Alga 7475 eiro no nodokļu maksātāju naudas! Daudz kritizētā Vienotības tieslietu ministre maznodrošinātos latviešus neuzskata par cilvēkiem
Attēls 1 no 124
"Vienotības" tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere nabagus neuzskata par cilvēkiem - šādu virsrakstu publikācijai licis portāls Pietiek.com.Latvijas ministru atalgojums 2024. gadā palielinājās par 423 eiro. Ja
2023. gadā ministri saņēma 7052 eiro mēnesī, tad šogad viņi saņem 7475
eiro mēnesī. To 2023. gada nogalē vēstīja Lsm.lv.Par ko ir cepiens šajā Lībiņas-Egneres gadījumā?2024. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa
likuma 594.pantā, ar kuriem noteikts, ka, veicot ieturējumus,
parādniekam tiek saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi
50 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas.FOTOGALERIJĀ - Inese Lībiņa-Egnere(googleAd)Un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu –
līdzekļi 15 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 50 procenti no Ministru kabineta
noteiktās minimālās mēneša darba algas kopā.Līdz 1.oktobrim parādniekam, kas nav
parādā uzturlīdzekļus, jebkurā gadījumā tika saglabāta minimālā alga.
Respektīvi, no cilvēku ienākumiem, kuri bija mazāki par minimālo algu,
nekādi ieturējumi netika veikti, bet no 1.oktobra ieturējumi tiek veikti
pat no 351 eiro lielas pensijas.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro, ka likums tika
mainīts, konstatējot, ka šābrīža regulējums mudina cilvēkus uzrādīt
mazākus ienākumus. Viņa skaidro: "Visi maksā, jā, tik tiešām visi maksā.Iepriekš mēs arī redzam, ka bija dažādas shēmas, kā, legāli uzrādot
tikai minimālo algu, pēc būtības bija iespēja nemaksāt nedz
uzturlīdzekļus, nedz arī kādus citus parādus. Šobrīd tāda iespēja tiek
novērsta.".
Kādā citā intervijā tieslietu ministre apgalvo, ka jaunie noteikumi
motivēšot cilvēkus legalizēt savus ienākumus, palīdzot izkļūt no parādu
sloga un uzlabojot sociālās garantijas.
Tieslietu ministrijas mājaslapā norādīts, ka lielākajā daļā parādu
piedziņas lietu neatkarīgi no parādnieka ienākumu apmēra ieturējumi
būtiski samazināsies, saglabājot personas rīcībā lielāku ienākumu daļu
nekā līdz šim. Ieturējuma apmēra samazināšanas mērķis esot veicināt
parādnieku legālu nodarbinātību, kas ilgtermiņā nodrošinātu arī parādu
atgūšanu. Pielikumā pievienoti aprēķini, kur par pamatu ņemti ienākumi,
kas pārsniedz 1000 EUR.
(googleAd)Patiesībā no aprēķiniem redzams, ka
uzturlīdzekļu parādnieki tiešām maksās mazāk savu bērnu uzturēšanai, bet
pensionāri, kuru pensijas ir mazākas par 700 EUR mēnesī, tieslietu
ministres izpratnē nav cilvēki.
Parēķināsim, par piemēru ņemot pensionāri, kuras pensija ir 443,35
EUR, kura atbilst maznodrošinātā statusam Rīgā, - līdz 1.okobrim no
viņas pensijas nekādi ieturējumi netika veikti, bet no 1.oktobra no šīs
pensionāres pensijas 443,35 EUR mēnesī tiks ieturēti 37,34 EUR mēnesī.
Pensionārei paliks 406.01 EUR.
Gribētos dzirdēt tieslietu ministres skaidrojumu, kas tās par jaunām
matemātikas formulām ir izdomātas Tieslietu ministrijā, kur 406 EUR ir
vairāk kā 435 EUR?Konkrēti kādās shēmās ir iesaistīta šī maznodrošinātā
pensionāre, ka viņai ir jāatņem jau tā mazie ienākumi, konkrēti kādi
ienākumi šai pensionārei ir jālegalizē, kā arī, kādā veidā šī pensionāre
izkļūs no parādu sloga, ja viņai pēc ieturējumu veikšanas nepietiks
naudas rēķinu apmaksai un radīsies jauni parādi?
Tāpat Latvijā ir vesela virkne profesiju, kuras ir mazatalgotas,
piemēram, slimnīcu sanitāri, kuri saņem minimālo algu, - Tieslietu
ministrijas izpratnē šie slimnīcu sanitāri ir iesaistīti mistiskās
shēmās un slēpj savus ienākumus?
Nenosaukšu uzņēmuma nosaukumu, lai neradītu viņiem liekas problēmas,
bet tikai minēšu kā piemēru, kas liek šaubīties par Tieslietu
ministrijas sniegto skaidrojumu, jo šis uzņēmums 1.oktobrī ir saņēmis 30
pieprasījumus no tiesu izpildītājiem par piedziņas vēršanu uz
darbiniekiem izmaksājamo darba samaksu, jebkurā gadījumā saglabājot
darbiniekiem pusi no minimālās darba algas. Uzņēmums informēja
darbiniekus par saņemto pieprasījumu, un darbinieki izvēlējās pārtraukt
darba tiesiskās attiecības, jo pēc ieturējumu veikšanas viņi nespēs
apmaksāt rēķinus par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Domāju, ka
šis nav vienīgais uzņēmums, kas saņēmis līdzīgus tiesu izpildītāju
rīkojumus un var zaudēt lielu daļu savu darbinieku.
(googleAd)Faktiski darba devējs ir padarīts par grēkāzi, kuram ir pienākums
izpildīt Tieslietu ministrijas virzītos antihumānos grozījumus
Civilprocesa likuma 594.pantā. Darba devējs ir nonācis neapskaužamā
situācijā, jo Civilprocesa likumā tieši darba devējs ir nozīmēts par
atbildīgo par ieturējumu veikšanu no darba algas, un tieši darba devējs
ir tas, kurš veic ieturējumus pēc zvērināta tiesu izpildītāja
pieprasījuma.
Pat, ja darba devēji oktobrī akli izpildīs tiesu izpildītāju
rīkojumus, nebrīdinot par to darbiniekus, un veiks ieturējumus no
darbinieku minimālās algas, tad diez vai šie darbinieki vēlēsies
turpināt darba tiesiskās attiecības šādos uzņēmumos. Vairums mazatalgoto
darbinieku un pensionāri ir iekļuvuši parādos tieši mazo ienākumu dēļ.
Labklājības ministrija par savu mērķi ir norādījusi samazināt personu
īpatsvaru, kuru ienākumi ir zem trūcīgas mājsaimniecības ienākumu
sliekšņa. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis no
01.01.2024. ir 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā
un 384 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.
Lai sasniegtu šos mērķus, būtu nekavējoties jāatceļ Tieslietu
ministrijas ierosinātie Civilprocesa likuma 594.panta grozījumi, kas
stājās spēkā 2024.gada 1.oktobrī. Jānosaka neaizskaramais minimums
minimālās algas apmērā, kā arī jānosaka termiņa ierobežojumi parādu
piedziņai.(googleAd)Foto no Ineses Lībiņas-Egneres privātā arhīva