Par 6. maijā Lizuma pagasta Velēnā no elektrotraumas mīklainā nāvē mirušajiem diviem jauniešiem iedzīvotāji nerimst šausmināties. Puisim bija tikai 19, bet meitenei – 21 gads! Policija notikuma vietā abus atrada ūdens kubulā kopā ar beigtu kaķi un lampu, kas bijusi pieslēgta strāvai. Ārēji it kā viss ir pilnīgi skaidrs. Jaunieši gājuši bojā no strāvas trieciena, neuzmanīgi rīkojoties ar elektrību. Notikuma brīdī it kā neviena cita nav bijis klāt, vismaz pagaidām tādas informācijas nav.

Lūk, žurnāls Vakara Ziņas šķetinājis mīklainās lietas detaļas:

Viss taču notika nomaļas lauku viensētas teritorijā, gleznā Gaujas malā, ievu ziedēšanas laikā. Jauniešus jau mirušus pirmais uzgājis namatēvs, kurš pēc prombūtnes mājās atgriezies vēlu vakarā. Viņš arī nekavējoties zvanījis uz 112 un izsaucis palīdzību. Ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas «Noziegumi pret personas veselību». Bojāgājušajiem tika nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze. 11. maijā Smiltenē notika abu jauniešu bēres. Valsts policija vairāk informācijas par šo traģēdiju un tās izmeklēšanu nav sniegusi, taču vietējā sabiedrība nerimst uztraukties par notikušo. Izplatās baumas un dažnedažādas versijas.

Versiju par to, ka 6. maijā Velēnā divu jauniešu nāve no elektrotraumas, iespējams, ir bijusi izshēmota, 28. maijā publiskojis LTV1 ziņu raidījums «Panorāma». Atklājies, ka abi jaunieši neilgi pirms nāves ir bijuši apdrošināti vienlaikus vairākās kompānijās. Apdrošināšanas polisēs it kā norādīts, ka jauniešu nāves gadījumā labuma jeb apdrošināšanas atlīdzības guvējs ir viena persona - vīrietis, kura lauku māju teritorijā jaunieši ir gājuši bojā. «Panorāma» nosaukusi iespējamo ieinteresēto personu vārdā. Tas ir 46 gadus vecais Velēnas iedzīvotājs Dainis Mazulis. Viņš ir bojāgājušā puiša tēvs (kaut neoficiāls) un bojāgājušās jaunietes tuvs draugs.

Vai krāpnieciska shēma?

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins pauž - saistībā ar šo divu jauniešu nāvi apdrošināšanas atlīdzības kopsumma ir rakstāma ar piecām nullēm. «Pirmo reizi Latvijā!» par kopsummas apjomu un par apdrošināšanas polišu skaitu, kas bija noformētas šiem diviem jauniešiem, saka Abišāns. Viņš pieļauj, ka te, iespējams, ir darīšana ar «naudas izkrāpšanas shēmu».

Abāšins atklāj, ka saistībā ar diviem bojāgājušajiem jauniešiem, viņiem dzīviem esot, apdrošināšanas kompānijas iespējamo risku ar Daiņa Mazuļa vārdu saistīt nevarēja. Princips esot ļoti vienkāršs. «Jaunieši, kas nu viņi Dainim Mazulim bija, nopērk apdrošināšanas polisi un ieraksta Mazuli kā labuma guvēju. Respektīvi, ja kaut kas gadās un jaunieši aiziet aizsaulē, viņš saņem atlīdzību. Tas nostrādā ļoti vienkārši,» viņš stāsta. Ja, piemēram, Mazulis pats būtu pircis polisi jauniešiem, varbūt kādās datu bāzēs varētu atrast «kaut ko tādu interesantu vai mazāk interesantu» par šo personu. Taču informāciju par labuma guvēju apdrošinātājs nemaz nepārbaudot. Abāšins saka - tāds melnais saraksts, kur apdrošinātāji varētu redzēt riskantos potenciālos klientus, Latvijā nemaz neeksistē. Lielā mērā tas ir saistīts ar cilvēktiesībām. Atteikt pakalpojuma sniegšanu apdrošinātājs nav tiesīgs, ja klients par to maksā.

Abāšins atgādina, ka apdrošināšanas atlīdzības guvējs šajā gadījumā ir tas pats cilvēks, kas 1999. gadā tika tiesāts apsūdzībā par sievietes uzspridzināšanu Grundzāles pagastā. Arī šī sieviete pirms nāves bija apdrošināta. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs toreiz bija salīdzinoši pieticīgāks - tikai aptuveni 1900 latu. Arī toreiz kā labuma guvējs pēc sievietes nāves bijis norādīts Mazulis.

Kur ir objektivitāte?!

Sazinoties ar pašu Mazuli, viņš žurnālistu darbu nodēvē par «pīlīšu pūšanu», jo viss tiekot pasniegts «savā tulkojumā un savā gaisotnē». «Tad kur ir objektivitāte?!» viņš vaicā. Mazulis rosina, ka visiem žurnālistiem, kurus patiešām interesē šī tēma, vajadzētu reiz sanākt kopā pie apaļā galda un uzdot visus interesējošos jautājumus. No savas puses viņš sola: «Pacenstos viest skaidrību.» Taču tagad Dainis Mazulis nemaz netic, ka kādu žurnālistu vispār interesē patiesības noskaidrošana un bezkaislīgi fakti.

Mazulis liek saprast, ka jūtas neaizsargāts un apzākāts šajā situācijā, kad viņa dzīvesvietā ir notikusi nelaime, bet sabiedrība sacer dažādas versijas par šo situāciju un nespēj noticēt, ka nekādas ļaunprātības no viņa puses nav bijis. «Tas ir bēdīgi, ka uz šitā fona ir jārunā par tādām lietām,» viņš saka. Tajā pašā laikā Mazulis uzsver: «Es nekad nedusmojos, es vispār ne uz vienu nekad neesmu bijis dusmīgs.» Vīrietis izsaka nožēlu, ka mūsdienu cilvēks vairāk uzticas tam, kas par kādu tiek rakstīts masu medijos vai sociālajos tīklos, nevis vēlas ieklausīties, ko viņš pats domā un jūt. «Jums viss skaidrs ir,» Dainis Mazulis saka par vispārējo sabiedrības noskaņojumu. Viņš brīnās, kā var ar tādu vieglprātību un «aprobežotām smadzenēm» bradāt pa citu cilvēku likteņiem. Vīrietis pieļauj, ka «kādam, iespējams, labāk ap sirdi kļūst», ja masu medijos «kapeņu stāstu palasa». Savukārt par žurnālistiem Mazulis izsakās kā par bezkauņām, kuri veicina baumošanu, tiražē vai laiž ēterā «no konteksta izrautu versiju stumšanu».

Lai izmaksā kompensāciju!

Mazulis, noskatoties «Panorāmas» sižetu, esot piezvanījis Abāšinam un paudis, ka, «pateicoties viņa pļāpīgumam, uzzinājis šādas lietas». «Es viņam sacīju: «Nu tad izmaksājiet man 100 vai vairāk tūkstošu! Tā būs kā neliela kompensācija par šito samazgu, kura man tiek velta virsū šādā nelaimes brīdī!»» klāsta Mazulis. Viņš pauž, ka visu klaču rezultātā lizumniešiem ir izveidojies aplams priekšstats par viņu, jo sabiedriskā doma «eļļu lej vienā virzienā». «Bailēm no manis nav pamata! Vai kāds ir nācis un man kaut ko pajautājis? Vai ir nolicis faktus priekšā? Cilvēki nezin! Un no tā arī baidās,» viņš saka. Mazulis nesaprot, kāpēc žurnālisti un sabiedrība kopumā nenotic, ka patiesībā jaunieši ir gājuši bojā nelaimes gadījumā, pašiem neuzmanīgi rīkojoties ar elektroierīci - lampu. Tā tur, liktenīgajā vietā pie kubula ar ūdeni, pastāvīgi nekad neesot turēta. Kāpēc tovakar lampa izmantota, to Mazulis nezinot. «Es klāt nestāvēju,» viņš saka. Kad konstatējis abu jauniešu nāves faktu un redzējis, kādos apstākļos viņi ir gājuši bojā, ir izdarījis secinājumus, «kā tas varēja vai nevarēja būt». «Nu, protams, kaut kāda saistība ar kaķi tātad bija tur. Loģiski,» saka Mazulis. Viņš ir dzirdējis, ka tā esot tikai viņa versija un ne visi tai piekrītot. «Man īstenībā nekādas versijas nav. Lai ar versijām nodarbojas tie, kam jānodarbojas,» viņš saka.

Uz jautājumu, kur nelaimes notikuma brīdī pats atradies, Mazulis atbild bez izvairīšanās: «Es biju puikam [bojāgājušajam dēlam] meklēt ārstus un pat vērsos pie dziedniekiem.» Mazulis saka, ka dēls uz dzīvi pie viņa no Valmieras puses bija pārcēlies nesen. Puisim bija vecumam neatbilstošs ķermeņa svars.

Fotogalerijā Dainis Mazulis un viņa bojā gājušais dēls, kurš sirdzis ar anoreksiju

Cietumā nonācis apmelots

Mazulis saka - tā ir patiesība, ka reiz jau ir pārcietis cietumsodu. Viss pārējais ir interpretācija. 1999. gadā ne jau par apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanu viņš saukts pie atbildības. Nav bijis pamata apgalvot, ka apdrošināšanas atlīdzība vispār varēja būt iemesls notikušajam. «Viņiem [prokuroram, tiesai] tā gribējās spriest, ka tas ir dēļ apdrošināšanas,» komentē Mazulis. Viņš tagad šā raksta lasītājus aicina distancēties no baumām un oficiālajām versijām, bet izvērtēt loģiski. Tā varot notikt ikvienā ģimenē! Pieņemsim, ka sievas un vīra dzīvība ir apdrošināta. «Kam viņi būs vēlējuši apdrošināšanas atlīdzību? Viens otram. Loģiski!» Mazulis klāsta. Tālāk «ģimenes strīda vai greizsirdības gadījumā», kad viens partneris otru pārsteidz divdomīgā situācijā un «emocijas uzsit tik augstu vilni, ka ar vāzi, pieņemsim, viens otram iešauj», ir jārēķinās «varbūt ar letālām sekām». «Ko mēs secināsim? Tādi kā jūs, kas raksta un pasniedz to visu un kas lasa ar šaurām actiņām? Ka tātad nogalināja ar vāzi dēļ apdrošināšanas?» tincina Mazulis. Viņš arī uzsver, ka vainu viņam toreiz inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā par draudzenes uzspridzināšanu, lai iegūtu 1900 latu apdrošināšanas atlīdzību, nav atzinis un ar 20 gadu cietumsodu ir bijis notiesāts nevainīgs, pateicoties «murgaini» safabricētām un «izsistām liecībām». No ieslodzījuma Mazulis par labu uzvedību ticis atbrīvots krietni pirms termiņa, tā vēstīja «Panorāma».

Kā kļuva par lizumnieti?

Uz jautājumu, kuru Latvijas novadu sauc par savu dzimto pusi, Mazulis neatbild, jo tam neesot nekādas nozīmes. Ja var ticēt 1999. gadā laikrakstā «Diena» rakstītajam, viņa mamma ir no Valmieras puses. Lizumnieši baumo, ka vīrietis ir ieprecējies Velēnā un tādā veidā ticis pie sievas dzimtas īpašumiem. Tikai nav zināms, kur palikusi pati sieva. Pats Mazulis to neapstiprina, vien saka, ka māju Velēnā ir nopircis. «Latvijas Vēstnesī» 2010. gada 5. martā ir publicēta informācija par laulāto visas mantas šķirtību. Šie laulātie ir bijuši tieši šis vai kāds cits Dainis Mazulis (arī šobrīd 46 gadus vecs!) un kāda šobrīd 54 gadus veca sieviete Lilita, kurai uzvārds ir tāds pats kā tās mājvietas nosaukums Velēnā, kuru patlaban par savu īpašumu sauc Mazulis.