Ministrs bez kauna un rindas. Latviešu tauta sper zibeņus caram Belēvičam
Latvijas Avīzes žurnālisti: VIP pacients Guntis Belēvičs bez kvotām un bez rindām. Pilnā versija.
Publicēts: 08.06.2016, Komentāri: 29
Veselības ministrs Guntis Belēvičs izliekas nedzirdam atkārtotu Latvijas Avīzes žurnālistes jautājumu par viņa nesenu Latvijas Onkoloģijas centra apmeklējumu „sevišķi svarīga pacienta” lomā un viņai deguna priekšā aizcērt Ministru kabineta sēžu zāles durvis. Jautājumus par to, vai tiešām augstā amatpersona maija beigās aizbrāzusies uz valsts stacionāru, lai veiktu nenozīmīga ādas jaunveidojuma operāciju, izmantojot sava amata priekšrocības, pabīdot malā „parastos pacientus” un apejot viņiem domātās kvotas un rindas, ministrs atstāj neatbildētus.
Cars slimnīcā?
Maija pēdējos datumos viens no šīs publikācijas autoriem saņēma šādu elektroniskā pasta vēstuli: „Esmu ārsts Gaiļezera onkoloģijas slimnīcā. Tādēļ nevaru parakstīties ar savu vārdu. Man nav tiesības nevienam nodot konfidenciālu informāciju par pacientiem. Es Jums vēlos par vienu pacientu pastāstīt, jo šis pacients bija ministrs.
Aizvakar mūsu slimnīcā atbrauca veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņš slimo ar hipohondriju. Hipohondrija ir bailes saslimt. Ministram vajadzēja izgriezt dažus ādas jaunveidojumus, kārpveida pumpas, kas nebija ļaundabīga rakstura.
Jebkuram citam cilvēkam to veiktu par naudu Veselības centrā 4, Diagnostikas centrā vai pie profesora Jāņa Ķīša Veselības centrā 3. Ļoti veiksmīgi šādus jaunveidojumus par maksu noņem ar lāzerterapiju dažādos centros. Pacientiem, kam nav naudas, šādas operācijas neveic neviens. Mums onkoloģijas slimnīcā rinda jeb melnais koridors ir pat pacientiem ar maligniem ādas jaunveidojumiem.
Lai operētu Gunti Belēviču, operāciju zāles tika iztīrītas no slimniekiem. Operāciju zāles tika iztīrītas arī no „neuzticama” personāla. Es zinu, ka ne es, ne Jūs nedrīkstat publiski pateikt, ka Guntis Belēvičs ir operēts un ka pret viņu izturējās kā pret caru. Varbūt tomēr Jūs varat viņam publiski to pajautāt – vai tiešām viņš domā, ka viņam pienākas viss, bet tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam nav naudas, – nekas. Tad, kad Gaiļezerā ārstējās Valsts prezidents, šādas ažiotāžas nebija.”
Klusēšana, izlocīšanās, bēgšana
Ne uz kādiem precizējošiem jautājumiem nezināmais vēstules autors atbildēt nevēlējās, norādot uz sekām, kas viņam draudētu, ja atklātos, ka kāds Onkoloģijas centra darbinieks izpaudis ziņas par pacientu – īpaši jau par veselības ministru.
Taču, mēģinot noskaidrot patiesību – vai tiešām veselības ministrs, kura pilnvaru laiks iezīmējies ar rindām, kurās pacientiem ne tikai uz operācijām, bet pat uz ārsta konsultāciju jāgaida mēnešiem ilgi, pats savas vajadzības ir nostādījis pāri „parastajiem pacientiem”, - Pietiek saskārās ar faktiski visu iesaistīto personu klusēšanu, izlocīšanos vai vienkāršu bēgšanu.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa jau kopš 30. maija pārdomā, ko atbildēt pat uz visvienkāršāko jautājumu – kāpēc dienā, ko vēstules autors norādījis kā Onkoloģijas centra apmeklējuma datumu, veselības ministrs G. Belēvičs nav atradies darbā.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca – tās paspārnē atrodas Latvijas Onkoloģijas centrs – uz jautājumiem, vai ministrs ir pierakstījies pie speciālista tāpat kā „parastie pacienti”, saņēmis speciālista norīkojumu un tad tāpat kā „parastie pacienti” gaidījis rindā, atteikties atsakās.
„Gan pacientu tiesību likums, gan fizisko personu datu aizsardzības likums mums aizliedz izpaust informāciju par pacientu bez viņa piekrišanas; noteiktā kārtībā to varam izpaust konkrētām personām un institūcijām, bet masu mediji nav to vidū,” slimnīcas oficiālo viedokli pauž tās pārstāve Inguna Potetinova.
Mapītes nav, bet ministrs bija
Taču to, ka G. Belēvičs pacienta statusā Latvijas Onkoloģijas centrā patiešām ir pabijis, ļauj konstatēt sena un labi pārbaudīta metode – žurnālistei zvanīt uz centra reģistratūru, uzdoties par Veselības ministrijas sekretāri un taujāt, vai gadījumā ministrs operācijas dienā nav atstājis nodaļā zaļu mapīti.
Pēc gariem noskaidrošanas darbiem slimnīcas Informācijas centra vadītāja Larisa Kirsone beidzot „ministrijas sekretārei” pavēsta (visi šajā publikācijā citētie izteikumi ir ierakstīti): „Nu, mēs neko neatradām. Māsiņas nodaļā teica, ka viņam līdzi bija tikai mobilais telefons. Ja kaut ko atradīsim, dosim ziņu.”
Uz „ministrijas sekretāres” papildjautājumu, vai ministram tiešām bijis līdzi tikai mobilais telefons, L. Kirsone apstiprina: „Jā, jā, tā man teica.” Papildus tam LA rīcībā ir arī ar kādu maija beigu datumu datēta, no G. Belēviča mobilā telefona sūtīta īsziņa, kuras autors apliecina, ka nevarot atbildēt, jo atrodoties onkoloģijas centrā.
Belēvičs aizbēg no jautājumiem
Pietiek avoti Onkoloģijas centrā kā veselības ministra laipnu uzņēmēju un arī operētāju min centra galveno ārstu Viesturu Krūmiņu, taču viņš atsakās no pilnīgi jebkādiem skaidrojumiem, vispirms mēģina jautātāju nosūtīt pie slimnīcas sabiedrisko attiecību pārstāvjiem, bet pēc tam skaļi iesmejas mikrofonā, paziņo, ka „atkal mums aiziet garām”, un ieteic visus jautājumus uzdot pašam G. Belēvičam.
Veselības ministrija paziņo, ka ministrs esot ļoti aizņemts un laiku atbildēm tuvākajās dienās noteikti neatradīšot. Taču, kad nākamajā dienā pēc žurnālistes sarunas ar V. Krūmiņu ministrs tiek notverts uz Ministru kabineta ēkas kāpnēm, izrādās, ka viņš jau ir pabrīdināts: pēc ilgas pauzes atzīstot, ka esot gan operēts, ministrs demonstrē divus no maka izvilktus, acīmredzami speciāli sagatavotus čekus.
Tiesa, tie abi izrādās Ādažu privātklīnikas čeki, savukārt, izdzirdējis jautājumus par valsts Onkoloģijas centru, ministrs attrauc, ka pēdējās dienās esot operēts divas reizes, bet savu veselības stāvokli nekomentēšot. Uz jautājumu, kā Onkoloģijas izdevies panākt operēšanu bez rindas, G. Belēvičs vairs neatbild un aizcērt valdības sēžu zāles durvis.
Tikmēr neoficiālā komentārā Austrumu slimnīcas pārstāve Pietieknorāda, ka vispār jau esot tiesībsargāšanas iestādes, pēc kuru pieprasījuma ja ne ministram, tad vismaz slimnīcai var nākties atklāt, vai ministrs tiešām ir guvis kādus ārpuskārtas un īpašus labumus. Spriežot pēc visu iesaistīto personu reakcijas, šī arī var izrādīties vienīgā metode, kā noskaidrot patiesību par „VIP pacientu bez kvotām un rindām”.
Vai viņš stāvēja rindā kā visi ierindas cilvēki? Man tādas informācijas nav...
Nedaudz saīsināta saruna ar Latvijas Onkoloģijas centra galveno ārstu Viesturu Krūmiņu, - tieši viņu LA avoti Austrumu slimnīcā min kā veselības ministra „medicīniskā komforta” nodrošinātāju.
- Par ministra kunga Gunta Belēviča operēšanu gribējām uzzināt sīkāk.
- Es nekā jums nevaru pateikt.
- Jūs taču pats viņu operējāt?
- Tas ir jums jāprasa ministra kungam.
- Vai Belēviča kungs stāvēja rindā?
- Kur viņš stāvēja rindā?
- Viņš pierakstījās un gaidīja rindā, vai arī viņam ārpus kārtas?
- Es nekādu informāciju jums nevaru dot.
- Ir aizdomas, ka viņš apgāja rindu.
- Man tādu aizdomu nav, es atvainojos.
- Vai viņš stāvēja rindā kā visi ierindas cilvēki?
- Man tādas informācijas nav.
- Jūs jau esat aizmirsis, ka viņu operējāt?
- Tas ir pacienta noslēpums, un par to mēs nekā nevaram runāt.
- Mēs nevaram runāt par viņa slimībām un ārstēšanu, bet mēs noteikti varam runāt par to, vai viņš kā ierindas cilvēks saņēma ārstēšanu, stāvot rindā, vai tomēr viņš tika apkalpots ārpus kārtas.
- Jums ir jāiet pie mūsu sabiedriskajām attiecībām, ja jūs gribat kaut kādu informāciju iegūt. Man šādas informācijas nav.
- Mūs interesē, vai ministra kungs stāvēja rindā un gaidīja uz operāciju vai arī viņš tika operēts ārpus kārtas.
- Jā, bet es jums tādu informāciju nevaru sniegt.
- Bet sabiedrībai ir svarīgi pārliecināties, ka visiem cilvēkiem valsts slimnīcā noteikumi ir vienādi un nav daži izredzētie.
- Šajā situācijā es jums nevaru nekādu informāciju sniegt.
- Ir ziņas, ka ministra kungs operēts ārpus rindas...
- Ja jums ir tāda informācija, tad jautājiet ministram. Kāpēc jūs man jautājat? Ja jums ir tādas domas par ministra kādām problēmām.
- Mēs jau tikai gribam redzēt dokumentu, ka viņš iestājās rindā tad un tad.
- Kādu dokumentu?! Kādu dokumentu, mīļie!? Nekādu dokumentu mums nav.
- Jums par rindu nav nekāda dokumentāla uzskaite?
- Nu, mēs varam, es pat nezinu, vai mēs varam. Visiem pacientiem, kas stājas stacionārā, tiek ievestas vēstures, tiek fiksēti, dokumentēti.
- Mēs neprasām par pacienta veselības stāvokli. Mēs prasām par to, ko valsts un slimnīca regulē – par rindu un par to, kādā veidā notika samaksa. Vai par paša līdzekļiem, vai valsts naudu.
- Kādu samaksu?
- Par medicīnisko pakalpojumu valsts slimnīcā.
- Un atkal mums aiziet garām. (Smejas.)
Veselības ministram nosūtītie jautājumi:
„Sveiki, ministra kungs. Esiet tik laipns un šīs darba dienas laikā sniedziet godīgas atbildes uz šādiem jautājumiem saistībā ar Jūsu uzturēšanos Latvijas Onkoloģijas centrā pacienta statusā un Jums veiktām medicīniskām manipulācijām:
1) vai uz šīm manipulācijām pierakstījāties kārtībā, kas noteikta visiem centra pacientiem?
2) vai uz konsultāciju pie speciālista pierakstījāties kārtībā, kas noteikta visiem centra pacientiem?
3) ja jā, miniet datumus, kad pieteicāties pie speciālista, kad apmeklējāt speciālistu un kad speciālists Jums nozīmēja veicamās manipulācijas.
4) vai par speciālista apmeklējumu un veicamajām manipulācijām veicāt samaksu Onkoloģijas centram saskaņā ar noteikto cenrādi?
5) ja jā, kad un kādā formā veicāt samaksu?
6) ja nē, kas un uz kāda pamata sniedza Jums speciālista pakalpojumus un veica medicīniskās manipulācijas?
7) vai pieprasījāt Jums vēlamās manipulācijas veikt steidzamības kārtā?
8) ja jā, vai šīs Jūsu vēlmes dēļ tika pārceltas vai nodotas citam speciālistam kādas citiem pacientiem ieplānotas manipulācijas?
9) vai savu rīcību saistībā ar šo situāciju uzskatāt par veselības ministra amatu ieņemošai personai atbilstošu?
Jau iepriekš pateicos par godīgumu un atklātību, atbildes sniedzot.”
Veselības ministra atbilde uz uzdotajiem jautājumiem:
„Vai drīkstu zināt, kādas manipulācijas man ir veiktas, kad un kur. Būšu pateicīgs uzzināt, vai man kas kaiš, dr.Lapsa. Kāda ir mana diagnoze, dakter?”
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē
Belēviča onkoloģijas pauze, Latvijas Avīzes video:
Cars slimnīcā?
Maija pēdējos datumos viens no šīs publikācijas autoriem saņēma šādu elektroniskā pasta vēstuli: „Esmu ārsts Gaiļezera onkoloģijas slimnīcā. Tādēļ nevaru parakstīties ar savu vārdu. Man nav tiesības nevienam nodot konfidenciālu informāciju par pacientiem. Es Jums vēlos par vienu pacientu pastāstīt, jo šis pacients bija ministrs.
Aizvakar mūsu slimnīcā atbrauca veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņš slimo ar hipohondriju. Hipohondrija ir bailes saslimt. Ministram vajadzēja izgriezt dažus ādas jaunveidojumus, kārpveida pumpas, kas nebija ļaundabīga rakstura.
Jebkuram citam cilvēkam to veiktu par naudu Veselības centrā 4, Diagnostikas centrā vai pie profesora Jāņa Ķīša Veselības centrā 3. Ļoti veiksmīgi šādus jaunveidojumus par maksu noņem ar lāzerterapiju dažādos centros. Pacientiem, kam nav naudas, šādas operācijas neveic neviens. Mums onkoloģijas slimnīcā rinda jeb melnais koridors ir pat pacientiem ar maligniem ādas jaunveidojumiem.
Lai operētu Gunti Belēviču, operāciju zāles tika iztīrītas no slimniekiem. Operāciju zāles tika iztīrītas arī no „neuzticama” personāla. Es zinu, ka ne es, ne Jūs nedrīkstat publiski pateikt, ka Guntis Belēvičs ir operēts un ka pret viņu izturējās kā pret caru. Varbūt tomēr Jūs varat viņam publiski to pajautāt – vai tiešām viņš domā, ka viņam pienākas viss, bet tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam nav naudas, – nekas. Tad, kad Gaiļezerā ārstējās Valsts prezidents, šādas ažiotāžas nebija.”
Ne uz kādiem precizējošiem jautājumiem nezināmais vēstules autors atbildēt nevēlējās, norādot uz sekām, kas viņam draudētu, ja atklātos, ka kāds Onkoloģijas centra darbinieks izpaudis ziņas par pacientu – īpaši jau par veselības ministru.
Taču, mēģinot noskaidrot patiesību – vai tiešām veselības ministrs, kura pilnvaru laiks iezīmējies ar rindām, kurās pacientiem ne tikai uz operācijām, bet pat uz ārsta konsultāciju jāgaida mēnešiem ilgi, pats savas vajadzības ir nostādījis pāri „parastajiem pacientiem”, - Pietiek saskārās ar faktiski visu iesaistīto personu klusēšanu, izlocīšanos vai vienkāršu bēgšanu.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa jau kopš 30. maija pārdomā, ko atbildēt pat uz visvienkāršāko jautājumu – kāpēc dienā, ko vēstules autors norādījis kā Onkoloģijas centra apmeklējuma datumu, veselības ministrs G. Belēvičs nav atradies darbā.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca – tās paspārnē atrodas Latvijas Onkoloģijas centrs – uz jautājumiem, vai ministrs ir pierakstījies pie speciālista tāpat kā „parastie pacienti”, saņēmis speciālista norīkojumu un tad tāpat kā „parastie pacienti” gaidījis rindā, atteikties atsakās.
„Gan pacientu tiesību likums, gan fizisko personu datu aizsardzības likums mums aizliedz izpaust informāciju par pacientu bez viņa piekrišanas; noteiktā kārtībā to varam izpaust konkrētām personām un institūcijām, bet masu mediji nav to vidū,” slimnīcas oficiālo viedokli pauž tās pārstāve Inguna Potetinova.
Mapītes nav, bet ministrs bija
Taču to, ka G. Belēvičs pacienta statusā Latvijas Onkoloģijas centrā patiešām ir pabijis, ļauj konstatēt sena un labi pārbaudīta metode – žurnālistei zvanīt uz centra reģistratūru, uzdoties par Veselības ministrijas sekretāri un taujāt, vai gadījumā ministrs operācijas dienā nav atstājis nodaļā zaļu mapīti.
Pēc gariem noskaidrošanas darbiem slimnīcas Informācijas centra vadītāja Larisa Kirsone beidzot „ministrijas sekretārei” pavēsta (visi šajā publikācijā citētie izteikumi ir ierakstīti): „Nu, mēs neko neatradām. Māsiņas nodaļā teica, ka viņam līdzi bija tikai mobilais telefons. Ja kaut ko atradīsim, dosim ziņu.”
Uz „ministrijas sekretāres” papildjautājumu, vai ministram tiešām bijis līdzi tikai mobilais telefons, L. Kirsone apstiprina: „Jā, jā, tā man teica.” Papildus tam LA rīcībā ir arī ar kādu maija beigu datumu datēta, no G. Belēviča mobilā telefona sūtīta īsziņa, kuras autors apliecina, ka nevarot atbildēt, jo atrodoties onkoloģijas centrā.
Belēvičs aizbēg no jautājumiem
Pietiek avoti Onkoloģijas centrā kā veselības ministra laipnu uzņēmēju un arī operētāju min centra galveno ārstu Viesturu Krūmiņu, taču viņš atsakās no pilnīgi jebkādiem skaidrojumiem, vispirms mēģina jautātāju nosūtīt pie slimnīcas sabiedrisko attiecību pārstāvjiem, bet pēc tam skaļi iesmejas mikrofonā, paziņo, ka „atkal mums aiziet garām”, un ieteic visus jautājumus uzdot pašam G. Belēvičam.
Veselības ministrija paziņo, ka ministrs esot ļoti aizņemts un laiku atbildēm tuvākajās dienās noteikti neatradīšot. Taču, kad nākamajā dienā pēc žurnālistes sarunas ar V. Krūmiņu ministrs tiek notverts uz Ministru kabineta ēkas kāpnēm, izrādās, ka viņš jau ir pabrīdināts: pēc ilgas pauzes atzīstot, ka esot gan operēts, ministrs demonstrē divus no maka izvilktus, acīmredzami speciāli sagatavotus čekus.
Tiesa, tie abi izrādās Ādažu privātklīnikas čeki, savukārt, izdzirdējis jautājumus par valsts Onkoloģijas centru, ministrs attrauc, ka pēdējās dienās esot operēts divas reizes, bet savu veselības stāvokli nekomentēšot. Uz jautājumu, kā Onkoloģijas izdevies panākt operēšanu bez rindas, G. Belēvičs vairs neatbild un aizcērt valdības sēžu zāles durvis.
Tikmēr neoficiālā komentārā Austrumu slimnīcas pārstāve Pietieknorāda, ka vispār jau esot tiesībsargāšanas iestādes, pēc kuru pieprasījuma ja ne ministram, tad vismaz slimnīcai var nākties atklāt, vai ministrs tiešām ir guvis kādus ārpuskārtas un īpašus labumus. Spriežot pēc visu iesaistīto personu reakcijas, šī arī var izrādīties vienīgā metode, kā noskaidrot patiesību par „VIP pacientu bez kvotām un rindām”.
Vai viņš stāvēja rindā kā visi ierindas cilvēki? Man tādas informācijas nav...
Nedaudz saīsināta saruna ar Latvijas Onkoloģijas centra galveno ārstu Viesturu Krūmiņu, - tieši viņu LA avoti Austrumu slimnīcā min kā veselības ministra „medicīniskā komforta” nodrošinātāju.
- Par ministra kunga Gunta Belēviča operēšanu gribējām uzzināt sīkāk.
- Es nekā jums nevaru pateikt.
- Jūs taču pats viņu operējāt?
- Tas ir jums jāprasa ministra kungam.
- Vai Belēviča kungs stāvēja rindā?
- Kur viņš stāvēja rindā?
- Viņš pierakstījās un gaidīja rindā, vai arī viņam ārpus kārtas?
- Es nekādu informāciju jums nevaru dot.
- Ir aizdomas, ka viņš apgāja rindu.
- Man tādu aizdomu nav, es atvainojos.
- Vai viņš stāvēja rindā kā visi ierindas cilvēki?
- Man tādas informācijas nav.
- Jūs jau esat aizmirsis, ka viņu operējāt?
- Tas ir pacienta noslēpums, un par to mēs nekā nevaram runāt.
- Mēs nevaram runāt par viņa slimībām un ārstēšanu, bet mēs noteikti varam runāt par to, vai viņš kā ierindas cilvēks saņēma ārstēšanu, stāvot rindā, vai tomēr viņš tika apkalpots ārpus kārtas.
- Jums ir jāiet pie mūsu sabiedriskajām attiecībām, ja jūs gribat kaut kādu informāciju iegūt. Man šādas informācijas nav.
- Mūs interesē, vai ministra kungs stāvēja rindā un gaidīja uz operāciju vai arī viņš tika operēts ārpus kārtas.
- Jā, bet es jums tādu informāciju nevaru sniegt.
- Bet sabiedrībai ir svarīgi pārliecināties, ka visiem cilvēkiem valsts slimnīcā noteikumi ir vienādi un nav daži izredzētie.
- Šajā situācijā es jums nevaru nekādu informāciju sniegt.
- Ir ziņas, ka ministra kungs operēts ārpus rindas...
- Ja jums ir tāda informācija, tad jautājiet ministram. Kāpēc jūs man jautājat? Ja jums ir tādas domas par ministra kādām problēmām.
- Mēs jau tikai gribam redzēt dokumentu, ka viņš iestājās rindā tad un tad.
- Kādu dokumentu?! Kādu dokumentu, mīļie!? Nekādu dokumentu mums nav.
- Jums par rindu nav nekāda dokumentāla uzskaite?
- Nu, mēs varam, es pat nezinu, vai mēs varam. Visiem pacientiem, kas stājas stacionārā, tiek ievestas vēstures, tiek fiksēti, dokumentēti.
- Mēs neprasām par pacienta veselības stāvokli. Mēs prasām par to, ko valsts un slimnīca regulē – par rindu un par to, kādā veidā notika samaksa. Vai par paša līdzekļiem, vai valsts naudu.
- Kādu samaksu?
- Par medicīnisko pakalpojumu valsts slimnīcā.
- Un atkal mums aiziet garām. (Smejas.)
Veselības ministram nosūtītie jautājumi:
„Sveiki, ministra kungs. Esiet tik laipns un šīs darba dienas laikā sniedziet godīgas atbildes uz šādiem jautājumiem saistībā ar Jūsu uzturēšanos Latvijas Onkoloģijas centrā pacienta statusā un Jums veiktām medicīniskām manipulācijām:
1) vai uz šīm manipulācijām pierakstījāties kārtībā, kas noteikta visiem centra pacientiem?
2) vai uz konsultāciju pie speciālista pierakstījāties kārtībā, kas noteikta visiem centra pacientiem?
3) ja jā, miniet datumus, kad pieteicāties pie speciālista, kad apmeklējāt speciālistu un kad speciālists Jums nozīmēja veicamās manipulācijas.
4) vai par speciālista apmeklējumu un veicamajām manipulācijām veicāt samaksu Onkoloģijas centram saskaņā ar noteikto cenrādi?
5) ja jā, kad un kādā formā veicāt samaksu?
6) ja nē, kas un uz kāda pamata sniedza Jums speciālista pakalpojumus un veica medicīniskās manipulācijas?
7) vai pieprasījāt Jums vēlamās manipulācijas veikt steidzamības kārtā?
8) ja jā, vai šīs Jūsu vēlmes dēļ tika pārceltas vai nodotas citam speciālistam kādas citiem pacientiem ieplānotas manipulācijas?
9) vai savu rīcību saistībā ar šo situāciju uzskatāt par veselības ministra amatu ieņemošai personai atbilstošu?
Jau iepriekš pateicos par godīgumu un atklātību, atbildes sniedzot.”
Veselības ministra atbilde uz uzdotajiem jautājumiem:
„Vai drīkstu zināt, kādas manipulācijas man ir veiktas, kad un kur. Būšu pateicīgs uzzināt, vai man kas kaiš, dr.Lapsa. Kāda ir mana diagnoze, dakter?”
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē
Belēviča onkoloģijas pauze, Latvijas Avīzes video:
atbildēt
