Šobrīd Latvijā ir neizprotams letālas suņu slimības uzliesmojums. 94% saslimušo suņu vieno tas, ka tie ēduši to pašu dzīvnieku barību – “Dogo”. Pārējie 6% suņu, kas ar to saslimuši bez saistības ar šo zīmolu, atbilst saslimšanas līmenim citās valstīs.

Tomēr “Dogo” vēl aizvien pārdod veikalos, jo neesot atrasts mehānisms, kā tieši barība varētu izraisīt tādu saslimšanu. Cilvēki vēl arvien šo barību pērk, un cilvēkus var saprast – tāpēc mums ir valsts, kas ir garantē, ka veikalu plauktos barība ir droša. Lai gan ir atšķirīgi viedokļi, vai daži atļautie konservanti suņiem tomēr nekaitē ilgtermiņā, tomēr – kopumā barībai jābūt drošai, tā nedrīkst izraisīt saindēšanos vai saslimšanu.

Iespējams, barība nav vainīga. Tomēr ar esošo signalizācijas sirēnu skaļumu (lasiet – 94% saistība) vides aizsardzībā būtu jānostrādā piesardzības principam – barību būtu jāpārtrauc tirgot, līdz saprasts saslimšanas cēlonis. Ja tas jau būtu izdarīts pirms pāris mēnešiem – un saslimšanas turpinātos -, tad “Dogo” būtu tīrs un balts nomazgāts. Vai varbūt mūsu suņi nav vide, un tāpēc viņiem tādu aizsardzības līmeni nepiedāvā?

Abus gadījumus vieno tas, ka uzņēmēja peļņas intereses tiek stādītas augstāk par iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībām, dzīvnieku dzīvībām vai mantai. Lai gan ikvienā uzņēmējdarbībā jārēķinās ar riskiem zaudēt peļņu: vienus uzņēmējus apdraud sausums, citus – naftas vai finanšu krīze, pārtikas ražotājus – problēmas ar produktu drošību.

Šķiet, pats ražotājs neapzinās, cik bīstams viņš izskatās, uzskatāmi demonstrējot, ka klientu vajadzības viņu neinteresē, tikai viņu nauda. Arī tad, ja izrādīsies, ka barība “Dogo” nav vainīga suņu saslimšanā, diez vai es jebkad to pirkšu savam sunim, jo man nav pārliecības, ka, tiešām parādoties kādām problēmām, uzņēmējs rīkosies atbildīgi un suņu veselību stādīs augstāk par savu peļņu.

Vēl vairāk mani skumdina valsts iestāžu rīcība. Arī Zemkopības ministriju acīmredzami un uzņēmēja zaudētā peļņa satrauc krietni vairāk nekā barības iespējamā saistība ar suņu slimības uzliesmojumu, lai gan vajadzētu būt otrādi. Kam gan vēl būtu jāuzmana produktu drošība, ja ne valsts iestādēm?

*Piesardzības princips vides aizsardzībā (Vides aizsardzības likums, 3.pants): ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību.

Pārpublicēts no https://grafiti.lv/2016/05/02/grabekli-belz-cik-gribi-tik-un-ta-kapsim-tev-virsu/