Elīna Šmite, Saimnieks LV galvenā redaktore: elektroniskā vide ir nākotne, uz ko tiekties!
Žurnāla “Saimnieks LV” galvenā redaktore: elektroniskā vide ir nākotne, uz ko tiekties
Elīna Šmite, žurnāla “Saimnieks LV” galvenā redaktore, programmas “Mana Latvija. Dari digitāli!’ digitālo aģentu žurnālistu mācību dalībniece
Elektroniskā vide ir progress. Ja mēs gribam izmantot mazāk resursus – papīrus, laiku ceļā, cilvēku resursus – un būt efektīvāki savā darbā, tad elektroniskās iespējās ir tā nākotne, uz ko tiekties. Jo ātrāk mēs to saprotam un apgūstam, jo tas viss kļūst ērtāks, saprotamāks, un jo ātrāk mēs to integrējam savā ikdienas dzīvē. Tehnoloģijas pārņem cilvēku ikdienas lietas, bet ne jau negatīvā nozīmē – to visu mēs varam izmantot savam labumam, lai izdarītu ātrāk un efektīvāk, un lai mums paliktu laiks lietām, kas ir svarīgākas. Piemēram, ja jānosūta iesniegums, mēs to varam ātri izdarīt, izmantojot e-pakalpojumu, nevis tērēt pusi dienas iestādes apmeklējumam.
Žurnālistam ir jāpārzina nozares jaunumi
Es vadu žurnālu lauksaimniekiem, un mūsu lasītāji elektronisko pakalpojumu jomā ir diezgan zinoši, jo, piemēram, saziņā ar Lauku atbalsta dienestu, jau sen izmanto e-vidi. Tāpēc man ir svarīgi dzirdēt un uzzināt, ko jaunu varu sniegtsaviem lasītājiem – tiklab jaunu, kā arī “labi aizmirstu veco”, par ko ir vērts regulāri atgādināt.
Lauksaimnieki pie elektroniskās saziņas ar iestādēm ir pieraduši, bet lieku reizi atgādināt nekad nav slikti.
Otra lieta – esmu pasniedzēja, studentiem mācu lietvedību, un kursā ir arī temats parelektronisko saziņu. Tāpēc, piesakoties digitālo aģentu mācībām, noteikti gribēju zināt, kas jauns ir šajā nozarē,lai studentiem varētu sniegt aktuālāko informāciju un būt pārliecināta, ka mans stāstītais tiešām ir aktuāls. Ikdienas dzīvē man pašai nav bijis nepieciešams bieži izmantot e-pakalpojumus, bet ir svarīgi zināt, kādas iespējas tiek piedāvātas. Esmu pārliecināta – ja man rastos vajadzība , es zinātu, ko un kā darīt.
Latvija.lv ir daudz iespēju, par kurām pat nenojaušam
Portālu Latvija.lv, līdz šim lielākoties izmantoju kā informācijas iegūšanas avotu, bet nebija vajadzības autentificēties un redzēt visu “no iekšpuses”. Tā kā neesmu aktivizējusi e-parakstu eID kartē, tad, lai strādātu ar Latvija.lv, izmantoju internetbankas autentifikāciju. Taču, ja izmanto e-parakstu, iespējas būtu plašākas, tādēļ apsveru iespēju tomēr aktivizēt eID kartē e-parakstu vai arī pieslēgties mobilajai lietotnei eParakstsMobile.
Digitālo aģentu mācībās daudzas lietas skatījām praktiski, un ir skaidrs, ka portālā Latvija.lv iespēju ir daudz vairāk, nekā mēs varbūt ikdienā zinām un lietojam. Es redzēju, cik ļoti plaša informācija tur pieejama, kā tas darbojas – man viss šķiet ērti un pārskatāmi. Dažu minūšu laikā cilvēks var paveikt patiesībā svarīgas lietas, piemēram, aizpildīt iesniegumu par atļauju vai liegumu izmantot savus orgānus pēc nāves.
Medijiem jāveicina izpratne par e-pakalpojumu lietošanu
Ticu, ka daudzi cilvēki pat nenojauš, cik daudz lietas var izdarīt elektroniski, neizejot no mājām. Jā, var būt nepieciešams arī e-paraksts, bet arī to ir salīdzinoši viegli nokārtot. Medijiem noteikti ir jāveicina izpratne par e-pakalpojumu lietošanu, par to, ka nevajag baidīties no e-vides, mums tas ir jāatgādina un jāiedrošina.
Kā lekcijāteica psihologs – mums katram ir savi ieradumi un mēs dzīvojam sev ērtā vidē, visu darot, kā līdz šim esam ieraduši. Tomēr, lai attīstītos, vajag mazlietnonākt diskomforta zonā, kur tev jāapgūst kaut kas jauns. Un pēc tam tu saproti, ka tas patiesībā ir ērti, un tagad tā ir tava jaunā, jau plašākā komforta zona! Man pašai bija tieši šāda atziņa: “Re, tas patiesībā ir ļoti ērti, un to var darīt!”. Tikai pašam jāpārvar sava iekšējā negribēšana, jo esi pieradis darīt tā, kā dari, un ir arī slinkums – ai, kādēļ mocīties, varbūt kaut ko nesapratīšu, varbūt sajaukšu. Bet patiesībā tas viss ir elementāri izdarāms.
Lai cilvēki nebaidītos, mums – žurnālistiem – ir jāpopularizē domāšana, ka tehnoloģijas ir un būs un no tām nav jābaidās, apzināti jāizvairās – ir daļa cilvēku, kas no tā bīstas un arvien uzticas papīram. Jā, būs daļa cilvēku, kas nekad nelietos e-pakalpojumus, bet mums jācenšas, lai tādu būtu pēc iespējas mazāk, un ir gadījumi, kad dzīvs kontakts ir noteikti nepieciešams. Cilvēkiem jāsaprot, ka iestādes ir pieejamas elektroniskajā vidē, to vajag izmantot un tas nav nekāds īpašs izņēmuma gadījums, bet normāla ikdienas sastāvdaļa, ko varam izmantot, lai mums pašiem būtu ērtāk dzīvot.
Integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros tiek organizēti sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas un uzvedības maiņas veicināšanas pasākumi. Programmas koncepcija paredz integrētu pieeju – fokusēties uz 50 dzīves situāciju komunikāciju un mācīšanu, lai pēc paredzēto aktivitāšu īstenošanas, sabiedrība spētu atpazīt dzīves situācijas, kuras ir iespējams atrisināt vienuviet internetā – portālā Latvija.lv. Nozīmīgākā programmas sastāvdaļa ir mācības, kuru rezultātā tiks sagatavoti 6000 digitālie aģenti: valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, tostarp valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, kā arī bibliotekāri, skolotāji un žurnālisti. Digitālie aģenti konsultēs sabiedrību par e-pakalpojumu izmantošanu dažādās dzīves situācijās un drošu darbošanos internetā. Plašāka informācija par mācībām un to norisi pieejama portāla Latvija.lv atbalsta vietnē – https://mana.latvija.lv/.