Autoavārija, kuras izraisītāju pirmās instances tiesa sodīja vien ar 80 stundām piespiedu darba, notika pirms divarpus gadiem, kad sešgadīgā meitene kopā ar draugiem gāja pa ietvi, bet uz tās uzbrauca Jāņa Staņķa vadītais auto, kas pēc tam zem riteņiem pakļuvušo meiteni vilka līdzi vairākus metrus, jo auto vadītājs nebija vispār pamanījis, ka uzbraucis bērnam.

Saskaņā ar nule tapušo Ievīša lēmumu par apsūdzības grozīšanu šajā lietā Staņķis nav rīkojies saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem un „nedarīja visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki - gājēji; pirms manevra - nogriešanās no Satiksmes ielas brauktuves un uzbraukšanas uz gājēju ietves nepārliecinājās par ceļu satiksmes drošību”.

Tā rezultātā, kā oficiālajā dokumentā konstatējis prokurors Ievītis, autovadītājs „nobrauca no Satiksmes ielas brauktuves un uzbrauca uz gājēju ietves nolūkā novietot transportlīdzekli stāvēšanai, savlaicīgi nepamanot uz gājēju ietves esošo šķērsli - mazgadīgo gājēju”.

Saskaņā ar prokurora slēdzienu „vieglie miesas bojājumi”, ko guvusi sešgadīgā meitene, bijuši šādi – „galvas sasitums ar sistu brūci labā paura - pakauša apvidū, plašiem ādas nobrāzumiem sejā un galvas smadzeņu satricinājumu, ādas nobrāzumi uz vēdera un muguras, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai”.

Kā rāda valsts amatpersonu deklarāciju datu bāze, prokuroram, kurš sabrauktu meiteni oficiālā dokumentā nodēvējis par „uz ietves esošu šķērsli”, pašam ir viens bērns – dēls.

Pietiek jau iepriekš ir informējis par šo lietu, kuras izmeklēšana un iztiesāšana ir radījusi neizpratni. Pērn Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas lēmumu šajā lietā, konstatēja vairākus rupjus pārkāpumus, tādēļ nosūtījusi to jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Turklāt spriedumā bija īpaši norādīts, ka, izskatot lietu atkārtoti, pirmās instances tiesai jāievēro materiālās un procesuālās tiesību normas, nepieļaujot šo normu pārkāpumus.

Pirms tam Pietiek ziņoja par sarežģījumiem panākt taisnīgu tiesu kriminālprocesā saistībā ar autoavāriju, kurā nopietnus savainojumus, tai skaitā muguras smadzeņu satricinājumu guva sešgadīga meitene. Lai gan cietušās pārstāve norādīja uz virkni procesuālu pārkāpumu, kā arī tiesu medicīnas ekspertes un prokurores paviršību, tomēr Zemgales priekšpilsētas tiesa atteicās pieņemt apelācijas sūdzību.

Pirms tam Pietiek ziņoja par sarežģījumiem panākt taisnīgu tiesu kriminālprocesā saistībā ar autoavāriju, kurā nopietnus savainojumus, tai skaitā muguras smadzeņu satricinājumu guva sešgadīga meitene. Lai gan cietušās pārstāve norādīja uz virkni procesuālu pārkāpumu, kā arī tiesu medicīnas ekspertes un prokurores paviršību, tomēr Zemgales priekšpilsētas tiesa atteicās pieņemt apelācijas sūdzību.

Tikai vēršoties ar sūdzību apgabaltiesā, tika panākta lietas izskatīšana apelācijas instancē, kura pērn nolēma, ka pirmās instances tiesas lēmums atceļams pilnībā un lieta izskatāma no jauna pirmās instances tiesā, turklāt nepieļaujot tiesību normu pārkāpumus.

Ar šo kriminālprocesu saistās vairākas dīvainības un paviršības. Tā, piemēram, tiesu medicīnas eksperte savā atzinumā izslēdza Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu uzstādīto diagnozi "muguras smadzeņu satricinājums", savukārt Veselības inspekcija paziņoja, ka nevienam neesot tiesību apšaubīt tiesu medicīnas eksperta atzinumu. Līdz ar šīs diagnozes izslēgšanu cietušajai tika liegta iespēja prasīt kompensāciju par ārstēšanos, kas var būt nepieciešama visa mūža garumā.

Šajā procesā nebija iedziļinājusies arī uzraugošā prokurore - Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore Viktorija Soldatova: viņa policijas izmeklētājai bija devusi norādījumus, kas vedināja domāt, ka prokurore vienkārši nebija īsti iedziļinājusies šajā lietā.

Piemēram, prokurore bija norādījusi, ka "nepieciešams veikt detalizētu liecību pārbaudi uz vietas ar visiem aculieciniekiem, kuri redzēja ceļu satiksmes negadījumu, lai noskaidrotu, no kuras vietas cietusī sāka šķērsot brauktuvi, cik metrus nogāja pa brauktuvi, kur tieši notika uzbraukums".

Taču patiesībā šajā negadījumā meitene vispār neatradās uz ielas braucamās daļas, bet gan uz trotuāra, uz kura arī uzbrauca automašīna, kas pēc tam zem riteņiem pakļuvušo meiteni vilka līdzi vairākus metrus, jo auto vadītājs nebija pamanījis, ka uzbraucis bērnam.

Interesanti, ka pirmstiesas kriminālprocesa laikā nopratināt pašu cietušo nebija pat uzskatīts pat vajadzīgu. Tāpat nedz pati cietusī, nedz viņas pārstāve – meitenes māte - pirmstiesas izmeklēšanas laikā nebija iepazīstinātas ar lēmumu par tiesu medicīnas ekspertīzes noteikšanu. Prokurori arī nebija interesējis noskaidrot, kāpēc tiesu medicīniskajā ekspertīzē no nodarītajiem bojājumiem sešus gadus vecajai meitenei tika izslēgts muguras smadzeņu satricinājums, kuru konstatēja neiroķirurgs.

Tagad pavirši veikto tiesas darbu nāksies veikt vēlreiz, jo Rīgas apgabaltiesa konstatējusi tik daudz Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, ka pat nav vērtējusi apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus un pievienotos dokumentus, bet lēmusi, ka viss tiesas process jāsāk no jauna.

Apgabaltiesa konstatējusi, ka pirmās instances tiesa nav ļāvusi cietušās pārstāvei sagatavoties tiesas procesam, lai gan tā lūgusi atlikt tiesas dienu un to arī pamatojusi, kā arī nav ļauts iesniegt kompensācijas pieteikumu.

Tāpat apgabaltiesa konstatējusi, ka Zemgales priekšpilsētas tiesa, neskatoties uz cietušās puses lūgumu, nav veikusi pierādījumu pārbaudi, lai gan likums šādu kārtību paredz gadījumos, kad izteiktas šaubas par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju. Turklāt pirmās instances tiesa pieļāvusi virkni kriminālprocesuālu pārkāpumu, kas saistīti ar cietušās tiesību aizskārumu.