Katram no mums, kam mēneša beigās paliek brīva nauda ir jāatbild uz mūžseno dilemmu – iztērēt visu vai atlikt nebaltai dienai. Statistika liecina, ka uzkrājumus nākotnei veido salīdzinoši neliela sabiedrības daļa un daudzi dzīvo no algas līdz algai. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju zemos ienākumus un vēsturisko pieredzi ar vairākkārtējām valūtas maiņām, devalvācijām un hiperinflāciju, šāds atklājums liekas pašsaprotams. Tajā retajās situācijās, kad steidzami vajag naudu un nepieciešams aizņemties atrais kredits var izlīdzēt, bet par kādu cenu? Vai nebūtu prātīgāk tomēr veidot pašiem uzkrājumus un iztikt pašiem ar saviem spēkiem?

Cik daudz naudu vajag krāt?

Darba vietas zaudēšana, veselības problēmas, studijas augstskolā – visi šie iemesli var būt par pamatu, lai nestrādātu. Ko darīt situācijās, kad iestājas minētie apstākļi, bet naudas nav? Latvijas likumi paredz, ka bezdarbnieki var pretendēt uz bezdarbnieku pabalstu, bet slimojot var izņemt darba nespējas lapu, pie nosacījuma, ka, strādājot ir veiktas iemaksas sociālajā budžetā. Atbalsts no draugiem, tuviniekiem, pašvaldības, baznīcas vai nevalstiskajām organizācijām ir otra iespēja, kā savilkt galus kopā reizēs, kad pietrūkst nauda. Visi pieminētie varianti var palīdzēt savilkt galus kopā, paliekot bez iztikas līdzekļiem, bet ne vienmēr šie palīdzības instrumenti ir pieejami.

Pasaules prakse liecina, ka katram cilvēkam būtu jāveido uzkrājumi vienam gadam. Ja Jums ir ģimene, tad uzkrājumu apmērs automātiski palielinās, jo jāuztur nevis viens, bet vairāki cilvēki. Protams, nenāktu par ļaunu uzkrāt arī vairāk, jo, kādēļ grūtā brīdī dzīvot tikai no maizes vien, ja var ēst arī maizi ar desu.

Cik lielus uzkrājumus veido bagātnieki?

Visi iepriekš minētie padomi attiecas uz parastiem cilvēkiem – reņģēdājiem, kas nepretendē sabiedrībā izcelties ar augstu materiālo stāvokli. Bagātākā sabiedrības daļa ļoti reti dzīvo no algas. Savus ienākumus viņi iegulda uzņēmumu kapitāldaļās, akcijās, nekustamajos īpašumos un dažādos atvasinātos finanšu instrumentos. No šiem ieguldījumiem tiek gūtas dividendes, procentu maksājumi un cita veida ienākumi. Daļa no šiem ienākumiem tiek izmantota ikdienas vajadzībām, bet pārējie līdzekļi tiek atkārtoti ieguldīti jau pieminētajos ieguldījumu veidos. Rezultātā ilgtermiņā bagātnieki kļūst aizvien bagātāki, bet pārējie labākajā gadījumā saglabā savus ienākumus pašreizējā līmenī.

Vai es varu kļūt bagāts?

Latvijā sabiedrības noslāņošanās vēl nav izteikta un visi mēs maisāmies vienā katlā. Rezultātā rodas iespēja iepazīties ar bagātu uzņēmēju, prihvatizatoru vai vinu atvasēm. Nav noslēpums, ka precības ir pats ātrākais veids kā virzīties uz augšu pa sociālās mobiliātes kāpnēm jeb kļūt bagātam. Protams, nebūtu prātīgi precēties tikai naudas dēļ, jo nauda pati par sevi laimi nenes, bet vienmēr var censties apvienot patīkamo ar lietderīgo. Bagātnieki parasti precas savā starpā, jo apgrozas savā lokā. Piemēram, bagātniekubērni dodas uz dārgām, privātām augstskolām vai pavada laiku kopā dārgos hobijos. Ja Jūs varat piekļūt tuvāk kādai no šīm vietām, iespēja, iepazīties, nodibināt romantiskas attiecības un vēlāk arī apprecēties kļūst būtiski lielāka.

Otra iespēja kā kļūt bagātiem ir darbs un naudas pareiza ieguldīšana. Kvalifikācijas paaugstināšana, labāk apmaksāta darba pieņemšana ir puse no panākumiem. Galvenais noslēpums ir pareiza naudas ieguldīšana. Piemēram, ieguldot naudu noteiktās Rīgas fondu biržas akcijās pims 10 gadiem, Jūs savus ieguldījumus būtu varējuši tagad realizēt par 10 – 20 reizes lielāku vērtību. Ieguldot , piemēram, tūkstots eiro bitcoin pirms 6 gadiem, Jūs tagad būtu miljonāri. Iespējams ir mums visapkārt, atliek tikai tās savlaicīgi pamanīt un izmantot. Protams, vienmēr lomu spēlē arī veiksme, taču veiksme izvēlas tos, kas rīkojas. Vairāk informāciju par to kā ieguldīt naudu, nopelnīt vai gluži pretēji aizņemtos, meklējiet finanšu un kredītu portālā KREDIT. Informācija mūsdienās ir pati svarīgākā prece un esot informēti Jūs varat būt soli priekšā citiem.