„PSRS okupācija atstāja Latvijas ekonomiku sagrautu, vidi piesārņotu un sabiedrību pārkrievotu. Daudzas no okupācijas sekām ir pārvarētas, taču krieviskā vide vēl ar vien ir Latvijas realitāte. Kā savulaik teica sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, ja vienreiz ielaidīs krievu uti kažokā, ārā to dabūt būs grūti. Patiešām, redzam, ka PSRS laika krievvalodīgie iebraucēji, lai arī pastāvīgi gāna un sunī Latviju, prom nebrauc. Vismaz ne tādā apjomā, kā latvieši to vēlētos. Notiek pretējs process. Uz Latviju plūst arvien jauni krievu pūļi, kuri meklē glābiņu no kaimiņzemē valdošās korupcijas un haosa.

Rezultātā Latvija kļūst arvien krieviskāka. Ieslēdzot radio Rīgā, krievu mēle jau skan biežāk par latviešu. Krievu valoda būtiski nostiprinājusies arī Latvijā skatāmajā TV ēterā. Diemžēl arī Latvijas valdība šo procesu veicinājusi, naivi cerot, ka tādējādi mazinās hibrīdapdraudējumu. Patiesībā gan apdraudējums tikai pieaudzis, jo, kā atzīst politologs Pols Goubls, tieši krievu valoda ir Kremļa galvenais ierocis hibrīdkarā pret Baltiju. Ne velti jaunā Krievijas ārpolitikas koncepcija paredz krievu valodas un krievvalodīgo masu mediju izplatīšanu ārvalstīs.

Tādējādi valsts drošība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mums jātiecas uz latvisku Latviju. Jo to, kur ved divkopienu valsts ar krieviem, katrs var uzskatāmi redzēt Ukrainā. Krieviskās vides pašpietiekamība latviešiem, īpaši jaunajai paaudzei, rada arī ekonomiskas problēmas. Ir grūti atrast darbu, jo daudzviet pilnīgi bez pamata paģēr zināt krievu valodu. Segregētā sabiedrība sadārdzina un apgrūtina uzņēmējdarbību, samazina tās konkurētspēju.

Tādēļ latviska Latvija nav vis untums vai pirmsvēlēšanu sauklis. Tas ir vienīgais ceļš uz pārtikušu, drošu un vienotu sabiedrību. Nacionāla valsts ir Eiropas norma (vismaz līdz pēdējo gadu migrantu invāzijai). Norvēģija norvēģiska, Polija poliska, Latvija latviska. Tā ir, un allaž ir bijusi norma.

Pirmais solis šajā virzienā ir pāreja uz izglītību latviešu valodā. Staļina laikā ieviestajai skolu segregācijai nav vietas mūsdienu Latvijā.”

Raksts pirmoreiz publicēts portālā Pietiek.com .

Edvīns Šnore galerijā nākamajā lapā