Tad nu tā – iekāpām autobusā nr.x, pie slimnīcas, laimīgi, ka sveram, augam pareizos tempos, ne miegaini, ne čīkstīgi, viss labi. Nopriecājos, ka mazais braši turas, autobuss nav pilns un līdz ar to vakardienas karstumam patīkams brauciens. Viss ir labi, līdz brīdīm, kad autobusā iekāpj sieviete gados, kura nerunā latvju mēlē un sāk uzvesties diezgan nicinoši pret mani, tieši kā māmiņu ar bērniņu.

Situācija sekojoša – viņa iekāpj, apsēžās un sāk rupji izteikties, savā valodā, ka ja dzemdē bērnus, vajag mašīnu, lai nav citiem nervi jābojā braucot ar tiem autobusos. Pilnīgi riebjoties. Es klusējot nobrīnijos, bet neko, runājos ar savu puiku tālāk, lai viņam nav garlaicīgi. Tad jutu, ka rati kustas, it kā kāds tos bakstītu, jā, ir, paskatos, tante ar savu spieķi, pabāzusi zem barjeras, kas nošķir ratiņvietas no sēdvietām, un cītīgi baksta man ratus. Es viņai to palūdzu pārtraukt darīt. Uz ko viņa, nu jau paceļot balsi, atbildēja – Es nesaprotu ko tu saki, es tavu valodu nesaprotu un negribu saprast. Riebjas man, ka šitādas te sadzemdē bērnus un tad ar saviem ratiem aizņem vietu autobusā! Ja vajag kur braukt, brauc ar taksi, mašīnu! Nevis aizņem vietu, un krīti uz nerviem ar savu bērnu te! Vēlreiz, man iestājās ŠOKS. Mans bērns, mierīgi skatījās pa logu, dzēra savu suliņu un klusi ko gugināja. Sieviete turpināja darīt to pašu. Es aizbīdijos uz otru pusi, ratiem paradzētajā vietā. Un sieviete sāka klaigāt: Domā, ka stāvot tur tu netraucē? Traucē! Jūs latvietes nabagi esat! Pretīgi skatīties! Kaut tev vairs nekad nebūtu bērnu un visām citām tavā sugā arī!

Man acīs sariesās asaras, es negribēju lamāties, kliegt, lai gan iekšā bij tik daudz ko teikt. Es nesapratu par ko šī sieviete ir tik neapmierināta. Kas viņu nomoka? Un kāpēc es un mans mazais? Tā kā bijām nobraukuši lielāko gabalu, un ārā bija pasakains laiks, mēs izkāpām ārā, un devāmies tālāk ar kājām. Kopš vakardienas es nespēju beigt par to domāt.
Es tikai gribu cerēt, ka šī sieviete savā dzīvē nejūtas vientuļa un nevienai citai māmiņai nenāksies sajust viņas naidpilno attieksmi.”