2017.gada 11. janvārī klajā nācis Lindas Leen trešais oriģināldziesmu albums Digital Church. Izskatīga dziedātāja ar savu striktu un noturīgu viedokli – ne velti sabiedrības interese par Lindu nav zudusi jau vairāk nekā desmit gadus.

Portāls Nra.lv aicinājis slaveno dziedātāju uz interviju:

- Skatījos savus pēdējā laikā tapušos pierakstus, tajos bija tāds teikums - hameleona svētceļojums pie savas balss. Gadiem ilgi esmu kā hameleons dažādos veidos mūzikā izpaudusies, taču visus šos gadus ir bijusi tāda kā stand by sajūta - ir dažādi projekti, iznāk albumi, taču tā tomēr nebija mana balss. Man gan patīk spēlēt lomas un iejusties dažādos tēlos, tas man ļoti viegli padodas. Iespējams, ka pēdas, lai atrastu savu balsi, man mazliet nojauca kabarē, kas gan bija pirms daudziem gadiem, jo savā ziņā tas bija viegls ceļš, kā nevis atklāties, bet iemiesoties. Taču tas mani attālināja no tā, kas es pati esmu, kāda gribu būt un kādu sevi veidoju. Līdz ar to likumsakarīgi, ka tik ilgi bijuši šie meklējumi. Arī producenta ziņā - pagājuši gandrīz četri gadi kopš Demo* koncertu sērijas, pie albuma ķērušies kādi pieci producenti, taču es jau no pirmajiem mirkļiem sapratu, ka viņu darbs nerezonē ar manu balsi. Līdz beidzot, strādājot kopā ar Gati Zaķi, man izdevās nolobīt to kultūrslāni, kas bija krājies visus šos gadus, un atvērties tieši tā, kā to vēlos un kā sevi dzirdu. Ar šo mūziku vēlos nodot klausītājiem sajūtu, kas ļautu pārvarēt gravitācijas spēku, kas velk pie ikdienišķuma. Digital Church jeb digitālā baznīca būtībā ir mūzika, bet baznīca tāpēc, ka tā ir vērtība, es to savā ziņā pielūdzu - varbūt ne vienmēr labākajā veidā. Lietas, ko es daru, paņem no manis pārāk daudz, un esmu sākusi domāt, vai tas ir tā vērts, vai gala ierakstā nolasās šī 100% atdeve un ieguldīšanās visā, kas vien notiek mūzikā un ap to, vai tas sasniedz manu klausītāju. Es tomēr ļoti ceru, ka - jā.

- Tevi atkal nesaprata - dziesmas Beyond Velvet Skin videoklips izpelnījās sašutumu par Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas apgānīšanu.

- Baznīcā tika filmēta tikai tā epizode, kurā sēžu pie ērģelēm - neviena cita! Mana sirdsapziņa ir tīra. Bez tam - ko nozīmē «apgānīt»?! Cilvēka ķermenis ir apgānīšana? Uzskatu, ka cilvēka ķermenis ir tas, kurā mīt dvēsele, arī Jēzus taču ir Dievs ķermenī - par to ļoti skaisti izteicies mācītājs Juris Rubenis intervijā raidījumam 100 g kultūras. Personība, iesaku to noskatīties katram. Cilvēks ir skaists, kad pieņem sevī gan cilvēcīgo, gan garīgo, gan miesisko, gan sakrālo - jebko, kas dara mūs par cilvēkiem. Tieši tādus mūs ir radījis Dievs. Esmu ticīga, taču tas neizslēdz to, ka esmu sieviete, tas neizslēdz instinktus, un tas nav nekas neķītrs.

- Līdz šim lielākoties esi sevi pozicionējusi kā džeza dziedātāja, bet šis albums stilistiski liekams krietni citā nišā.

- Neesmu sevi nekā pozicionējusi. Esmu izpildītāja, dziesmu autore. Te arī izpaužas tā hameleona daba - atrast īsto kastīti līdz šim nav bijis īsti iespējams, tāpēc vienā brīdī pārstāju to darīt. Darbojos mūzikā pēc savas iekšējās dzirdes, pēc iekšējās bākas, un vienkārši meklēju sadarbībai cilvēkus, ar kuriem kopā varu skaisti rezonēt. Jaunajā ierakstā lielākoties piedalās džeza mūziķi, jo mans mērķis bija apvienot savu skaņu ar viņu improvizācijas spējām, kam klāt nāca Gatis ar savu iestatījumu no indī mūzikas puses. Beigu galā es kā popa māksliniece nopulēju to visu, cerams, saprotamā veidā. Inteliģenta popmūzika - es vēlētos šo albumu pieteikt šādi.

- Martā sāksies tūre - Rēzekne (11. martā), Cēsis (19. martā), Liepāja (26. martā). Rīgai atvēlēts tikai viens koncerts - 16. martā koncertzālē Palladium. Vai nav tavam vērienam par pieticīgu?

- Redzēsim, kā mums ies. Man šobrīd nav svarīgs vērienīgums, man ir svarīgi realizēt savu māksliniecisko ieceri - vairāk gribu veltīt spēkus tam, lai tas labi izdotos, nevis domāt par to, kā piepildīt zāli. Turklāt Rīgā nemaz nav atbilstošas koncertzāles. Vasarā ir Dzintaru koncertzāle, kuras maksimālā ietilpība ir 3000 cilvēku, un tas ir ļoti optimāls manas potenciālās auditorijas apjoms, bet jaunais albums ir domāts šodienai. Negribēju šo albumu atrādīt kādā teātra zālē, kurai jau ir sava aura, gribēju uzstāties vietā, kur mūzika ir galvenais - tas ir svarīgākais, pārējais ir tikai ilustrācija. Pašlaik ir ļoti daudz tehnoloģisko iespēju - videoprojekcijas, ekrāni, gaismas utt., vai ar to vēl kādu var pārsteigt?! Diez vai. Labāk maksimāli bez uzmanības novērsējiem pievērsties tieši saturam.

- Vai vēl atceries tos laikus, kad ar 100 latiem kabatā no Talsiem pārcēlies uz Rīgu? Tolaik pie apvāršņa parādījās vairāki jauni dziedātāji, piemēram, Agnese, Madara Celma, Gunārs Kalniņš u.c., taču, tā pa īstam augstā līmenī darbojoties, esi palikusi, šķiet, vienīgā. Ar ko to izskaidro?

- Latvijā ir ļoti viegli padoties un ne tikai mākslinieciskajā dzīvē, kurā ir ļoti grūti izdzīvot, it īpaši oriģinālmūzikas izpildītājam, jo cilvēku uzskati par vērtībām bieži vien saglabājušies vēl no padomju laikiem. Mūsu paliek aizvien mazāk. Ar katru cilvēku, kas dodas prom, paliek mazāk arī klausītāju, un izpausties koncertu rīkošanā kļūst aizvien grūtāk. Strādāt augstā līmenī - šobrīd tas jau svārstās uz robežas ar neiespējamo. Es tikai nesen sapratu, ka būtībā esmu tam ziedojusi visu savu dzīvi. Visu! Jāsāk beidzot izvērtēt, vai ieguldījums ir adekvāts sasniegtajam rezultātam. Domāju, ka tāpēc daudzi padodas, jo bez sponsoriem un savstarpējas pazīšanās kaut ko noorganizēt ir neiespējami.

- Tev droši vien problēmu ar sponsoru piesaisti nav, joprojām ir nerimstoša interese par tavu personību. Pārlapojot internetā pieejamās publikācijas, vairāk ziņu gan ir par tavu ģērbšanās stilu un dekoltē nekā par mūziku… Linda Leen joprojām ir zīmols.

- Ja koncentrējies uz šādām publikācijām, tādas arī redzi. Es tās neredzu, jo dzelteno presi nelasu un tās publikāciju veidošanā apzināti nepiedalos, tāpēc par to nevēlos runāt. Man tas liekas maziski, nenozīmīgi, nevajadzīgi un degradējoši. Cilvēki, kas tajā iekļaujas, vienkārši apzog sevi, rakņājoties pa citu dzīvēm...

Galerijā kadri no skandalozā klipa, kuru sabiedrība nodēvēja par 'erotiku baznīcā'