Kā vēsta raidījums «Nekā personīga», šogad konkursā uzvarēja tā pati firma, kas iepriekš, taču tagad viena radara izmaksas ir pieaugušas no 56 tūkstošiem uz 81 tūkstoti eiro. Par visiem 84 radariem tas veido divu miljonu sadārdzinājumu.

Ceļu satiksmes drošība direkcija jau divus gadus nodarbojas ar stacionāro fotoradaru uzstādīšanu. Šobrīd Rīgas apkārtnē darbojas 16 iekārtas, nākamajos trijos gados tām pievienos vēl 84 visā Latvijā.

Simt stacionāro fotoradaru tīklam uz Latvijas ceļiem bija jābūt gatavam jau 2012.gadā, taču toreiz uzņēmums «Vitronic Baltica» nespēja izpildīt solīto, jo aizrāvās ar naudas pelnīšanu ar pārvietojamajām iekārtām, tāpēc zaudēja līgumu. Pēc līguma laušanas ar «Vitronic Baltica», valdība stacionāro fotoradaru ieviešanu uzticēja Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Pirmo konkursu par ātruma mērīšanas ierīcēm CSDD izsludināja 2014.gada vasarā. Piedāvājumus iesniedza divi pretendenti, taču tikai viens atbildis konkursa prasībām. Uzvarēja firma «Reck».

Firma «Reck» pieder Armandam Garkānam un Viesturam Kaģim. Uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā bija 17 miljoni eiro, peļņa 167 tūkstoši. «Reck» labi sokas lielo valsts uzņēmumu konkursos par elektroapgādes sistēmu darbiem. Tā ir vien no trim firmām apvienībā, kas uzvarējusi 110 miljonu konkursā par Kurzemes loka elektropārvades līniju pārbūvi. Sadarbības partneris būs kompānija «LEC», kas pastarpināti pieder uzņēmējam Guntim Rāvim un ar Māri Martinsonu saistītām personām.

2014.gada konkursā «Reck» vienu radaru piedāvāja uzstādīt un piecus gadus aprūpēt par 56 tūkstošiem eiro. 2015.gada sākumā pirmie radari sāka fiksēt ātruma pārkāpējus.

Aprīlī noslēdzās konkurss par vēl 84 radaru iegādi. Arī tajā uzvarēja firma Reck, taču šoreiz radaru cenas augušas. Tagad «Reck» par vienu radaru un četru gadu apkopi prasa 81 tūkstoti eiro. 

Tās gandrīz divkārt pārsniedz otra pretendenta, sabiedrības «Doma» piedāvājumu. SIA «Doma» no konkursa izslēgta, jo pašu kļūdas dēļ neizturēja kvalifikācijas pārbaudi. Viņu programma testa mērījums nesasniedza noteikto mērķi – atpazīt 90 procentus garāmbraucošo auto numura zīmju. Pietrūka 3 procentpunktu.

«Testa laikā no 230 mašīnām pabrauca garām 15 mašīnas ar poļu numuru zīmēm, kurus mani vācu partneri nezināmu iemeslu dēļ bija izslēguši no numurzīmju apstrādes programmatūras filtra, līdz ar to mēs viņus nenolasījām,» saka SIA «Doma» valdes priekšsēdētājs Agris Irbītis.

Firmas pārstāvji problēmu novērsa. Tomēr Ceļu satiksmes drošības direkcija atteicās rīkot atkārtotu testu, lai arī tā rīkošanā pieļautas nepilnības, kas varēja ietekmēt iznākumu.  Piemēram, neviens neuzraudzīja testus, tāpēc nav zināms, vai pretendenti neiejaucās  automātiskās numurzīmju atpazīšanas programmas darbā.

«Kāpēc CSDD ir gatavs pārmaksāt teju 3 miljonus par šiem nepietiekošajiem 3 procentiem, tas man arī īsti nav skaidrs. Viņi varēja veikt atkārtotas pārbaudes, kurās tiktu novērstas tās norādītās nepilnības, kuras mēs viņiem savā vēstulē norādījām. Bet diemžēl viņi to nevēlās. Lukstiņa kungs un CSDD ir gatavi pārmaksāt teju 3 miljonus, jautājums kāpēc nav adresēts mans, varbūt valsts kontrole vai kāda cita institūcija par to varētu atbildēt,» spriež Irbītis.

Visiem pretendentiem ir bijušas vienādas iespējas gan konkursā, gan radaru testos uz ceļa, saka Ceļu satiksmes drošības direkcija.  Direkcija nesaskata  problēmas milzīgajā cenu starpībā starp uzvarētāja piedāvājumu un konkurentiem, un arī šī pašas firmas iepriekšējā konkursā piedāvāto.

«Šajā gadījumā parēķinot piedāvājuma cenas, parādās tas, ka ir cenas lielākas, bet pietiekoši saprotamā līmenī, tajā pašā laikā mums arī nav iespējas samazināt piedāvājuma cenas, jo tas ir katra komersanta izvēle un šādas iespējas pieļauj publisko iepirkumu likums. Varu pateikt, ka iekārtas ir jaunas paaudzes, ir vairāki  uzlabojumi, iespēja precīzāk izvērtēt pārkāpēju, vietu uz brauktuves, mazāk iespējas kļūdīties mums un nepamatoti nosūtīt paziņojumu par soda piemērošanu. Ir attēla kvalitāte uzlabojusies, ir atjaunināta programmatūra tieši pašā radara iekārtā un ir arī var teikt jaunākas paaudzes risinājumi, kurus ne visus es saprotu.

Šīs iekārtas ir labas iekārtas. Tajā paša laika es nevaru teikt, ka sliktas ir otra pretendenta iekārtas. Šajā gadījuma varbūt iekārtu uzstādītāji vai ražotāji pielaiduši kaut kādu brāķi vai .. bet tests ir tests un nolikums ir nolikums, mēs nevaram mēģināt kādu vilkt, tajā paša laikā otrs var būtās teiks, kāpēc jūs to velkat, ļaujat atkārtot testu. Tests ir tests, viņš tiek izdarīts vienreiz. Ir nosacījumi. Ja neviens nebūtu izpildījis nosacījumus, tad būtu jāveic atkārtoti. Šjā gadījumā nebija nepieciešams veikt. Tas ir arī piegādātāja risks. Kurā brīdī viņam jāparāda, ko viņš spējīgs, ko viņš var,» saka CSDD direktora vietnieks Ģirts Rorbaks.

Arī iepirkumu likums neparedzot iespēju atteikties no iepirkuma, ja pretendenta piedāvātā summa ir neadekvāti liela. Pret šādu nepamatotu cenu strādājot konkurence. Neviens saprātīgs uzņēmējs nepiedalīsies konkursā ar neadekvāti uzpūstām cenām.

«Reck» administratīvās daļas vadītāja Eva Kola  Nekā personīga  skaidroja, ka viņu radaru izmaksas pieaugušas, jo tagad piedāvātais radars ir jaunākas paaudzes. Tāpat ir papildus prasības no CSDD, piemēram, nodrošināt alternatīvu enerģijas avotu un tie jāizvieto visā Latvijas teritorijā, ne vairs tikai Rīgā. 

Konkursa nolikums nav konkurenci veicinošs. To varēja izpildīt tikai divu ražotāju radari – holandiešu «Gatso», ko pārstāv uzvarētājs «Reck» un vācu «Jenoptik», ar kuru strādā SIA «Doma». 

«Prasības pret pretendentiem ir īpatnējas un sašaurina pretendentu loku. Viena no funkcijām, ka tiek pieprasīts video ierasts no pārkāpuma, tādu funkciju neesam redzējuši nevienam, tas ir kaut kas tāds, kas ražotājam jāiestrādā visdrīzāk šajās iekārtās kā speciāla prasība šajā nolikumā. Otrs punkts, kas, izskatās interesants, ir, ka šiem radariem jābūt sertificētiem kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Jo gan Krievijā, gan Austrālijā, gan ASV un Kanādā ir ļoti labi radari, un attiecīgi, ja viņus būtu iespējams nosertificēt Latvijā, un iespējams viņiem ir labākas cenas,» norāda Radari.lv speciālists Jānis Kalniņš.

SIA «Doma» konkursa rezultātus ir pārsūdzējuši Iepirkumu uzraudzības birojā un cer, ka izdosies panākt atkārtotu iekārtu testu vai jaunu konkursu. 

Konkursa nosacījumi neuzliek par pienākumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai obligāti nepirkt visus 84 radarus. Ja tomēr tā notiks un visi simt radari būs no viena piegādātāja, tad tam būs nodrošināti ne tikai četri gadi, kamēr darbosies līgums, bet arī tālāka nākotne. Jo pēc līguma beigām radari paliek valsts īpašumā un firmai «Reck» būs lielas priekšrocības uzvarēt gaidāmajos iepirkumos pat to turpmāku apkalpošanu.