Ko kāds darīja, ko nedarīja, piemēram, 904. autobusa šoferis, kad mežā nomira mūsu piecgadīgais bērns?
Malvīne Mencis:
"Ivans bija mūsu, Latvijas bērniņš, kurš aizgāja apkārtējo vienaldzības dēļ. Vienaldzības pret vienatnē ceļojošiem, klīstošiem mazuļiem. Tikmēr, kamēr visi, kas vien ir spējīgi uz tuvākā mīlestību, sekoja līdzi piecgadīgā meklējumiem vai pat deva savu tiešu ieguldījumu, par bērnu izglītību, labklājību un drošību daudzas atbildīgās valsts augstākās amatpersonas publiskajā telpā uzskatāmi demonstrēja atklātu neieinteresētību.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis, kam būtu jārūpējas arī par sabiedriskā transporta vadītāju atbilstošu rīcību, par sabiedriskā transporta pieturvietu aprīkošanu ar novērošanas kamerām un iespējām vismaz galapunktos veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru, par sabiedriskā transporta pieejamību visa vecuma un rocības cilvēkiem, bija pamanāms vien KNAB un "oligarhu sarunu" jautājuma skaidrošanā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, kas ir arī satiksmes jautājumu parlamentārais uzraugs, publiskajā telpā bija ievērojams vien jautājumā par piecūkotajām vietām.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kam būtu jārūpējas arī par to, lai iespējami drīz bērnus sāktu izglītot, mācot dzīvei nepieciešamās iemaņas, lai gan publiski cilāja "izglītības reformas" jautājumu, tomēr nekas publiskajā prezentācijā nebija tieši saistīts ar to, ka šis ir gadījums, kas uzskatāmi rāda, ka brīdī, kad bērni sāk rīkoties patstāvīgi, viņiem ir nepieciešama izglītošana, un tas ir bērna interesēs, lai valsts līdztekus ģimenei kopš dzimšanas nodrošinātu vecumam atbilstošu izglītību.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, aizmirstot par savu tiešo parlamentāro pienākumu, izvēlējās sarīkot kārtējo publisko ažiotāžu, lai stāstītu par ieceri meklēt "nišu".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards bija pamanāms vien ar kārtējo Microsoft dominēšanas nostiprināšanu. Vai gan būtu jāinteresējas par to, kāpēc pašvaldības nevar nodrošināt to, lai viņu teritorijā, kur taču katrs būtu jāzina kā "raibs suns", ne tikai mazi, bet arī lieli nepazustu un nepaliktu bez palīdzības!
Savukārt parlamentārais uzraugs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, spriežot pēc sociālajiem tīkliem, deva priekšroku sakaru dibināšanai Vācijā ar Viktoru Valaini, nevis vismaz jautājumu uzdošanai atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm.
Būtu gribējies, lai Saeimas priekšsēdētāja, Valsts prezidents, Ministru prezidents uzstātos ar sirsnīgu runu, tomēr viņu vietā nācās uzstāties Liepājas Kriminālpolicijas priekšniekam, pamācot tik pašsaprotamo - būt cilvēcīgiem."
Materiāls pirmoreiz publicēts portālā Pietiek.com .
Lasiet vēl: Latvija sēro. Kā tas varēja notikt un kā šobrīd jūtas 904. autobusa šoferis?
atbildēt
