Skandalozais Latvijas Radio raidījums «Īstenības izteiksme» atmasko kādu smalku ķēdi veselības nozarē, kurā iesaistīts jau iepriekš skandalozās publikācijās biežs viesis Marģers Zeitmanis.



"Edgars Kupčs, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents. Raksts pirmoreiz publicēts portālā Lsm.lv .

Izmanīgi uzņēmēji, likumīgi zagļi vai gatavie labdari, kas nesavtīgi strādā, lai ārstētu lauku ļaudis un glābtu Latvijas veselības aprūpes nozari? Tādi apzīmējumi nāk prātā, ja ielūkojas, kas tad īsti stāv aiz solījumiem palielināt veselības nozares budžetu un pagaidām neveiksmīgiem centieniem īstenot sen gaidītās reformas un ieviest caurspīdīgumu budžeta tēriņos.

Reģionālās slimnīcas šonedēļ jau nākušas klajā ar kliedzienu, ka kvotas iztērētas un izmeklējumiem vajadzīga papildu nauda. Šis ir stāsts par to, kā reģionu slimnīcas ar gādīgu politisku aizmuguri nopirkt «par sviestmaizi», drīz vien pelnīt uz pacientu un valsts rēķina, kā arī piedalīties Veselības ministrijas vadīšanā un būt cieši klāt veselības budžeta pārdalei.

• Apkalpo vairāk nekā 70 000 pacientu
• Vienā slimnīcā dzemdē un glābj, otrā - aprūpē
• Pēkšņi uzaicina krīzes vadības komandu
• Pārņemšanas arguments: vai nu jums slimnīca būs, vai arī tiks slēgta
• Nepiedāvāja atklāti visiem un neparedzēja iespēju slimnīcu atgūt
• Aizdevums tā arī nav aizdots
• Ministres padomniece – vadījusi ZZS pilsētu slimnīcas un dāsna partijas ziedotāja
• Ministrei iebilžu nav; slimnīcu darījumu uzskata par godīgu

Apkalpo vairāk nekā 70 000 pacientu

Divu stundu braucienā no Rīgas centra, stundas - no Valmieras un Rēzeknes, bet 40 minūšu attālumā no Madonas. Tik aptuveni savu atrašanos interneta mājaslapā norāda uzņēmums "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība".

"Šī ir uzņemšanas nodaļa, kas ikdienā kalpo kā diennakts traumpunkts, bet dienā tā ir kā uzņemšana cilvēkiem, kas nāk uz poliklīniku," Marģers Zeitmanis Gulbenes slimnīcu izrāda kā rūpīgs un gādīgs saimnieks. Dažu stundu laikā, kad Latvijas Radio apmeklē Gulbenes un Balvu slimnīcas, par rūpīgu saimnieku viņš sevi nosauc vairākas reizes. Zeitmanis ir uzņēmuma «Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība» vadītājs un līdzīpašnieks. Gan Gulbenes, gan 36 kilometrus attālajā Balvu slimnīcā ar personālu viņam ir ļoti draudzīgas attiecības.

"Šī ir dzemdību nodaļa – svarīgākā nodaļa reģionā, jo tuvākā vieta, kur pieņem dzemdības, ir Rēzekne, Madona vai Valmiera. Slodzi uz šā reģiona 70 tūkstošiem iedzīvotāju faktiski iznesam mēs," tā jau Balvu slimnīcā stāsta Zeitmanis. Dzemdību nodaļas speciālistes izstāsta, ka šajā dienā līdz pusdienlaikam piedzimuši jau seši mazuļi, bet septītā grūtniece tiek gatavota dzemdībām. Piedzimuši arī dvīņi, kuru veselības stāvoklis par spīti nelielajam svaram ir labs.

Viss labi ir arī pašam Zeitmanim. Viņam kopā ar pašreizējo veselības ministres Andas Čakšas padomnieci Alīdu Vāni kopš 2012. gada vasaras pieder vairāk nekā puse abu slimnīcu kapitāla.

Balvu un Gulbenes slimnīcu pacientu skaits

Kopš tā laika ar valsts atbalstu un Eiropas Savienības 3,5 miljoniem eiro abas slimnīcas rekonstruētas. Tagad gadā abas slimnīcas apkalpo vairāk nekā 70 tūkstošus klientu. Tik daudz cilvēku dzīvo visā reģionā, tādēļ rēķināms, ka slimnīcās reizi gadā nonāk katrs iedzīvotājs. Turklāt klientu skaits aug par spīti iedzīvotāju skaita kritumam.

Vienā slimnīcā dzemdē un glābj, otrā - aprūpē

Potenciālajiem pacientiem galvenās izmaiņas ir abu slimnīcu profilu sadalījums –

Gulbenē palikusi tikai aprūpes slimnīca, ģimenes ārstu prakses un Infektoloģijas nodaļa, bet Balvu slimnīcā sniedz arī neatliekamo palīdzību un pieņem dzemdības.

Tāds sadalījums nācis par labu, atzīst Zeitmanis: "Citās slimnīcās slikti ir tas, ka ir divas operāciju zāles, abās veic plānveida operācijas, bet pēkšņi notiek autokatastrofa, un ir trīs pacienti, kas jāliek uz operāciju galda – ko darīt? Šī infrastruktūra ir paredzēta neatliekamiem gadījumiem, kad operāciju bloks ir paredzēts visiem neatliekamajiem gadījumiem, kas var notikt. Tas vienmēr būs brīvs! Līdz ar to šajā slimnīcā ir droši gan dzemdētājām, ja, piemēram, pēkšņi nepieciešams ķeizargrieziens, gan citiem cilvēkiem, kam vajag neatliekamu palīdzību. Ārsti dežurē, nav mājas dežūrās, kā citur notiek. Savukārt Gulbenē var veidot plānveida medicīnu – ja ir astoņas plānveida operācijas, nevar būt situācija, ka pēkšņi ieved neatliekamu pacientu. Tam ir paredzēta Balvu infrastruktūra."

Ļoti personiskā pieredzē ar pieredzi abās slimnīcās ar Latvijas Radio dalās Gulbenes novada laikraksta "Dzirkstele" žurnāliste Diāna Odumiņa, kas vietējā avīzē raksta par veselības aprūpi. Viņa stāsta, ka tēvs ar plaušu karsoni ārstējies Gulbenes slimnīcas dienas stacionārā. "Brīnišķīgi viņam palīdzēja, par ko paldies! Nupat biju arī Balvu slimnīcā pie smagi slimā tēva brāļa, kam 90 gadu – guļ atsevišķā istabiņā, brīnišķīgi aprūpēts!" stāsta žurnāliste.

Pēc Odumiņas teiktā, vienīgā gulbeniešu sāpe ir tā, ka neatliekamā palīdzība vairs nav aizsniedzama ar roku.

"Ne reizi vien ir dzirdēti stāsti, liekas, ka neticami šausmu stāsti – jāsniedz neatliekamā palīdzība, "ātrie" aizrauj uz Balviem, sniedz palīdzību un pasaka, ka var doties mājās. Ir vēls vakars, pat tumsa, bet vecai mammai tiek teikts, lai dodas mājās, lai gan autobusi nekursē."

Lai gan ļoti iespējams, ka ārstniecības iestāžu pārprofilēšana ir bijis Balvu un Gulbenes lielākais ieguvums, lai pilsētas vispār nepaliktu bez slimnīcām, gulbenieši 2012. gadā pieļautās slimnīcas pārvērtības vietējai varai īsti nepiedeva. Par pārmaiņām atbildīgā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) 2013. gada vēlēšanās palika otrajā vietā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Savukārt par lēmumu pieņemšanu atbildīgā domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa vēlēšanās saņēma visvairāk mīnusu, mēra amats gāja secen, bet deputātes krēslu tomēr saglabāja.

Pēkšņi uzaicina krīzes vadības komandu

Uzņēmums "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" tika izveidots nu jau pirms sešiem gadiem, kad apvienot līdz tam juridiski atsevišķi strādājošās ārstniecības iestādes lēma piecas pašvaldības – dažus procentus akciju ieguva mazie Rugāji, Viļaka un Baltinava, savukārt par noteicējiem ar 72% kapitāla arvien palika ZZS vadītās Balvu un Gulbenes novadu domes. Sākotnēji bijusi doma veidot slimnīcu trijstūri, tomēr Alūksne pēdējā mirklī trijotnei nepiekrita. Ar kopīgu vadību un saimniecību Balvu un Gulbenes apvienotajām slimnīcām bija cerība izkļūt no milstošajiem zaudējumiem un piedzīvot attīstību. Taču zaudējumi auga, un 2012. gadā nu jau abas slimnīcas nokļuva bankrota priekšā.

Balvu novada mērs "zaļzemnieks" Andris Kazinovskis kā tāds burvju mākslinieks no cepures izvilka divus krīzes menedžerus – Zeitmani un Vāni.

Viņiem uzticēja pārņemt abu slimnīcu vadību, toreiz vēstīja Latgales Reģionālā televīzija: "Diemžēl gaidītās ekonomijas vietā apvienībai izveidojušies parādi vairāk nekā viena miljona latu apjomā. Jaunizveidotā krīzes vadības komanda šajā situācijā vaino neefektīvo iepriekšējās valdes darbību, kā arī nevienlīdzīgu finansējuma sadali starp medicīnas iestādēm." Kā televīzijas sižetā izteicās Zeitmanis, "ministrijai politiski gribas dot vienai pusei vairāk, bet otrai mazāk". Viņam pievienojās Vāne, izsakoties, "kādreiz Tautas partija deva savējiem vairāk, bet tagad "zaļie zemnieki" dala kaut kur pie Ventspils saviem vairāk".

Tātad jau toreiz, kad pārņēma slimnīcas vadību, Zeitmanis un Vāne pavisam atklāti atzina, kā veselības nozarei tiek iedalīta nauda.

Ilggadējā Gulbenes slimnīcas vadītāja un galvenā ārste Mudīte Jaceviča, kas tagad no turienes sen prom, sazvanīta ārzemēs, aprunāties par slimnīcu apvienības zaudējumu laikiem nav piedabūjama. "Par to es vairs negribu runāt, tas viss ir pagātne!" viņa nosaka, tādu pašu atbildi veltot jautājumam, kā slimnīcas nokļuva privātās rokās un vai, viņasprāt, tas notika godīgi.Pārņemšanas arguments: vai nu jums slimnīca būs, vai arī tiks slēgta  

Tikmēr domju lēmumi un Uzņēmumu reģistra dokumenti ir gatavi parādīt, kas notika ar "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību" drīz pēc tam, kad uzņēmuma vadībā tika pieaicināti Zeitmanis un Vāne (1.attēlā. Foto: Edijs Pālens/LETA). Jāuzsver, ka par visām rosinātajām pārmaiņām savulaik balsojušas piecu pašvaldību domes.

Dabūt labvēlīgu deputātu noskaņojumu nebija grūti, jo viņiem tāpat kā vietējai sabiedrībai piedāvāti tika tikai divi varianti – vai nu jums slimnīca būs, vai arī tā bankrotēs un tiks slēgta.

Vispirms diezgan mistisku mērķu vārdā par vairāk nekā diviem miljoniem eiro tika samazināts uzņēmuma pamatkapitāls. Tagad Zeitmanis (2.attēlā. Foto: Ieva Čīka/LETA) skaidro, ka tā bijusi grāmatvediska darbība, jo auditori atklājuši neatbilstības abu slimnīcu apvienošanā. Tomēr 2012. gada vasarā domes nolēma slimnīcu pamatkapitālu par tieši tādu summu atkal palielināt, pieaicinot privātu stratēģisko partneri.

Uzņēmumā nevarēja ienākt jebkurš, bet tikai tā sauktā abu slimnīcu krīzes vadības komanda – Zeitmanis un Vāne.

Pāris dienās viņi reģistrēja firmu "Medicīnas sabiedrību vadība". Tādējādi abi reizē bija gan grimstošās slimnīcu apvienības vadītāji, gan potenciālie investori. Lai gan Balvu un Gulbenes slimnīcas it kā cieta milzīgus zaudējumus, bija bankrota priekšā un tikai tāpēc tika meklēts investors, pati bēdās nonākusī apvienība savam investoram – firmai "Medicīnas sabiedrību vadība" - aizdeva nepieciešamos divus miljonus eiro, lai tas savukārt var segt kapitāla palielināšanu. Tādējādi vienā dienā ar teorētisku naudu Zeitmanis un Vāne kļuva par «Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības» vairākuma akcionāriem.  

Nepiedāvāja atklāti visiem un neparedzēja iespēju slimnīcu atgūt

Balvu mērs un izšķirošās balss īpašnieks Andris Kazinovskis uzskata, ka slimnīcu nonākšana privātās rokās bijusi godīga. "Daudzkārt mēs spriedām katrs savā domē," viņš saka. Uz jautājumu, vai slimnīca pēc būtības abiem uzņēmējiem nav uzdāvināta, mērs atbild noraidoši, sakot, ka pretī tikusi iedota sakārtota slimnīca. "Man grūti spriest, bet es domāju, ka godīgi," Kazinovskis atbild uz jautājumu, vai pārņemšana notikusi godīgi.

Gulbenes dome jautājumu par slimnīcas atdošanu krīzes menedžeriem pēcjāņu sēdē izlēma pusotras minūtes laikā, rāda tās vasaras domes protokols.

Pret to nebija neviens, tikai deputāts Intars Liepiņš no «Vienotības» balsojumā atturējās: "Es domāju, ka investoru vajadzēja piesaistīt publiski konkursa kārtībā. Turklāt ar noteikumu, ja pārņemšana nenotiek atbilstoši piedāvājumam, tad slimnīcai jānonāk atpakaļ pie pašvaldībām."

Aizdevums tā arī nav atdots

Galvenā nerealizētā lieta ir fakts, ka Zeitmaņa un Vānes speciāli radītā firma slimnīcu apvienībai tā arī nav atdevusi naudu, ko tā aizņēmās no it kā dziļās bēdās esošās apvienības un sākotnēji solīja atdot dažu mēnešu laikā.

Tagad izveidojusies situācija, ka Zeitmanis un Vāne ir parādā paši sev.

Kad ar Marģeru Zeitmani Latvijas Radio sāk runāt par naudas lietām, ne vairs glīti izremontētajām palātām, viņa sākotnējā laipnība sašķobās. "Man neinteresē atalgojums ne tūkstoš, ne trīs tūkstoši, ne desmit tūkstoši mēnesī! Mums tādu atalgojumu piedāvāja. Bet es negribu strādāt pašvaldībai piederošā slimnīcā un domāt, kā man nopelnīt algu un prēmiju un cerēt, ka mani reizi četros gados neizmetīs. Es neesmu gatavs tādiem noteikumiem! Un es atklāti pateicu – vai nu es strādāju un man ir tiesības izpirkt, vai nu es eju projām! Man nevajag ne algu, ne prēmijas. Es negrasos domāt par kaut kādiem valsts iepirkumiem, pašvaldību iepirkumiem, domāt kaut kādus slavenos atpakaļmaksājumus!" iekarst Zeitmanis.

To, ka vienīgie pretendenti uz slimnīcu kapitālu bijuši viņš un Vāne, Zeitmanis skaidro ar nosacījumu, ka pašvaldības izvēlējās konkrētu stratēģisko partneri.

Uz jautājumu, vai slimnīca aizdevumu ir saņēmusi atpakaļ, Zeitmanis atbild, ka vēl ne, bet detaļas ir "mana privāta darīšana".

Tomēr privāta darīšana tā ir tikai daļēji. Nacionālā veselības dienesta informācija rāda, ka "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" pēdējos četros gados no valsts budžeta saņēmusi gandrīz 12 miljonus eiro.

Ministres padomniece – vadījusi ZZS pilsētu slimnīcas un dāsna partijas ziedotāja

Savukārt par veselības nozares reformu ieviesēju ministre Anda Čakša (ZZS) kā padomnieci ekonomikas jautājumos nolīgusi "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības" līdzīpašnieci Alīdu Vāni.

Viņa ir Zaļās partijas biedre, pirms pāris gadiem vadījusi Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, kurā noteicēja ir Ventspils dome.

Tādējādi secināms, ka ikdienā Vāne ir cieši saistīta ar politisko spēku, kam saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datiem trīs gados oficiāli ziedojusi 6000 eiro.

Ar Vāni Latvijas Radio tiekas viņas birojā Veselības ministrijā. Viņa galvo, ka savas slimnīcas labā nestrādā. Vāne arī atklāj, ka no aizdevumā saņemtajiem diviem miljoniem eiro Balvu un Gulbenes slimnīcai atdevuši tikai 600 000. Taču drīz vien saruna par viņas un Zeitmaņa darījumiem kļūst emocionāla. "Jā, tas daudziem nepatīk! Ienaidniekus esmu ieguvusi nenoliedzami, jo foršāk jau ir, ja kaimiņš slikti strādā, ja kaimiņam ir pļava aizaugusi – vai cik forši, ka kaimiņam māja nodega! [Skaļi smejas – red.]. Tāda ir mūsu mentalitāte. Es esmu tendēta pozitīvā virzienā, jo citādi jau neko nevar izdarīt," viņa saka.

Ministrei iebilžu nav; slimnīcu darījumu uzskata par godīgu

Jautājums, kā vēl pašvaldībām piederošas slimnīcas, kam pašām bija divu miljonu eiro parādsaistības un draudēja maksātnespēja, varēja Vānes un Zeitmaņa jaundibinātajam uzņēmumam aizdot divus miljonus eiro, paliek bez atbildes. Ministre novicina KNAB atzinumu, kurā visu varot izlasīt.

KNAB dokuments gan parāda vien to, ka tā laika Gulbenes domes vadība nav bijusi interešu konfliktā, norakstot slimnīcu Zeitmanim un Vānei.  

Čakša, kas Vāni uz ministriju paņēma līdzi no Bērnu slimnīcas, par savu partijas biedri un padomnieci nešaubās: "Viņa ir padomniece ekonomikas jautājumos. Palīdz aprēķinos, meklēt sakarības un analizēt tās. Neviena slimnīca netiek izdalīta kā kaut kas atsevišķs!" Vānes kompetence, iegūtā izglītība un pasniedzējas amats augstskolā, pēc Čakšas teiktā, ir pietiekami, lai Vānei uzticētos.

"Man nav nekādu šaubu, ka tur viss ir tīrs un kārtīgs," Čakša nosaka par Vānes tikšanu pie Balvu un Gulbenes slimnīcām.

Pagājušajā gadā visas slimnīcas no valsts budžeta saņēma gandrīz 350 miljonus eiro. Tagad medijos cita pēc citas parādās Zeitmaņa publikācijas, ka reģionu slimnīcām jāpalielina valsts finansējums.

Šonedēļ par iztērētām kvotām un vajadzību pēc papildu naudas ziņo virkne reģionālo slimnīcu, it īpaši tās, kuru vadība saistīta ar ZZS.

Šīs partijas pārstāvis ir arī Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks, kas Balvu novadu vadīja laikā, kad turienes slimnīca sāka grimt zaudējumos. Tikmēr "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" pērn saviem īpašniekiem sniegusi gandrīz 150 000 eiro peļņu."