Rīgas domnieki jukuši? Trolejbusi vizināsies mīnus 40 C par nodokļu maksātāju naudu
Rīgas satiksme par 18 miljoniem pirks troļļukus un busiņus, kas speciāli piemēroti mīnus 40 grādu salam, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Publicēts: 20.06.2016, Komentāri: 17
«Rīgas satiksme» grib būt moderns uzņēmums. Tā vadībai ļoti patīk inovatīvas tehnoloģijas. Tagad paredzēts iepirkt trolejbusus un autobusus ar ūdeņraža dzinēju. Iepirkums paredz, ka transporta līdzekļiem jākalpo arī ekstremālos apstākļos. Pat tad, ja temperatūra sasniedz mīnus 40 grādu aukstumu. Lieki piebilst, ka Rīgā nekad mūžā tāds aukstums nav bijis un nebūs...
Latvijas galvaspilsēta jau ilgāku laiku izpelnās aizrādījumus par piesārņoto gaisu, tāpēc pilsētas vadība meklē risinājumus. Dome kopā ar Rīgas satiksmi un zinātniekiem izlēmusi, ka sabiedriskajam transportam jāpāriet uz dzinējiem, kas nepiesārņo gaisu.
Latvijas zinātņu akadēmijas pārstāvis Aivars Starikovs skaidro, ka, skatoties kontekstā ar Rīgas gaisa kvalitātes problēmām, Rīgai ir uzstādījums par bezizmešu transportu. Savukārt divas degvielas, kas spēj nodrošināt bezizmešu transportu, ir ūdeņradis un elektrība.
Šādi plāni saskan ar Eiropas Savienības politiku, kas cenšas visā Eiropā iedzīvināt ūdeņraža izmantošanu transportā un veido pilsētu tīklu, kas šo procesu iekustinātu. Latvijā partneris ir «Rīgas satiksme», kas būvēs arī ūdeņraža ražotni un ikvienam pieejamu uzpildes staciju. Pašlaik «Rīgas satiksme» ir izsludinājusi iepirkumu par desmit ar ūdeņraža elektrodzinējiem aprīkotiem trolejbusus. Ja saņems papildu naudu no Eiropas, tad pirks arī desmit autobusus.
Paredzēts, ka projekts izmaksās 18 miljonus eiro. Lai gan iekārtas ir dārgas, Rīgai projekts ir izdevīgs, jo pusi naudas dos Eiropa. «Rīgas satiksme» jau ir izsludinājusi iepirkumu. Būs sarunu procedūra, kurā sākumā atlasīs atbilstošus pretendentus. Viena no prasībām ir, lai trolejbusos un autobusos visas sistēmas pilnvērtīgi strādātu arī tad, ja gaisa temperatūras ir mīnus 40 vai plus 40.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks gan nevarēja pateikt, kad pēdējo reizi Rīgā bija šāda gaisa temperatūra.
Citiem transporta uzņēmumiem Latvijā nav tik konkrētu prasību piegādātājiem. Galvenais, lai neizrādās, ka piegādāti dienvidu klimatam paredzēti transporta līdzekļi, kas nespēj strādāt pie mīnus 30 grādiem. Bijušais nu jau darbību izbeigušā autobusu ražotāja «Amo plant» komplektēšanas speciālists Jānis Freibergs uzskata, ka šī prasība nepamatoti sašaurina pretendentu loku. Pasūtītājam, iespējams, ir zināms kāds ražotājs, kas šo prasību spēj izpildīt. Mīnus 40 grādi sadārdzina pirkumu.
Piemēram, motoreļļa, kas paredzēta mīnus 40 grādiem, ir par 20 – 30 procentiem dārgāka par to, kas der -35 grādiem. To, ka Rīgai ir bijušas īpašās prasības, uzsver arī tramvaju un trolejbusu ražotājs «Škoda», kas Rīgai jau piegādā tramvajus un trolejbusus: «Tramvaji ir gatavoti no augstas kvalitātes materiāliem, jo viena no pircēja prasībām bija, ka tiem ir jāstrādā temperatūrā no plus 40 līdz mīnus 40.»
Šī «Rīgas satiksme» prasība ir krietni pārspīlēta. Rīgā nekad gaiss nav iesilis līdz +40 grādiem. Arī aukstums ne tuvu nav bijis tik ekstrēms, kādam gatavojas «Rīgas satiksme».
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksne skaidro, ka konkrēti Rīgā zemākā gaisa temperatūra, kas ir fiksēta, ir bijusi mīnus 35 grādi, un pēdējoreiz šāda temperatūra sasniegta 1985 gadā. Faktiski kopš novērojumu sākuma, tas ir kopš 1882.gada Rīgā zemāka gaisa temperatūra nav fiksēta. To nevar teikt par visu Latviju, jo piemēram 1956.gadā Daugavpilī ir fiksēti -43 grādi, bet kopumā Latvijā, kad gaisa temperatūra pazeminās līdz – 40 grādiem, šādi ir bijuši tikai 7 gadījumi, kopš pagājušā gadsimta sākuma.
Un arī skatoties tendenci, ka vidējā gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstinās, un šajā gadsimtā jau, kopš 2000.gada zemākā gaisa temperatūra Rīgā ir bijusi – 28 grādi. Šī tendence jau ir vērojama no pagājušā gadsimta sākuma, un arī nākotnē skatoties uz nākotnes klimata scenārijiem, tieši vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstināsies un Latvijā kopuma tas notiek tieši uz ziemas rēķina, tā ka varētu gaidīt, ka ziemas kļūs ievērojami siltākas arī turpmākā gadsimta laikā.
Uzņēmums tomēr nespēja izskaidrot, kāpēc vispirms ar modernajiem videi nekaitīgajiem dzinējiem tiek aprīkoti trolejbusi, kas tikai retumis izmanto dīzeļmotoru, nevis autobusi, kas gaisu piecūko pastāvīgi.
INTERESANTA TROLEJBUSU FOTOGALERIJA, PAT NO PAGĀJUŠĀ GADSIMTA
Latvijas galvaspilsēta jau ilgāku laiku izpelnās aizrādījumus par piesārņoto gaisu, tāpēc pilsētas vadība meklē risinājumus. Dome kopā ar Rīgas satiksmi un zinātniekiem izlēmusi, ka sabiedriskajam transportam jāpāriet uz dzinējiem, kas nepiesārņo gaisu.
Latvijas zinātņu akadēmijas pārstāvis Aivars Starikovs skaidro, ka, skatoties kontekstā ar Rīgas gaisa kvalitātes problēmām, Rīgai ir uzstādījums par bezizmešu transportu. Savukārt divas degvielas, kas spēj nodrošināt bezizmešu transportu, ir ūdeņradis un elektrība.
Šādi plāni saskan ar Eiropas Savienības politiku, kas cenšas visā Eiropā iedzīvināt ūdeņraža izmantošanu transportā un veido pilsētu tīklu, kas šo procesu iekustinātu. Latvijā partneris ir «Rīgas satiksme», kas būvēs arī ūdeņraža ražotni un ikvienam pieejamu uzpildes staciju. Pašlaik «Rīgas satiksme» ir izsludinājusi iepirkumu par desmit ar ūdeņraža elektrodzinējiem aprīkotiem trolejbusus. Ja saņems papildu naudu no Eiropas, tad pirks arī desmit autobusus.
Paredzēts, ka projekts izmaksās 18 miljonus eiro. Lai gan iekārtas ir dārgas, Rīgai projekts ir izdevīgs, jo pusi naudas dos Eiropa. «Rīgas satiksme» jau ir izsludinājusi iepirkumu. Būs sarunu procedūra, kurā sākumā atlasīs atbilstošus pretendentus. Viena no prasībām ir, lai trolejbusos un autobusos visas sistēmas pilnvērtīgi strādātu arī tad, ja gaisa temperatūras ir mīnus 40 vai plus 40.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks gan nevarēja pateikt, kad pēdējo reizi Rīgā bija šāda gaisa temperatūra.
Citiem transporta uzņēmumiem Latvijā nav tik konkrētu prasību piegādātājiem. Galvenais, lai neizrādās, ka piegādāti dienvidu klimatam paredzēti transporta līdzekļi, kas nespēj strādāt pie mīnus 30 grādiem. Bijušais nu jau darbību izbeigušā autobusu ražotāja «Amo plant» komplektēšanas speciālists Jānis Freibergs uzskata, ka šī prasība nepamatoti sašaurina pretendentu loku. Pasūtītājam, iespējams, ir zināms kāds ražotājs, kas šo prasību spēj izpildīt. Mīnus 40 grādi sadārdzina pirkumu.
Piemēram, motoreļļa, kas paredzēta mīnus 40 grādiem, ir par 20 – 30 procentiem dārgāka par to, kas der -35 grādiem. To, ka Rīgai ir bijušas īpašās prasības, uzsver arī tramvaju un trolejbusu ražotājs «Škoda», kas Rīgai jau piegādā tramvajus un trolejbusus: «Tramvaji ir gatavoti no augstas kvalitātes materiāliem, jo viena no pircēja prasībām bija, ka tiem ir jāstrādā temperatūrā no plus 40 līdz mīnus 40.»
Šī «Rīgas satiksme» prasība ir krietni pārspīlēta. Rīgā nekad gaiss nav iesilis līdz +40 grādiem. Arī aukstums ne tuvu nav bijis tik ekstrēms, kādam gatavojas «Rīgas satiksme».
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksne skaidro, ka konkrēti Rīgā zemākā gaisa temperatūra, kas ir fiksēta, ir bijusi mīnus 35 grādi, un pēdējoreiz šāda temperatūra sasniegta 1985 gadā. Faktiski kopš novērojumu sākuma, tas ir kopš 1882.gada Rīgā zemāka gaisa temperatūra nav fiksēta. To nevar teikt par visu Latviju, jo piemēram 1956.gadā Daugavpilī ir fiksēti -43 grādi, bet kopumā Latvijā, kad gaisa temperatūra pazeminās līdz – 40 grādiem, šādi ir bijuši tikai 7 gadījumi, kopš pagājušā gadsimta sākuma.
Un arī skatoties tendenci, ka vidējā gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstinās, un šajā gadsimtā jau, kopš 2000.gada zemākā gaisa temperatūra Rīgā ir bijusi – 28 grādi. Šī tendence jau ir vērojama no pagājušā gadsimta sākuma, un arī nākotnē skatoties uz nākotnes klimata scenārijiem, tieši vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstināsies un Latvijā kopuma tas notiek tieši uz ziemas rēķina, tā ka varētu gaidīt, ka ziemas kļūs ievērojami siltākas arī turpmākā gadsimta laikā.
Uzņēmums tomēr nespēja izskaidrot, kāpēc vispirms ar modernajiem videi nekaitīgajiem dzinējiem tiek aprīkoti trolejbusi, kas tikai retumis izmanto dīzeļmotoru, nevis autobusi, kas gaisu piecūko pastāvīgi.
INTERESANTA TROLEJBUSU FOTOGALERIJA, PAT NO PAGĀJUŠĀ GADSIMTA