Apcietinātā VID darbiniece esot Ināras Pētersones publicitātes šovs televīzijā
TV3 sižets par aizturēto VID darbinieci un PVN shēmu bijis Pētersones un Podiņa kopēja PR akcija.
Publicēts: 18.03.2016, Komentāri: 7
TV3 raidījuma Nekā Personīga aizvadītās svētdienas sižets par apjomīgā PVN shēmā iesaistītu un aizturētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Cēsu nodaļas darbinieci Agnesi Leimani bijis pēdējā laikā skandalozu slavu ieguvušās Finanšu policijas pārvaldes priekšnieka Kaspara Podiņa (attēlā) pasūtīta un organizēta „PR akcija”, ko rūpēs par savas iestādes tēla uzlabošanu un sava amata saglabāšanu sankcionējusi arī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, - tā liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošā informācija no vairākiem avotiem VID vadībā. Šo informāciju apliecina arī VID ģenerāldirektores un šīs iestādes Sabiedrisko attiecību daļas reakcija uz jautājumiem saistībā ar šiem notikumiem.
Kā zināms, oficiālā VID nostāja ir – likumdošana un nepieciešamība ievērot cilvēktiesības tam neatļaujot publiskot nekādas ziņas ne par saviem darbiniekiem, ne par personām, kuras tiek turētas aizdomās par dažādiem likumpārkāpumiem un nodokļu nemaksāšanu. Vienīgais izņēmuma gadījums saskaņā ar iestādes oficiālo skaidrojumu esot – tad, kad par konkrētajām personām iepriekš ziņojusi kāda cita tiesībsargāšanas iestāde vai arī kāds medijs. Par to, kādi normatīvie akti šādus izņēmumus nosaka, Pētersones vadītā iestāde gan klusē.
Taču aizvadītās nedēļas beigās Podiņa vadītā VID Finanšu policijas pārvalde TV3 raidījumam bija noplūdinājusi apjomīgu un detalizētu informāciju par atklātu „PVN shēmu” 1,7 miljonu eiro apmērā, kuras galvenā organizatore aizturēta. Lai gan līdz šim pat gadījumos, kad VID ziņo par kādu lielu atklātu nodokļu nemaksāšanas gadījumu, tas nekad nav nosaucis konkrētas personas, šajā gadījumā Finanšu policija bija atklājusi, ka aizturētā ir VID Cēsu nodaļas darbiniece Agnese Leimane.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no vairākiem avotiem VID, ideja par šādas „PR akcijas” rīkošanu nākusi no Podiņa vadītās Finanšu policijas, kuras publiskais tēls vissmagāk cietis kopš februāra sākuma, kad sižetus par VID un Finanšu policijas darbiniekiem aizsāka Latvijas Televīzija un pēc tam pievērsās citi mediji.
Tā kā Finanšu policijas vadība, par saviem „radošajiem plāniem” informējot arī Pētersoni, nav spējusi atrast „kanālus”, kā iziet uz Latvijas Televīziju, pieņemts lēmums kā informācijas kanālu izmantot alternatīvu – raidījumu Nekā Personīga, tam piedāvājot „ekskluzīvu informāciju”. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šo „PR akciju” sankcionējusi arī pati VID ģenerāldirektore.
Pietiek avoti apliecina, ka „akcija” ar mērķi uzlabot VID un Finanšu policijas publisko tēlu bijusi sasteigta, pret informācijas publiskošanu iebilduši arī konkrētie šīs lietas izmeklētāji, taču viņu iebildumi apklusināti. Taču sasteigtības dēļ nav izdevies nosaukt nevienu citu it kā atklātās „PVN shēmas” dalībnieku, arī shēmas kopsumma vienkārši „paņemta no griestiem”.
Uz Pētersones saistību ar šo „PR akciju” un informācijas noplūdināšanu norāda arī VID ģenerāldirektores reakcija uz viņai uzdotajiem jautājumiem. Pētersone, kas pēdējā laikā raujas uz jebkuru iespēju publiski uzspodrināt savu tēlu, negaidot apklusa, saņemot Pietiek jautājumu saistībā ar šo gadījumu un viņas lomu tajā.
Līdz ar to jau kopš pirmdienas VID ģenerāldirektore nav spējusi atbildēt uz jautājumu – vai viņa ir sankcionējusi šādas informācijas, tostarp aizturētās personas vārda un uzvārda, izpaušanu un, ja jā, kura konkrētā amatpersona, ar kādu argumentāciju, uz kādu normatīvo aktu pamata šādas informācijas izpaušanu ir sankcionējusi, bet, ja nē, kā tieši VID vadība un konkrēti VID ģenerāldirektore rīkosies saistībā ar šīs informācijas izpaušanu un publiskošanu.
Pietiek jau informējis, ka VID vadība turpina pīties aizvien dziļākās pretrunās un melos par virkni jautājumu, tostarp par informācijas noplūžu un slēpšanas jautājumiem un nu jau bēdīgi slaveno „iespējams, negodprātīgo” VID darbinieku sarakstu.
Ir jau ticis atklāts, ka VID ģenerāldirektore, dzenoties pēc plašākas pozitīvas publicitātes, aizvadītajā nedēļā atklāja informāciju par sarakstā ietverto personu skaitu, ko VID iepriekš bija publiski izziņojis kā neizpaužamu un pat slepenu.
Tā noticis arī Pētersones publiskotajām ziņām par viņas vietnieka Tāļa Kravaļa atlaišanu, - tikai pāris dienas iepriekš VID bija apgalvojis, ka ziņas par atlaistiem darbiniekiem likums tam aizliedzot izpaust.
Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests par ierobežotas pieejamības informāciju regulāri ir oficiāli pasludinājis jebkādus datus, kas var mest ēnu uz tā vadības pretrunīgajām un bieži neizprotamajām darbībām saistībā ar apsolīto VID „rindu tīrīšanu” un „negodprātīgo darbinieku aiziešanas panākšanu”.
Tiesa, jau vairāk nekā nedēļas laikā VID nav spējis sniegt konkrētas ziņas par šo it kā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju – ne VID amatpersonu, kas šai informācijai noteikusi ierobežotu pieejamību, ne datumu, kad tas noteikts, ne attiecīgā dokumenta nosaukumu un lietvedības numuru, ne arī termiņu, uz kuru tam noteikta ierobežota pieejamība. Saskaņā ar likumu visiem šiem datiem ir jābūt publiski pieejamiem.
Kā zināms, oficiālā VID nostāja ir – likumdošana un nepieciešamība ievērot cilvēktiesības tam neatļaujot publiskot nekādas ziņas ne par saviem darbiniekiem, ne par personām, kuras tiek turētas aizdomās par dažādiem likumpārkāpumiem un nodokļu nemaksāšanu. Vienīgais izņēmuma gadījums saskaņā ar iestādes oficiālo skaidrojumu esot – tad, kad par konkrētajām personām iepriekš ziņojusi kāda cita tiesībsargāšanas iestāde vai arī kāds medijs. Par to, kādi normatīvie akti šādus izņēmumus nosaka, Pētersones vadītā iestāde gan klusē.
Taču aizvadītās nedēļas beigās Podiņa vadītā VID Finanšu policijas pārvalde TV3 raidījumam bija noplūdinājusi apjomīgu un detalizētu informāciju par atklātu „PVN shēmu” 1,7 miljonu eiro apmērā, kuras galvenā organizatore aizturēta. Lai gan līdz šim pat gadījumos, kad VID ziņo par kādu lielu atklātu nodokļu nemaksāšanas gadījumu, tas nekad nav nosaucis konkrētas personas, šajā gadījumā Finanšu policija bija atklājusi, ka aizturētā ir VID Cēsu nodaļas darbiniece Agnese Leimane.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no vairākiem avotiem VID, ideja par šādas „PR akcijas” rīkošanu nākusi no Podiņa vadītās Finanšu policijas, kuras publiskais tēls vissmagāk cietis kopš februāra sākuma, kad sižetus par VID un Finanšu policijas darbiniekiem aizsāka Latvijas Televīzija un pēc tam pievērsās citi mediji.
Tā kā Finanšu policijas vadība, par saviem „radošajiem plāniem” informējot arī Pētersoni, nav spējusi atrast „kanālus”, kā iziet uz Latvijas Televīziju, pieņemts lēmums kā informācijas kanālu izmantot alternatīvu – raidījumu Nekā Personīga, tam piedāvājot „ekskluzīvu informāciju”. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šo „PR akciju” sankcionējusi arī pati VID ģenerāldirektore.
Pietiek avoti apliecina, ka „akcija” ar mērķi uzlabot VID un Finanšu policijas publisko tēlu bijusi sasteigta, pret informācijas publiskošanu iebilduši arī konkrētie šīs lietas izmeklētāji, taču viņu iebildumi apklusināti. Taču sasteigtības dēļ nav izdevies nosaukt nevienu citu it kā atklātās „PVN shēmas” dalībnieku, arī shēmas kopsumma vienkārši „paņemta no griestiem”.
Uz Pētersones saistību ar šo „PR akciju” un informācijas noplūdināšanu norāda arī VID ģenerāldirektores reakcija uz viņai uzdotajiem jautājumiem. Pētersone, kas pēdējā laikā raujas uz jebkuru iespēju publiski uzspodrināt savu tēlu, negaidot apklusa, saņemot Pietiek jautājumu saistībā ar šo gadījumu un viņas lomu tajā.
Līdz ar to jau kopš pirmdienas VID ģenerāldirektore nav spējusi atbildēt uz jautājumu – vai viņa ir sankcionējusi šādas informācijas, tostarp aizturētās personas vārda un uzvārda, izpaušanu un, ja jā, kura konkrētā amatpersona, ar kādu argumentāciju, uz kādu normatīvo aktu pamata šādas informācijas izpaušanu ir sankcionējusi, bet, ja nē, kā tieši VID vadība un konkrēti VID ģenerāldirektore rīkosies saistībā ar šīs informācijas izpaušanu un publiskošanu.
Pietiek jau informējis, ka VID vadība turpina pīties aizvien dziļākās pretrunās un melos par virkni jautājumu, tostarp par informācijas noplūžu un slēpšanas jautājumiem un nu jau bēdīgi slaveno „iespējams, negodprātīgo” VID darbinieku sarakstu.
Ir jau ticis atklāts, ka VID ģenerāldirektore, dzenoties pēc plašākas pozitīvas publicitātes, aizvadītajā nedēļā atklāja informāciju par sarakstā ietverto personu skaitu, ko VID iepriekš bija publiski izziņojis kā neizpaužamu un pat slepenu.
Tā noticis arī Pētersones publiskotajām ziņām par viņas vietnieka Tāļa Kravaļa atlaišanu, - tikai pāris dienas iepriekš VID bija apgalvojis, ka ziņas par atlaistiem darbiniekiem likums tam aizliedzot izpaust.
Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests par ierobežotas pieejamības informāciju regulāri ir oficiāli pasludinājis jebkādus datus, kas var mest ēnu uz tā vadības pretrunīgajām un bieži neizprotamajām darbībām saistībā ar apsolīto VID „rindu tīrīšanu” un „negodprātīgo darbinieku aiziešanas panākšanu”.
Tiesa, jau vairāk nekā nedēļas laikā VID nav spējis sniegt konkrētas ziņas par šo it kā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju – ne VID amatpersonu, kas šai informācijai noteikusi ierobežotu pieejamību, ne datumu, kad tas noteikts, ne attiecīgā dokumenta nosaukumu un lietvedības numuru, ne arī termiņu, uz kuru tam noteikta ierobežota pieejamība. Saskaņā ar likumu visiem šiem datiem ir jābūt publiski pieejamiem.
atbildēt
