89 gadu vecumā mirusi izcilā latviešu teātra un kino aktrise, režisore Venta Vecumniece, portālam Slavenibas.lv sestdienas, 2017.gada 28. maija pēcpusdienā pavēstīja pazīstamais Valmieras teātra aktieris un neatkarīgo projektu režisors Imants Strads.

Venta Vecumniece dzimusi 1927. gada 3. decembrī Daugavpilī. Mirusi 2017. gada 27. maijā Rīgā.

Mācījusies Daugavpils 2. pils. pamatskolā, Jēkabpils Valsts komercskolā, Republikas padomju tirdzniecības tehnikumā. 1949. gadā beigusi Dailes teātra II studiju. 1956. gadā ar izcilību beigusi Maskavas A.Lunačarska Valsts teātra institūta Režijas nodaļu.  

Strādājusi Dailes teātrī ar pārtraukumiem no 1949./1950. gada sezonas.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Ventas Vecumnieces tuviniekiem, kolēģiem un talanta cienītājiem.

Uzziņai:

Lomas

Dzidra (Ē.Hānberga "Plikie un pusplikie", 2014), Dzidra (Ē.Hānberga „Pirmā grēka līcis", 2012), Vizbulīte, kaimiņiene (J.Jurkāna "Dzīvīte, dzīvīte... - II sērija", 2008), Vizbulīte, kaimiņiene (J.Jurkāna "Dzīvīte, dzīvīte... - I sērija", 2004), Grieta (A.Brigaderes "Čaukstenes" - A.Brigaderes piemiņas vakarā "Baltā ceļa gājēja", 1997), Ansambļa skatos (G.Gravstrēma "Zāra Leandere", 1996), Vecā laupītāja (J.Švarca "Sniega karaliene", 1992), Piena tirgotāja (R.Paula, Rutku Tēva "Vella kalpi", 1991), Govs (S.Lāgerlēvas "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums", 1991), Piedalās (Raiņa dzejas vakarā "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle", 1990), Vecmāmiņa (K.Abes "Draugi", 1988), Piedalās (V.Vecumnieces un V.Krūzes skatuves kompozīcijā iz Dailes teātra vēstures "Ar smaidu par Smiļģi", 1987), Megija (K.Būzas "Sievietes, sievietes...", 1986), Preciniece Dārta (Tautasdziesmu kompozīcijā "Avotā guni kūru...", 1985), Tautā (M.de Servantesa "Dons Kihots", 1984), Frosa (A.Barangas "Svētais Mitīke", 1983), Padauza (B.Saulīša "Marta īdas", 1983), Rozānova (G.Priedes "Zilā", 1982), Pūpola (G.Priedes "Mācību trauksme", 1980), piedalījās (DT jaunās ēkas atklāšanas uzvedumā „... Visu savu mūžu...", 1977), Bullerta sieva, Emma Dera (E.Štritmatera "Bišu Ole", 1975), Anne-Maija (E.Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola", 1975), Trūdiņa māte (A.Dripes "Pēdējā barjera", 1974), Anvara (Č.Aitmatova, K.Muhamedžanova "Uzkāpšana Fudzi kalnā", 1973), Ģenģeru sieva (R.Blaumaņa "Īsa pamācība mīlēšanā", 1973), Saniknotā kliente, Nolle (P.Putniņa "Muļķis un pletētāji", 1972), Podiņa (A.Griguļa "Uz kuru ostu?", 1971), Tautā (Raiņa "Spēlēju, dancoju", 1956), Fransuāza (A.Pervenceva "Jaunākais partneris", 1951), Vovka (A.Surova "Ausma pār Maskavu", 1951), Viešņa klubā (A.Ostrovska "Pēdējais upuris", 1950), Strādniece (E.Zālītes "Spēka avots", 1950), Puika, tautā (A.Brodeles "Marta", 1950), Meitene (Raiņa "Indulis un Ārija", 1950), Meitene kopmītnē, Vaļa (L.Zorina "Jaunība", 1950), Annuška (A.Ostrovska "Bez vainas vainīgie", 1950), Serjoža (Ļ.Tolstoja "Anna Kareņina", 1949), Viešņa (J.Kupalas "Pauļinka", 1949), Žurnāliste, ekskursante (brāļu Tūru "Aiz sūtniecības logiem", 1949), Dubrovska ļaudīs (A.Puškina "Dubrovskis", 1949), Andris (A.Brodeles "Zelta druva", 1949), Princeses pavadone, bērns (A.Brigaderes "Sprīdītis", 1948).     

Režijas:

(režisore, režisore inscenētāja)

A.Brigaderes "Čaukstenes" (A. Brigaderes piemiņas vakars "Baltā ceļa gājēja", kopā ar O.Šalkoni, 1997), V.Vecumnieces un V.Krūzes skatuves kompozīcija iz Dailes teātra vēstures "Ar smaidu par Smiļģi" (rež. asist. V.Krūze, 1987), E.Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola" (rež. A.Dimiters, 1975), 1973. B.Džonsona "Volpone" (rež. J.Zariņš, 1973), A.Gailīša "Tomass Nipernādijs" (1970), J.Oļešas "Mans - nē, mans - jā" (1969), "Lai top!" (rež.inscenētājs P.Pētersons, režisori Z.Stungure, M.Ozoliņš, 1968), K.Čapeka "Māte" (1967), A.Fadejeva „Viņi dzīvo" (1967), J.Smūla "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā" (1965), M.Birzes "Pie "Melnā medņa""(1965), E.de Filipo "Kad meliem garas kājas" (1964), S.Aļošina "Galvenā loma" (1964),       I.Štoka "Ļeņingradas prospekts" (1963), M.Rihtera "Dieva sala" (1962), režisore pedagoģe III studijas diplomdarbā A.Fadejeva "Jaunā gvarde" (1961), A.Stavicka "Gājputni" (1961), A.Parnisa "Afrodītes sala" (kopā ar rež. F.Ertneri, 1961), N.Pogodina "Mazā studente" (1960), H.Vuolijoki "Justīne" (1959), A.Barangas "Laimes recepte" (1959), J.Lūša "Tā iesākās diena" (1958), E.de Filipo "Stiljano ģimene" (1958), G.Priedes "Normunda meitene" (rež.insc. E.Smiļģis, rež. N.Vētra-Muižniece, 1958), Raiņa "Pūt, vējiņi" (1957), A.Upīša "Ziedošais tuksnesis" (rež.insc. E.Smiļģis, rež. O. Krēsliņš, N.Vētra-Muižniece, 1957), D.Ščeglova "Pasaules pilsonis" (rež. insc. E.Smiļģis, rež. F.Ertnere, 1957), R.Apiņa, K.Jokuma "Avantūra" (rež. insc. E.Smiļģis, 1957), V.Rozova "Mūžam dzīvie" (1956), N.Hikmeta "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?" (rež. insc. E.Smiļģis, 1956), G.Zapoļskas "Panes Duļskas morāle" (rež. F.Ertnere, 1956).

Iestudējumi citos teātros:

Daugavpils teātrī (1959/60.g. sezonā galvenā režisore): M.Šatrova „Revolūcijas vārdā", A.Salinska „Bundziniece"

Šauļu Drāmas teātrī: G.Priedes „Lai arī rudens!" (1959)

Smiltenes Tautas teātrī (no 1969.gada): R.Blaumaņa „Ugunī", B.Nušiča „Filozofijas doktors", G.Priedes „Lai arī rudens", „Vienpadsmitais bauslis", V.Rozova „Prieku meklējot", V.Ventas (V.Vecumnieces literārais pseidonīms) „Teikuma vidū punktu neliek", E.Zālītes „Rudens rozes", V.Ventas „Katram sava dziesma", „Vasarnīcas romāns", H.Vuolijoki „Justīne", A.Gaļina „Retro", R.Blaumaņa „No saldenās pudeles".

LPSR Kultūrizglītības darbinieku tehnikumā (diplomdarbi): Moljēra „Tartifs", A.Ostrovska „Balzaminova precības"

Kinolomas:

Lielmāte filmā "Rūdolfa mantojums" (rež. J.Streičs, 2011) u.c.

Lomas TV:

Veronika TV seriālā „UgunsGrēks" (rež. I.Gorodecka) u.c.

Apbalvojumi:

Nacionālā kinobalva „Lielais Kristaps" (2011), uzņemta Teātra Zelta fondā (2012), Triju Zvaigžņu ordenis (2010).

Iznākuši divi Ventas Vecumnieces atmiņu un apceru krājumi par Dailes teātra aktieriem  un režisoriem „Dailes ugunij rada..." (2001, 2003).

Atvadu galerija nākamajā lapā