Kā rāda Pietiek saņemtā oficiālā informācija, tāpat kā eksprezidentes „blata kapa” gadījumā kapavieta Ušakovam ir piešķirta, pamatojoties uz Rīgas domes saistošo noteikumu "Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi" 20. punktu.

Šis punkts gan noteikumu vecajā, gan jaunajā redakcijā noteic, ka Kapsētu pārvaldes priekšnieks „var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu”.

Vīķes-Freibergas gadījumā nebija oficiāla iesnieguma par kapavietas piešķiršanu tieši viņai, - eksprezidente gan kapavietas kārtošanas laikā, gan vēl joprojām ir mūsu vidū. Turklāt Valsts prezidenta kanceleja Rīgas domei bija lūgusi vietu nevis eksprezidentes iecerētajiem ģimenes kapiem, bet gan tikai bijušo Valsts prezidentu apbedīšanai. Eksprezidente septiņvietīgo kapavietu, kāda domes noteikumos vispār nav minēta, cik noprotams no pašvaldības informācijas, arī bija saņēmusi bez maksas.

Ušakova tēva gadījumā Kapsētu pārvaldē iesniegums par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtajos Meža kapos ir saņemts pēc tēva nāves, un tajā runa precīzi atbilstoši normatīvajiem aktiem bijusi par konkrēta aizgājēja apbedīšanu. Atbilst noteikumiem arī vēstules autora statuss, - to kā partijas Gods kalpot Rīgai valdes priekšsēdētājs parakstījis Ušakova vietnieks Andris Ameriks.

Arī viss pārējais atšķirībā no Vīķes-Freibergas gadījuma ir noticis pilnīgi oficiāli un caurspīdīgi: kapavieta Ušakovam piešķirta pēc viņa toreizējās biroja vadītājas, tagadējās dzīvesbiedres Ivetas Strautiņas kā pilnvarotās personas iesnieguma Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšniekam 2012.gada 12.jūnijā.

Portāla TVNET publikācijā, kas pirmoreiz pavēstīja par šo gadījumu, bijušais kapu pārzinis Vilnis Bisenieks bija „pieļāvis, ka vieta varētu būt iegūta, dodot rīkojumus”. Taču, kā liecina pašvaldības oficiālā informācija, tieši Bisenieks pēc iesniegumu izskatīšanas ir bijis tas, kas pieņēmis oficiālo lēmumu par kapavietas piešķiršanu.

Saskaņā ar Bisenieka lēmumu Ušakovam ir tikusi piešķirta trīsvietīga kapavieta deviņu kvadrātmetru platībā, un par to Ušakovs ir veicis 555 latu samaksu. Šāda maksa noteikta saskaņā ar Rīgas domes 2007. gada lēmumu „Par Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta maksas pakalpojumiem”, kurā ir bijusi arī aile „Vienreizēja maksa par kapavietas nomas tiesībām daļēji slēgtajās kapsētās Rīgā”.

Tomēr pēc būtības Rīgas domes noteikumi Ušakovu ģimenes kapavietas gadījumā ir pārkāpti faktiski tikpat nopietni kā Vīķes-Freibergas gadījumā.

Gan noteikumu vecajā, gan jaunajā redakcijā ir skaidri norādīts, ka kapavietu daļēji slēgtajos kapos var piešķirt tikai „mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai”.

Kā liecina Rīgas pašvaldības sniegtā informācija, 2012. gadā pēc Ušakova tēva nāves neviens nav pat mēģinājis pierādīt, ka aizgājējam ir bijuši šādi nopelni, - tā vietā ir pieticis ar norādēm uz viņa dēla amatu un nopelniem.

„Amerika kungs apstiprina, ka kā GKR partijas valdes priekšsēdētājs ir vērsies ar iesniegumu kapsētu pārvaldē, lai tā izvērtētu iespēju piešķirt V. Ušakovam un viņa ģimenei trīsvietīgu kapa vietu Meža kapos sakarā ar N.Ušakova kā Rīgas domes priekšsēdētāja nopelniem strādājot pašvaldībā,” apstiprina Rīgas domes priekšsēdētāja birojs.

Paša Ušakova komentāri saistībā ar šiem faktiem pagaidām nav saņemti.

Kapavietas foto: Tvnet.lv

Kapavietas foto nākamajā lapā