Čakšai gan vienalga būs ievērojami mazāk nekā, ieņemot amatus valsts slimnīcās, - tad vidēji mēnesī sanāca ap 10 000 eiro. Salīdzinoši: medicīnas māsa pēc Veselības ministrijas (VM) sistēmas atalgojumā saņem līdz 675 eiro, bet kopā ar nakts stundām un piemaksām jau pat 929 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas).

Pati A.Čakša gan ir atzinusi, ka darbinieks nevarot strādāt kvalitatīvi 24 stundas no vietas un dežūras būtu jādala. Viņa apgalvo, ka Bērnu slimnīcā šāda prakse tikusi izskausta.

Bet tagad tas kaut kā jau ir aizmirsies: mediķi oficiāli strādā ne tikai 24 stundas no vietas, bet pat 24 stundas no vietas visu nedēļu un pat vairāk stundas, nekā ir diennaktī, piemēram, 36 stundas.

Ministre izliekas to neredzam, jo pazudusi iecere nodalīt valsts medicīnu no privātās, lai mediķi varētu ar pilnu noslogojumu strādāt vienā darbavietā un saņemt algu ja ne kā ministram, tad vismaz atbilstoši savas profesijas profesionālajām kompetencēm un profesiju standarta klasifikācijai.

Ministre A.Čakša var priecāties par savu algas pielikumu, žēl tikai, ka viņas darbu negatīvi vērtē ne tikai iedzīvotāji un pacienti, bet arī medicīnas profesionāļi. Atšķirībā no VM darbiniekiem neviens nekādu uzlabojumu veselības aprūpē neredz, jo faktiski tāda arī nav.

Kaut arī tiek solīta papildu nauda arī ārstniecībai, nav nekādu objektīvu kvalitātes prasību, kuras VM uzskatītu par vajadzību ieviest un kontrolēt. Tas netiek iestrādāts pat attīstības plānos, kaut bez tā nekādas reformas nav iespējamas!

Nav nekādas politiskās atbildības kontroles un prasību arī pret A.Čakšas darbu, jo svarīgāko darāmo darbu termiņi ir pārlikti uz nākamā gada beigām. Slavinātais Reformu plāns nav ticis tālāk par virspusēju informatīvo ziņojumu bez aprēķiniem, ieviešanas grafika, rīcības plāna, konkrētiem mērķiem un vienībām.

Ziņojumā aprakstītās izmaiņas nevar nosaukt arī par reformām. Tās drīzāk ir šauras idejas, lai pārdalītu veselības pakalpojuma tirgu pēc VM ieskatiem. Bet iecerētais neuzlabo kvalitāti un darba ražīgumu, nedod mērāmu sabiedrības labumu un efektivitāti mērķu sasniegšanā, kas ir pamatā labai veselības aprūpes vadībai ikvienā OECD valstī.

Kaut Eiropas Komisija (EK) sagaida strukturālo reformu plānu, ko nosaka budžeta atkāpe uz deficīta rēķina, lielas iebildes neviens pret šīm apšaubāmajām VM iecerēm šobrīd neceļ, jo galu galā tā ir valsts atbildība, kā tiek tērēta nauda uz mūsu bērnu rēķina.

Nav skaidrs, kā pēc diviem gadiem tiks kompensēts vērienīgais finanšu pieplūdums, jo šobrīd visas pozīcijas, kur tiek piešķirta papildus nauda, atbilst bāzes pozīcijas izdevumiem un valdība 2020. gadā kopā ar mediķiem var atrasties pie sasistas siles, jo nekādas reformas, kas optimizētu darbu, tā arī nebūs paveiktas.

Skaļi pieteiktais Veselības aprūpes finansēšanas likums arī nerisina nekādas problēmas, jo ir tik zemas kvalitātes, ka vairāk problēmas rada un daļa iedzīvotāju jūtas pazemoti kā potenciālie valsts ienaidnieki, kaut paklausīgi pilda valsts noteikumus par darba samaksu un atbilstoši maksā pašnodarbināto vai mikrouzņēmuma nodokļus.

VM „neredz” citu valstu pieredzi, kas ir atzinušas, ka iedzīvotājiem nedrīkst liegt pamata veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, radot tam ierobežojumus (kā tagad uz nodokļu maksāšanas pamata). Nav skaidrs, vai šādai VM pieejai finansēšanā vispār būs īstermiņa ieguvums, bet ir pilnīgi skaidrs, ka ilgtermiņā tāda nav.

Zaļo zemnieku savienība (ZZS) nesmukumu ar likumu grib nodzēst, nododot to darbam ZZS Saeimas komisijām. Taču nākamgada Saeimas vēlēšanu tuvums neļaus klusi to izdarīt, un aizvien vairāk izskan objektīvu argumentu pret Veselības aprūpes finansēšanas likumu un tur ietvertajām normām.

Šis likuma projekts nerisina neko, tam nav pat definēts mērķis, toties pēc nosacīto sociālo partneru iegribām tiek veidota padome, kas nu brīvi varēs aizstāvēt savu organizāciju biedru - privāto veselības kompāniju intereses, ietekmējot vienlīdzīgu sadalījumu, lai priekšroku negūtu valsts un pašvaldību īpašumā esošas poliklīnikas un slimnīcas.

Nav arī risinājuma par ģimenes ārstu streiku, un naivi cerēt, ka tas atrisināsies pats no sevis. VM nemaz nekomunicē ar ģimenes ārstiem, viņu pārstāvjiem. Visa sarakste ar ārstiem notiek pastarpināti ar ziņu aģentūru starpniecību, bet onkrētas rakstiskas atbildes vai priekšlikumu uz visām ārstu prasībām VM ir bijis grūti noformulēt.

Var atrast VM versijas no kategoriskiem apgalvojumiem, ka papildus naudas nebūs, līdz absurdām prasībām, pie kurām nauda tomēr būs. Pārējās prasības par e-veselību un koppraksēm ģimenes ārstiem pieņemamā veidā, kas atbilstu primārās veselības aprūpes principiem, vispār netiek izskatītas.

Raksts pirmoreiz publicēts Pietiek.com

Ej uz nākamo lapu, lai skatītos bildes!