„Par atbalstu kultūras pasākumiem!” – mūziķi un kultūras pasākumu organizatori pie Saeimas protestēs pret 21% PVN piemērošanu kultūras pasākumu biļetēm.

Otrdien, 2015.gada 24. novembrī, plkst. 9.30 organizētā pasākumā pie Saeimas nama Jēkaba ielā 11 notiks sapulce „Par atbalstu kultūras pasākumiem!”, kurā piedalīsies daudzi Latvijas mūziķi, kultūras dzīves dalībnieki, kā arī koncertu un pasākumu rīkotāji. Sapulces mērķis – pievērst Saeimas deputātu un sabiedrības uzmanību plānotajām netaisnīgajām izmaiņām nodokļu likumdošanā, nosakot 21% PVN ieejas biļetēm daļai no kultūras pasākumiem un notikumiem Latvijā.

Sapulce tiek organizēta pirms izšķirošās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes, kas notiks 24. novembrī plkst 10.00, un tajā tiks pieņemts gala lēmums par PVN piemērošanu kultūras pasākumu ieejas biļetēm.

Apzinoties šāda pārsteidzīga un līdz galam neizsvērta lēmuma sekas, Latvijas kultūras dzīves dalībnieki un organizatori, tostarp mūziķi, komponisti, aktieri, pasākumu rīkotāji, kultūras centru vadītāji un daudzi citi kultūras ļaudis– vairāk nekā 300 radošās inteliģences pārstāvji, ar atklātu vēstuli ir vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, atbildīgajiem ministriem un Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām. Vēstulē tiek lūgts nepakļaut valsts kultūras dzīvi stagnācijai, piemērojot 21% PVN kultūras un izklaides pasākumu biļetēm.

Vienlaikus, izprotot valsts situāciju, atklātajā vēstulē Latvijas kultūras ļaudis pauž, ka risinājums ir piemērot visām kultūras un izklaides pasākumu ieejas biļetēm, neatkarīgi no to rīkotāju juridiskā statusa, samazināto PVN likmi 12% apmērā, kā tas ir, piemēram, grāmatniecības un tūrisma nozarei.

Tāpat Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv ir uzsākta parakstu vākšana par atbalstu kultūras pasākumiem un samazinātas – 12% PVN likmes piemērošanu pasākumu biļetēm.

Jau līdz šim "Latvijas Pasākumu producentu asociācijas" (LaPPA) biedri, Latvijas mūziķi un citi pasākumu rīkotāji norādīja, ka 2016. gadā, nosakot 21% PVN ieejas biļetēm daļai no kultūras pasākumiem un notikumiem Latvijā, plānotais fiskālais efekts netiks panākts, gluži pretēji – kultūras nozare kopumā piedzīvos stagnāciju. Faktiski PVN 21% apmērā gulsies uz patērētāju, šai gadījumā – kultūras pasākumu apmeklētāju pleciem, un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, var droši apgalvot, ka, samazinoties apmeklētāju skaitam, Latvijā samazināsies arī kultūras norišu un pasākumu skaits. Turklāt, pieaugot biļešu cenām PVN apmērā un samazinoties kultūras pasākumu apmeklētāju skaitam, darbību būs spiesti pārtraukt daudzi pasākumu rīkotāji, bet daļa pasākumu tiks pārcelti ārpus Latvijas robežām.

Grozījumi, kuru mērķis ir iekasēt nodokļus no komersantiem, kas organizē popkultūras pasākumus peļņas gūšanai, visvairāk skars tieši tik "komerciālus pasākumus" kā latviešu mūzikas koncertus, bērnu izrādes, klasiskās mūzikas koncertus, baleta izrādes, pasākumus reģionos, kā arī nelielus mūzikas un mākslas festivālus. Minētie pasākumi jau šobrīd notiek tikai pateicoties organizatoru aizrautībai, spējai ar pēdējiem spēkiem savākt nepieciešamos līdzekļus, piepildīt zāles un ļoti rūpīgi plānot budžetu. Taču arī lielākie pasākumi Latvijas nodokļu sistēmas kopējā sloga dēļ varētu tikt pārcelti uz citām valstīm, tā mazinot arī tūrisma un pakalpojumu nozares ieņēmumus.

Līdz šim kultūras pasākumu – koncertu, teātra un cirka izrāžu – rīkotāji, izpildot likuma nosacījumus, varēja nepiemērot PVN ieejas biļetēm, tādējādi nodrošinot pasākumu pieejamību plašam sabiedrības lokam. Ar plānotajiem grozījumiem tiek noteikts, ka PVN atbrīvojums ir piemērojams tikai tādiem kultūras pakalpojumiem, kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tai deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas, kas veic sabiedriskā labuma darbību kultūras jomā. Likuma grozījumu sagatavotāji uzskata, ka tādējādi tiks nošķirtas kultūras institūcijas, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, no kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko sabiedriskā labuma darbības ietvaros un tādu kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai, kā arī pasākumus, kuri organizēti saskaņā ar valsts vai pašvaldības deleģētu kultūras funkciju.

Savu atzinumu par likumprojektu ir sniegusi Konkurences padome, kas redz tajā tirgus kropļošanas elementus. Konkurences padome Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir norādījusi, ka likumprojekts pieļauj nepamatoti nevienlīdzīgu attieksmi, kā rezultātā var tikt deformēta konkurence.

Sapulce „Par atbalstu kultūras pasākumiem!” ir saskaņota ar Rīgas domes atbildīgajām institūcijām, un to organizē „Latvijas Pasākumu producentu asociācija”.