Finansējuma samazinājuma dēļ Latvijas Televīzijā (LTV) vērojams oriģinālraidījumu skaita un apjoma būtisks samazinājums, virknes nākotnes projektu atlikšana, paklusām notiekošas darbinieku atlaišanas, atalgojuma mainīgās daļas «nogriešana» un neziņa par darbu pēc sezonas beigām, otrdien vēsta laikraksts «Diena».

«Pēc ilgāka laika, kad dzīvots trekno gadu režīmā, sabiedriskajā televīzijā nu pienācis taupības laiks,» raksta «Diena».

Kā norāda laikraksts, 2012.gadā, kad pienākumu pildīšanu sāka jaunā valde ar Ivaru Belti priekšgalā, LTV valsts dotācijā saņēma 7,78 miljonus latu jeb 11,08 miljonus eiro, bet reklāmas ienākumos – 1,61 miljonu latu jeb 2,29 miljonus eiro. 2013. gadā valsts dotācijā saņemti nepilni 8,72 miljoni latu jeb 12,4 miljoni eiro, bet reklāmas ienākumi saruka līdz 1,53 miljoniem latu jeb 2,18 miljoniem eiro. Savukārt 2014. gadā LTV valsts dotācijā saņēma jau 13,07 miljonus eiro, palielinoties arī reklāmas ienākumiem.

Kā norāda laikraksts, šogad kopējā valsts dotācija LTV ir sarukusi par vairāk nekā 300 tūkstošiem eiro. Saskaņā ar LTV «iekšējiem» aprēķiniem - no 12,7 miljoniem eiro pērn līdz 12,4 miljoniem šogad.

Rezultātā ir ieplānots no sabiedrības viedokļa «dramatisks LTV oriģinālsatura apjoma samazinājums» – no 3426 stundām 2015.gadā līdz tikai 3207 stundām šogad. Pat 2014.gadā LTV oriģinālsatura apjoms bija lielāks – 3256 raidlaika stundas.

Kā liecina laikraksta rīcībā esošā informācija, sarakstā, kuru LTV vadība apzīmējot ar kopējo nosaukumu «raidījumi, kurus neturpinām līdzekļu trūkuma dēļ», ir «Brīnumskapja skola», «Patiesības stunda», «Viedokļu telpa», «Diskusija. Lielais jautājums», «Sporta diskusija», «Zili brīnumi» un «Iebrauc kino», kā arī «Vecgada vakara programma» un «Vakars ar Renāru Zeltiņu».

Tāpat atcelti arī plāni par jaunu vēstures tematikas raidījumu ciklu krievu valodā, kultūras izklaides formāta raidījumu ar nosacīto nosaukumu «Maestro», oriģinālseriālu un jaunu nedēļas nogales izklaidējoša šova formāta raidījumu. Pagaidām vēl tiek plānots īstenot projektu «Korespondents Maskavā».

Iemesli raidījumu apjoma samazinājumam esot plašāki, jo dotācijas samazinājums atbilstoši pašas LTV datiem ir par nepilniem 2,4%, bet oriģinālraidījumu apjoms sarukšot par 6,4% jeb jeb 219 stundām.

«Pēdējos trīs gados LTV ir piedzīvojusi īstus treknos gadus, un tas noticis, «pateicoties» mākai nevis pelnīt, bet tērēt,» raksta «Diena». «Īstais tērēšanas «sprādziens» notika 2014. gadā: vēl gadu iepriekš LTV strādāja 432 darbinieki, kuriem izmaksātais atalgojums un sociālās apdrošināšanas iemaksas bija 6,833 miljoni eiro, bet 2014. gadā darbinieku skaits pieauga jau līdz 453 un personāla izmaksas - par vairāk nekā diviem miljoniem eiro, līdz 8,927 miljoniem eiro,» turpina laikraksts.

Kā norāda «Diena», vēl pagājušā gada septembra vidū noslēdzās valsts LTV iepirkums, apliecinot sabiedriskā medija gatavību komandējumiem un darba braucieniem tērēt 500 000 eiro. Līdzīgā iepirkumā visas Satiksmes ministrijas darbinieku vajadzībām summa bija tikai par 60 000 eiro lielāka.

Tagad ir sākta arī LTV darbinieku atalgojuma mainīgās daļas samazināšana, norāda «Diena», skaidrojot, ka LTV darbiniekiem atalgojumam ir divas daļas – «cietā» un mainīgā.

Kā norāda LTV darbinieku arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme, pēdējos divus gadus LTV ļoti labi dzīvojusi. «Mums bija labi budžeti raidījumiem. Mēs varējām daudz atļauties. Tas bija patīkami. Bija daudz mērķprogrammu, piemēram, kultūras galvaspilsēta, bija Eiropas prezidentūra, Skolēnu dziesmu svētki. Šajā gadā nav neviena mērķprojekta, un mēs to izjūtam. Darbi noteikti ir samazinājušies. Arī oriģinālstundu apjoms ir samazinājies,» konstatē Plūme.

Savukārt citi LTV darbinieki «Dienai» prognozē, ka līdz ar sezonas beigām, kad beigsies daudzu regulāro raidījumu ražošana, runa būs vairs nevis par atalgojuma mainīgo daļu, bet vienkārši par darbu kā tādu, un tad arī «nopirktā» darbinieku lojalitāte valdei varētu piedzīvot smagu pārbaudījumu.

LTV uz laikraksta jautājumiem atbildes nav sniegusi.

Kā ziņots, LTV valdes pilnvaras beidzas 8.aprīlī. LTV valdes priekšsēdētājs ir Ivars Belte, valdes locekļi - Sergejs Ņesterovs, kurš atbild par programmu attīstību, un Māris Skujiņš, kura kompetencē ir finanšu un tehnoloģiju jautājumi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu veikt LTV valdes locekļu darbības izvērtējumu trīs virzienos līdz 24.februārim.