Lamāšanās, aizskaroša apsaukāšanās, kaušanās mēģinājumi - māksliniece, aktrise un grāmatu autore Ilona Balode ļoti atklāti pastāstījusi, cik skarbi ir kopt vīru, smagajā autoavārijā cietušo mūziķi Rolandu Ūdri. "Ja nenotiek terapija, kļūst sliktāk, viņš vēl vairāk aizkūkojas savā pasaulītē," stāsta Balode intervijā žurnālam OK!.

"Viņš lamājas – tā pārsvarā ir visiem pēc smadzeņu traumām. Apzinos, ka nedrīkst ņemt galvā, bet ir ļoti sāpīgi un vienlaikus traģikomiski. Viņš ik pa laikam izdomā ko jaunu. Slauku viņam dibenu, apmazgāju krānu, uzvelku tīru pamperu, viņš: “Slauki, mauka!” Gribas šaut pa muti. Liekas – jopcik rozīt, suns tāds! Es apzinos, ka... slims. Smadzenes sadauzītas, pieres daivas problēmas, paškontroles trūkums, nesaprot. Citreiz mēģina iesist, bet vāji muskuļi, nevar. Ja ēst dod mana mamma, tur kulaku zem deguna. Nav jau viņam tā fiziskā spēka, bet psiholoģiski baigi nepatīkami."


Vaicāta, vai Ūdris apzinoties, ka Bārts ir viņa dēls, Ilona atbild JĀ! "Jā! Bārts savā bērna naivumā runā ar viņu, sauc par tēti. Tā kā Ūdris pats ir maza bērna prātā, viņi savā līmenī saprotas. Zini, kā ir ar Ūdra prātu? Viņš ir maza bērna prātā un vienlaikus nav. Reizēm visu apzinās. Ir labākas dienas, ir sliktākas. Reti, bet reizēm viņš ir pilnīgi normāls, runā kā vecos laikos, saprot... Saka, ka gribot, lai viss būtu pa vecam, tad vienā momentā atkal: “Muļķe, stulba!” Sāk kaut ko pēkšķēt, un viss sagrūst.

FOTOGALERIJĀ ILONAS UN ROLANDA NESENĀKIE DZĪVES MIRKĻI

Ūdris spītējas, es dusmojos, viņš pretī vēl vairāk. Uztaisīju viņam tādu uzparikti, uz kuras stāv ēdiens. Viņš visu nogāž zemē, viņam pofig. Pret Bārtu viņš ir labs, uzmanās. Es viņam neļauju vērst pret sevi nekādu ļaunumu, uzreiz likvidēju vismazākos mēģinājumus (smejas). Vai nu iešauju pļauku, vai automātiski bloķējot aizlieku priekšā roku. Mani pilnīgi nekrata, ka viņš tur vicinās."

Ilona arī nelolo ilūzijas, domājot par neērto jautājumu, vai Ūdris savas mīļotās labā darītu to pašu: "Domāju, noteikti nē – viņš jau sen mani būtu pametis. (..) Ne tāpēc, ka viņš mani nemīlētu vai būtu vienaldzīgs. Viņš to neizturētu, tāpat kā nespēja izturēt manas dzemdību sāpes. Toreiz viņš teica, ka negribot redzēt, kā es mokos, un paciest bezpalīdzības sajūtu, ka nevar palīdzēt. Ja kaut kas tāds notiktu ar mani, Ūdris gluži vienkārši nodzertos. Viņš nebūtu spējīgs parūpēties ne par mani, ne sevi, ne Bārtu. Cik nu es pazīstu Ūdri."

Vairāk lasiet Jauns.lv - CILVĒKI NO MUMS BĒG KĀ NO GRIMSTOŠA KUĢA

* * *
LASIET ARĪ citos resursos:

Ūdrītis uz skatuves. Ceremonijas Zelta mikrofons aizkustinošākais brīdis


Brīnumi notiek! Rolands Ūdris piecēlies kājās un sarakstījis dzejoli. FOTO


Ūdrīti, paldies par pamošanos! Mēs turam īkšķus par Tevi

Ej uz nākamo lapu, lai skatītos bildes!