Āboltiņa intervijā Krievijas televīzijai «Rossija 1» paudusi, ka krievvalodīgie žurnālisti dažkārt uzdod jautājumos, lai uzzinātu arī intervējamā viedokli, bet latviešu valodas plašsaziņas līdzekļi atnāk jau ar skaidru savu pozīciju.

Kols norādīja, ka nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK nostāja ir, ka pašreizējā informatīvā kara apstākļos nebūtu jāsniedz intervijas Krievijā reģistrētiem medijiem, turklāt interviju noteikti nevajadzētu sniegt krievu valodā.

Nav gan zināms, vai Āboltiņas attiecīgais izteikums netika pausts kādā plašākā kontekstā, taču politiķei bija jāzina, ka Kremļa propagandas rupori viņas sacīto pagriezīs sev vēlamā virzienā, sacīja deputāts. Viņš šaubās, ka Āboltiņa šos izteikumus būtu paudusi kā NDK priekšsēdētājas oficiālo pozīciju un tie drīzāk vērtējami kā amatpersonas subjektīvais viedoklis.

Kolu pārsteidz, ka «Vienotības» līdere ir šādi «iekritusi» attiecībā uz Krievijas propagandas raidījumu. Jāņem vērā gan tas, ka raidījums ir domāts Krievijas sabiedrībai, gan tas, ka šo televīziju skatās arī daļa Latvijas iedzīvotāju, piebilda politiķis.

Tas, ka politiķe šo viedokli ir paudusi Krievijas televīzijā, vērtējams kā savdabīga izvēle, aģentūrai LETA sacīja politologs Ivars Ījabs, pieļaujot, ka Āboltiņas izteikumi saistīti arī ar "cemmi" uz dažiem Latvijas žurnālistiem. Viņš norādīja, ka "Vienotības" līderes paustais daļēji arī atbilst patiesībai.

Politiķes publiskais tēls ir šausmīgs, taču tas ir pastarpināti saistīts ar "reālo Solvitu Āboltiņu". Sabiedrības viedoklis par viņu nav veidojies bez pašas Āboltiņas palīdzības, taču tā izveidošanā ir "piestrādājuši" arī atsevišķi mediji, un politiķei šādā situācijā būtu diezgan grūti turpināt politisko karjeru ilgtermiņā, skaidroja Ījabs.

Kā zināms, vairāki mikroblogošanas vietnes «twitter.com» lietotāji politiķes izteikumus uzskata par neapdomīgiem un viņas amatam neatbilstošiem.