “WestKredit” tika noslēgts aizdevuma kredīts par summu EUR 110 tūkstošiem pret ķīlu (hipotēku nekustamo īpašumu), ar „Latio” vērtējumu 310 tūkstoši eiro. Kredīta ņēmēja formāli bija sievas māte, taču visas sarunas vedām mēs ar sievu – pamatojoties uz sievas mātes izsniegto pilnvarojumu pārstāvēt viņas tiesības un tiesiskās intereses. Sakarā ar finansiālajām grūtībām maksājumi netika veikti, un 2017. gadā īpašumu nodeva uz izsoli. Īpašums tika atdots uz divām izsolēm, kuras arī nenotika, jo šīs izsoles nebija izdevīgas kredītkompānijai.

Uzreiz pēc otrās nenotikušās izsoles tikāmies un vienojāmies ar Sergeju Maļikovu, ka īpašumu tirgosim – pircējus un māklerus meklēsim gan mēs, gan viņi no savas puses. Starpību starp parādu “WestKredit” un pārdošanas cenu Sergejs solīja atmaksāt, jo īpašuma vērtība divas reizes pārsniedza parāda summu. Sergejs mūs pierunāja atbrīvot māju, paņemot tikai nepieciešamās mantas, jo tā būs vieglāk māju pārdot – atbrīvotu, bet ne tukšu, proti, tika norunāts, ka atstājam mājā visu aprīkojumu. Viss notika lielā steigā, un pāris dienu laikā, kad atkārtoti tikāmies, Artūrs Silantjevs deva parakstīt divās daļās sagatavotu pirkuma līgumu, skaidrojot, ka šis pirkuma līgums būs kā garantija tam, ka mēs īpašumu nedemolēsim, kā tas mēdz notikt, kad cilvēki atstāj īpašumu kreditoriem. Vienojāmies, ka bez “WestKredit” ziņas īpašumā neiesim.

Viss notika saskaņā ar vienošanos. Par mūsu kustamo mantu, kura atradās īpašumā, vienojāmies, ka tā paliek tur līdz pārdošanas brīdim – kad būs pircējs, tad mantas tiks izvestas. Sešus mēnešus vēlāk vienošanos atjaunojām, bet 2017.gada novembrī “WestKredit” īpašumu reģistrēja Zemesgrāmatā, divās daļās par kopējo summu 150 tūkstoši eiro. Šī gada februārī saņēmām vēstuli no tiesu izpildītāja par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu – iedzīvotāju ienākuma nodoklis par īpašuma pārdošanu, kas kopā ar amata atlīdzību sastāda EUR 11 861.74. Šo informāciju paziņojām S. Maļikovam, kurš atbildēja, ka grāmatvede ir kļūdījusies un viņš to noskaidros.

Šī gada pavasarī kaimiņi un darba kolēģi mūs informēja, ka mūsu mājā saimnieko sveši cilvēki. Zvanot Sergejam, viņš atbildēja, ka ir ārzemēs, un no sarunas izvairījās. Pēc nedēļas atkārtoti sazvanot viņu, saņēmām atbildi, ka māja ir pārdota, bet nauda vēl neesot ieskaitīta kontā. Arī par kustamo mantu atbildēja, ka varēs paņemt, kad tiks ieskaitīta nauda. Tātad, mūs iepriekš nebrīdinot un pārkāpjot vienošanos, Sergejs Maļikovs noslēdza nekustamā īpašuma pirkuma līgumu starp AS “West Kredit” un pircēju. Šajā līgumā nav minēts, ka tiktu pārdota mums piederošā kustamā manta. Pēc kārtējā telefona zvana norunājām tikties ar Sergeju un atrisināt finansiālo jautājumu, kā arī iesniedzām sarakstu ar kustamo mantu, kas palika īpašumā.

Kārtējā tikšanās reizē uz nākamo reizi tika solīts sastādīt rakstisku vienošanos par naudas izmaksas starpību starp pirkšanu un pārdošanu divās daļās (EUR 25 000, VID nodokli EUR 11 861.74 un pie mantu saņemšanas EUR 25 000). Tāpat Sergejs norādīja, ka mums – man, manai sievai un sievas mātei būs jāparakstās par to, ka mums nav pretenziju pret AS “WestKredit”. Šo sarunu jau ierakstījām audio ierakstā, par ko arī informējām Sergeju – bija radušās šaubas par viņa godprātību. Sergejs gan uzsvēra, ka viņa un AS “WestKredit” reputācija ir svarīga, un deva goda vārdu solīto izpildīt.

Nākamreiz tikāmies 8.jūlijā, kad Sergejs iedeva bankas maksājuma uzdevumu par summu EUR 11 300.00 un teica, ka nākamais maksājums būs 12. jūlijā pa daļām EUR 25 tūkstoši. Dienu pirms nosauktā datuma saņēmām zvanu no Matīsa ielas policijas iecirkņa ar uzaicinājumu ierasties policijā, lai sniegtu paskaidrojumu par draudu izteikšanu AS “WestKredit”. Paskaidrojumu sniedzām. Uzskatām, ka Sergejs īsteno iebiedēšanas taktiku pret mūsu ģimeni, sniedzot policijā apmelojošus iesniegumus par izspiešanas mēģinājumiem un draudu izteikšanu pret “WestKredit”.

Nākamajā dienā ieradāmies uz norunāto tikšanos ar Sergeju, taču tur mūs pretī sagaidīja cits cilvēks, kurš uzsāka sarunu par mantu pārvešanu. Atteicāmies ar viņu runāt un pieprasījām sarunu tieši ar Maļikovu. Pēc ilgas gaidīšanas sazvanījām viņu, viņš atbildēja, ka nevar ierasties, uz ko atbildējām, ka prom neiesim, jo mums bija norunāta tikšanās. Protams, mums jau kļuva skaidra viņa rīcība – lai neatdotu mums naudu, viņš iesniedz policijā iesniegumu par draudiem no mūsu puses. Taču pēc 5 minūtēm viņš ieradās ar diktofonu žaketes priekšējā kabatā, ierakstot mūsu sarunu, un paziņoja, ka AS “WestKredit” akcionāri viņu uzskata par muļķi un lai neatdod mums naudu un nepilda solīto. Sergeja uzvedība bija ļoti neadekvāta un ļoti nervoza.

Šodien izvērtējot visu notikušo, saprotam, ka tā bija “WestKredit” pārdomāta krāpniecības shēma ar psiholoģisko ietekmi laikā, kad cilvēks zaudē īpašumu un ir bailes palikt bez jumta virs galvas. Pilnībā uzticējāmies “WestKredit” darbiniekam Sergejam Maļikovam, tādēļ savas darbības nesaskaņojām ar juristiem, bet paļāvāmies uz viņa godprātīgo attieksmi. Brīdī, kad par mājas pārdošanu uzzinājām no kaimiņiem un kolēģiem, kļuva skaidrs, ka Sergejs mums melo. Viņš ir apmānījis ne tikai mūsu ģimeni, bet arī jaunos īpašniekus, kuri arī ir iesaistīti nepatīkamajā situācijā. Tiesa, rodas jautājumi arī par viņiem, jo sludinājumu portālā bija divi sludinājumi ar māju, ar atšķirīgām summām – no mums un no Sergeja. Ja pērk nekustamo īpašumu, tad varēja sazvanīt un painteresēties par abiem sludinājumiem, kāpēc summa atšķiras, tādēļ izskatās, ka tas bija jau ar “WestKredit” atrunāts un nebija viņu interesēs.

Pēc vienas no mūsu sarunām ar Sergeju Maļikovu viņš atsūtīja pie mums uz mājam savu darbinieku Valēriju, lai iedodam mantu sarakstu un vienojamies, kā mantas atgādās, jo jaunie īpašnieki negrib mūs laist savā īpašumā, taču nekas tā arī nenotika. Īpašumā joprojām atrodas mums piederošā kustamā manta.

Trīs mēnešu laikā konsultējāmies ar advokātiem, kā risināt šo jautājumu. Ir skaidrs, ka no “WestKredit” un personīgi no Sergeja Maļikova notiek provokācijas attiecībā uz mūsu ģimeni. Mūsu gadījumā bija mutiska vienošanās, kurai arī ir likumisks spēks – Civillikuma 1488. pants. Saprotam, ka vajadzēja visu norunāto nokārtot arī rakstveida formā, bet cilvēki var vienoties par darījumiem arī mutiski. No mūsu puses vienošanās netika pārkāpta, jo mūsu interesēs bija īpašumu pārdot par pēc iespējas labāku cenu un atlikušos naudas līdzekļus pēc pārdošanas saņemt atpakaļ ģimenei.

Mūsu ieskatā “WestKredit” un tā darbinieki, īpaši Sergejs Maļikovs, kurš bija klāt visu lēmumu pieņemšanā un sarunās, jau sākotnēji bija iecerējuši iegūt mūsu īpašumu par relatīvi nelielu summu, lai, to pārdodot, nopelnītu. Par šo liecina sekojošais:

- Tika izsniegts kredīts, kas ir divas reizes mazāks par īpašuma vērtējumu;

- Neskatoties uz pastāvošajām saistībām un noslēgtajiem kredīta līgumiem, visas attiecības tika balstītas savstarpējā uzticībā – maksājumi netika veikti, bet “WestKredit”, lai iegūtu mūsu uzticību, neveica nekādas piedziņas darbības;

- Pēc vairāk nekā gada “WestKredit” veica šķietamas piedziņas darbības, bet izrāda pretimnākšanu pat brīdī, kad varētu paturēt īpašumu par izsoles sākumcenu, taču to nedara;

- Tiek panākts, ka saglabājam īpašumu labi aprīkotu un ar visām ērtībām, lai to varētu pārdot par pēc iespējas lielāku cenu;

- Beigās tiek samazināta cena, bet vienalga labi aprīkots īpašums tiek pārdots izdevīgi un uz mūsu rēķina, izkrāpjot īpašumu, tiek gūts mantisks labums. Noruna par peļņas atdošanu mums tiek ignorēta.

Uzskatām, ka AS “WestKredit” un jaunā īpašnieka darbībās, proti, izmantojot uzticēšanos iegūtu lietu prettiesiskā iegūšanā (paturēšanā), ir saskatāmas Krimināllikuma 179. pantā minētā noziedzīgā nodarījuma – piesavināšanās pazīmes. Minēto personu rīcībā ir acīmredzami saskatāms mērķis iedzīvoties uz citas personas, šai gadījumā manas ģimenes rēķina.

Minētās personas ar mani ir pārtraukušas risināt labprātīgas sarunas par mums piederošo lietu atdošanu, līdz ar to uzskatām, ka jautājums turpmāk risināms un izmeklējams ar kriminālprocesā pieejamām metodēm un līdzekļiem, tādēļ 23. septembrī tika iesniegts iesniegums Valsts policijai.

Papildus vēršam uzmanību, ka Sergeja Maļikova vārds ir izskanējis arī saistībā ar līdzīgiem gadījumiem Krievijā, proti, vasarā parādījās materiāls par melnajiem kreditoriem Maskavā, kur piecu gadu laikā parādniekiem izkrāpti vairāk nekā 500 dzīvokļi, kur arī bija iesaistīts tas pats Latvijas pilsonis Sergejs Maļikovs.

Ievērojot augstāk minēto, lūdzam Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, vai AS “WestKredit” šajā darījumā nav pārkāpis likumu, nodarot mums kā patērētājiem un godprātīgiem nodokļu maksātājiem gan tiešus finansiālus zaudējumus, gan arī morālo kaitējumu – organizējot iebiedēšanas taktiku, nepamatoti sniedzot iesniegumus policijā pret mūsu ģimeni.

Esam gatavi PTAC sniegt visu nepieciešamo informāciju, tostarp dokumentus, kā arī tikties klātienē, ja tas ir nepieciešams, lai varētu izvērtēt, vai nav aizskartas patērētāju tiesības, no vienas puses, un, vai nav notikušas nelikumīgas darbības, no otras puses."