Šokējoši! Pret rakstnieku Lato Lapsu uzsākts kriminālprocess. Grāmatas konfiscēšana no grāmatnīcām notikšot jaunnedēļ
Attēls 3 no 14
Populārais žurnālists, publicists un rakstnieks Lato Lapsa piektdien, 2024. gada 5. janvāra vakarā, izplatījis svarīgu paziņojumu Latvijas sabiedrībai.BRĪDINĀM LASĪTĀJUS, KA FOTOGALERIJĀ IR NEPATĪKAMI SKATI(googleAd)"2024. gada 5. janvārīPar kriminālprocesu saistībā ar grāmatu „Hiēnu banda”Esmu saņēmis ziņas, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldesKriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļā par manu grāmatu „Hiēnu banda. 1.daļa” ir sākts kriminālprocess un ka pašlaik tā ietvaros notiek aktīva „izmeklēšanas” darbības.Man ir patiess gandarījums par to, ka grāmatā „Hiēnu banda” publiskotie fakti un dokumenti ir izrādījušies prokuroru mantijās un policistu mundieros tērptajai hiēnu bandai tik nepatīkami un neciešami, ka ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu.Uz to, cik sāpīga noziedzīgajam astoņkājim ir grāmatas „Hiēnu banda” izdošana unun tajā publicētie fakti un dokumenti saistībā ar maksātnespējas administratora MārtiņaBunkus slepkavības krimināllietas aizkulisēm, jau norādīja decembra vidū Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras un Armanda Ruka vadītās Valsts policijas kopīgi izplatītais paziņojums, kurā tika izteikta asa nepatika par „iejaukšanos izmeklēšanā” (kaut patiesībā lieta jau tiek izskatīta tiesā un nekāda izmeklēšana tajā jau sen nenotiek).Taču šis ir tikai sākums. Jau nākamnedēļ klajā nāks mana grāmata „Hiēnu biznesa projekts”. Ja „Hiēnu banda” bija tikai tādi ziediņi, tad „Hiēnu biznesa projekts” jau būs īsti graujošs, atmaskojošs darbs, kas uzskatāmi un detalizēti parādīs, cik cieši Latvijas Republikā organizētā noziedzība ir saaugusi ar policijas un prokuratūras struktūrām.Visticamākais, sāktā kriminālprocesa ietvaros jau nākamnedēļ varētu tikt konfiscēta„Hiēnu bandas” tirāžas vēl neizpārdotā daļa, tāpēc atvainojos tiem, kas nepaspēs grāmatu iegādāties vistuvākajās dienās, - pēc tam tiešām var būt par vēlu. Tiesa, joprojām būs pieejama „Hiēnu bandas” e-grāmata Jāņa Rozes e-grāmatnīcā. Arī „Hiēnu biznesaprojekts” vienlaikus ar drukāto versiju iznāks arī e-grāmatas formātā.Lato Lapsa".Uzziņai:
Šķiet,
Latvijas asinskārākā, nekrietnākā, mantkārīgākā ģimene! Latvijas grāmatnīcās 2023. gada 4. decembrī nonākušas Lato Lapsas jaunās grāmatas „Hiēnu banda” pirmā daļa:
„Īstais šīs grāmatas stāsts ir par alkatību, kas
cilvēkus var pārņemt tik pamatīgi, ka viņiem zūd jebkāda mēra sajūta, vienus
agri vai vēlu iedzenot nāvē, bet citiem liekot saķerties brutālā, gandrīz vai
asiņainā cīņā par mantu,” – tā savas jaunās grāmatas „Hiēnu banda” pirmajā
daļā, kas dodas celā uz grāmatnīcām, raksta tās autors Lato Lapsa. FOTOGALERIJA TIKAI PIEAUGUŠAJIEM - MĀRTIŅA BUNKUS SLEPKAVĪBAVienlaikus
klajā nāk arī „Hiēnu banda” e-grāmatas formā, kas iegādājama „Jāņa Rozes”
grāmatnīcu internetveikalā - IEGĀDĀTIES GRĀMATU PAR DEMOKRĀTISKU CENU VAR ŠEIT
(googleAd)Grāmata, kuras pirmā tirāža ir 4000 eksemplāru un
kuras cenai grāmatnīcās vajadzētu būt mazākai par 10 eiro, uz bagātīga
dokumentu klāsta pamata apraksta tos šokējošos notikumus, kuri sākās uzreiz pēc
„gadsimta slepkavības” – maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus
nogalināšanas pirms piecarpus gadiem. „Santabarbara” un meksikāņu seriāli ir
tīrais nieks, salīdzinot ar šo izrēķināšanās draudu, uzbrukumu, kaislību,
mahināciju un citu nekrietnību straumi.
Domājams, ieskatam pilnīgi pietiek ar grāmatas
„Hiēnu banda” nodaļu uzskaitījumu:
I Salkanie
tekstiņi par ģimenes vienotību.
II “Sēdēšu
cietumā, es viņu varētu sadalīt ar nazīti, es viņu varētu, es sadalīt...”
III Kariņš
par vecmāmiņu.
IV “Žurku
skrējiens” uz slepenajiem seifiem.
V Pie
zagļiem un krāpniekiem pirmoreiz tiek pieskaitīts Kristaps Bunkus.
VI “Sakarā
ar saviem centieniem veicināt patiesības atklāšanu esmu saskārusies ar fizisku
vardarbību no Kaspara Bunkus un Ojāra Bunkus puses.”
VII Aizdomas
par naudas atmazgāšanu un dokumentu pazušanu.
VIII Kad
maskas krīt.
IX Blēņu
un pasaku valstībā.
X “Nozarē visiem ir
zināms slavenais tā saucamais “zelta trijstūris” – Jurašs, Čerņeckis un
Bunkus.”
XI Paniskās
bailes no pārbaudēm un izmeklēšanām.
XII Kad
seifi iztīrīti, rodas interese par izmeklēšanas gaitu un tās virzieniem.
XIII Hiēnu
bandas uzstājīgais viedoklis par izmeklēšanas pareizajiem un nepareizajiem
virzieniem.
XIV Kad
alkatība liek aizmirst jebkuru piesardzību.
„Hiēnu
bandas” autors Lato Lapsa grāmatas priekšvārdā raksta:
„Gados pēc Mārtiņa Bunkus demonstratīvās – maksimāli
skaļi, publiskā vietā, pavisam netālu no Valsts policijas centrālās mītnes –
un, visticamāk, ar asiņainu mājienu noteiktiem adresātiem veltītās
noslepkavošanas atlikušie Bunkus ģimenes locekļi ir līduši vai no ādas ārā, lai
līdz ar nelaiķi nomazgātu arī sevi. Vēl un vēlreiz viņi stāstījuši, cik
sirsnīgi, lieliski, nesavtīgi un caurcaurēm labestīgi visi ir bijuši. Un –
attiecīgi – kādu fantastisku ģimeni sagrāvuši nelietīgie slepkavas.(googleAd)
Pret tiem, kuri mēģinājuši norādīt, kāds savās
izpausmēs, iespējams, patiesībā bijis maksātnespējas administrators Mārtiņš
Bunkus un cik, ja ne pelnīta, tad vismaz likumsakarīga bijusi “apdullušā velosipēdista”
noslepkavošana, viņi vērsušies, izmantojot visas savas iespējas, acīmredzot
ieskaitot arī nogalinātā neformālos kontaktus, par kuriem plašāk liecinās šajā
grāmatā pirmoreiz publicētie dokumenti.
“Pirms divām nedēļām tiek nošauta valsts
amatpersona, kas ir visiem zināms bandīts,” – tā par nogalināto “sabiedriskajā”
Latvijas Televīzijā paziņoja toreizējais premjera amata kandidāts Aldis
Gobzems. Par šo un citiem izteikumiem viņš samaksāja ar atvadīšanos no advokāta
statusa un zaudētu goda un cieņas aizskāruma tiesas prāvu.
Šajā grāmatā pirmoreiz atklātībai nodotie
dokumenti apliecina, ka šim cilvēkam, kurš tolaik vēl nebija pārvērties par
dzīves un paša vājību sadauzītu un salauztu pajoliņu, faktiski bija taisnība, –
vismaz tāda ir mana pārliecība.
Ne tikai “personu grupa, kas apvienojušās
noziedzīgai darbībai”, bet arī “tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir
negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai”, – šādu skaidrojumu Latviešu
literārās valodas vārdnīca dod vārdam “banda”. Savukārt “bandīts” vārdnīcas
skaidrojumā ir gan “brutāls, nežēlīgs cilvēks”, gan, protams, arī “bandas
dalībnieks”.
Ja paraugās no šāda skatpunkta un iepazīstas ar
šajā grāmatā publicētajiem dokumentiem un faktiem, manuprāt, nevar būt šaubu –
noslepkavotais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus bija bandīts,
savukārt Bunkus ģimene patiešām bija banda. Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un
rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai.
Atkārtošu vēlreiz – tādu cilvēku grupa, kuru
uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai. Tieši tā un ne
citādi – tāds ir mans viedoklis. Izlasot šo grāmatu, jūs paši
pārliecināsieties, cik tas ir vai nav pamatots. Un nekas no tā nebūs jāpieņem
vienkārši “uz ticību” – tieši šī iemesla dēļ aptuveni puse no grāmatas ir
bezkaislīgu izmeklēšanas un citu dokumentu kopijas.
Protams, nebūtu vērts sarakstīt veselu grāmatu
tādēļ vien, lai aprakstītu vienu konkrētu bandu, tās metodes un vērtības, –
lai cik skaļi arī būtu noslepkavots viens no bandas locekļiem.
Patiesībā īstais šīs grāmatas stāsts ir par
alkatību, kas cilvēkus var pārņemt tik pamatīgi, ka viņiem zūd jebkāda mēra
sajūta, vienus agri vai vēlu iedzenot nāvē, bet citiem liekot saķerties brutālā,
gandrīz vai asiņainā cīņā par mantu.
Mans uz ļoti konkrētiem un neapstrīdamiem faktiem
balstītais viedoklis ir tāds, ka Mārtiņu Bunku nogalināja tieši alkatība.
Turklāt stāsts nav tikai par viena īpaši nekaunīga – tā noslepkavoto
raksturo, piemēram, viņa nogalināšanas krimināllietas liecinieki – maksātnespējas
administratora “profesionālo”, “arodalkatību”.
Es nepārspīlēšu, teikdams, ka bija desmiti, simti,
varbūt pat tūkstoši cilvēku, kuri, uzzinājuši par Mārtiņa Bunkus demonstratīvo
“paraugslepkavību”, ne tikai neizjuta ne kripatiņas skumju un nožēlas, bet pat
bija gandarīti par to, ka Dieva dzirnas šoreiz malušas samērā strauji. Tie bija
cilvēki, kuri pat tad, ja nealka pēc nekaunīgā, nekādas metodes nesmādējošā
maksātnespējas administratora nāves, vismaz noteikti nevēlēja viņam neko labu,
jo bija pietiekami smagi cietuši no viņa rīcības – un ne obligāti tāpēc,
ka būtu ciniski, ļaunprātīgi likumpārkāpēji. Maksātnespējas administratori ir
īpašas profesijas pārstāvji, bet Mārtiņš Bunkus izcēlās pat viņu vidū.
Taču viena lieta ir vēlēt kādam cilvēkam visu to
sliktāko vai vismaz neko labu, bet pavisam cita – izšķirties par to, ka pašam
jāpiepalīdz nogādāt šo cilvēku viņsaulē, ja reiz dieviņš neliekas ne zinis.
Mārtiņa Bunkus gadījumā kāds vai kādi par to izlēma – kaut kas
maksātnespējas administratora rīcībā viņiem izrādījās tik neciešams vai
nepieņemams, ka notika izšķiršanās par šādu pat noziedzīgajā pasaulē ekstrēmu
“risinājumu”.
Kā notika Mārtiņa Bunkus slepkavības iemeslu
noskaidrošana un pašas slepkavības izmeklēšana un kādu iemeslu dēļ, noraugoties
šajā procesā, brīžam kļūst grūti policistus un prokurorus atšķirt no
noziedzniekiem, par to jūs sīki un smalki uzzināsiet grāmatas “Hiēnu banda” otrajā daļā „Hiēnu biznesa projekts”. Dokumentu būs vēl
vairāk, un, lai cik grūti būtu tam noticēt, tie būs vēl šokējošāki.
Savukārt šī grāmata – “Hiēnu bandas” pirmā
daļa, kas šobrīd ir jūsu rokās, – iepazīstinās ar ģimeni, kuru alkatības
sātans ir un bija pārņēmis tik pamatīgi, ka par mantu un naudu tā sāka kauties,
turklāt ne tikai pārnestā nozīmē vien, jau gandrīz vai brīdī, kad nogalinātā
līķis, tēlaini izsakoties, vēl nebija pilnīgi atdzisis.
Varbūt šis salīdzinājums būs aizvainojošs hiēnām,
bet, domājot par to, ko man personiski visvairāk atgādina alkatīgo bandas
dalībnieku izdarības, vispirms nāk prātā tieši šie ne pārāk simpātiskie, pat ja
dažādu stereotipu nomelnotie dzīvnieki.
Zoologs Alfrēds Brēms savā slavenajā, kaut arī
neglābjami novecojušajā “Dzīvnieku valstī” raksta: “Hiēnas ir maitu ērgļi starp zīdītājiem, un viņu
rijība ir patiešām apbrīnojama. Pie ēsmas tās aizmirst katru apdomu un zaudē
pat savu vienaldzību, kuru tās parasti izrāda. Bieži redz, ka hiēnas pie maitas
iesāk niknas cīņas; tad sākas ķērkšana, spiegšana un smiekli, tā kā māņticīgais
patiešām var sākt ticēt, ka visi elles velni pasprukuši vaļā.”(googleAd)
Šajā grāmatā publicētie dokumenti uzskatāmi
parāda, kā Mārtiņa Bunkus noslepkavošana ļāvusi pasprukt vaļā vismaz krietnai
daļai elles velnu. Man negribētos ticēt gana ticamajai versijai, ka patiesais slepkavības
iemesls tieši vai netieši varētu būt naidīgās attiecības ģimenē un tās locekļu,
iespējams, pusnoziedzīgais bizness vai kas tamlīdzīgs. Taču ir un paliek fakts –
kā rāda šajā grāmatā publicētie dokumenti, faktiski viss godātā vācu zoologa
apraksts ja ne tieši, tad vismaz metaforiski ir attiecināms arī uz nogalinātā
maksātnespējas administratora ģimeni.
Par to tad arī ir šī grāmata. Kā alkatība padara
ģimeni par “hiēnu bandu” un var iedzīt cilvēku nāvē.”(googleAd)