Vēl nesen viņa TV sniedza spriganas intervijas. 49 gadu vecumā mūžībā aizsaukta Saeimas deputāte Juta Strīķe
Attēls 3 no 40
Mūžībā 2020. gada 18. martā devusies Saeimas Juridiskās komisijas
vadītāja un bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB)
priekšnieka vietniece Juta Strīķe, pavēstījis Jaunās konservatīvās
partijas līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns.Juta bija latviete. Tomēr dzimusi 1970. gada 18. jūlijā Maskavā - īstais vārds Juta Potapova. FOTOGALERIJĀ STRĪĶES KUNDZES PRIVĀTIE DZĪVES MIRKĻI DAŽĀDOS DZĪVES GĀJUMOS.Tieslietu
ministrs un visa Jaunā konservatīvā partija izsaka visdziļāko
līdzjūtību Strīķes tuviniekiem. "Tas ir cilvēks, par kuru patriotiskā
ziņā neesam labāku zinājuši, un cilvēks, kuru visi pazina un mīlēja,"
uzsvēra Bordāns.Bordāns arī apstiprināja, ka amatpersonas aiziešana mūžībā nav saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.Saeimas
priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) izsaka visdziļāko līdzjūtību
mūžībā aizgājušās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Jutas
Strīķes ģimenei, piederīgajiem un līdzgaitniekiem politikā."Jutas
aiziešana mūžībā ir pēkšņa, un šādas pēkšņas aiziešanas vienmēr ir
smagas palicējiem," pauda Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka
Strīķe bija enerģiska politikā, dzīvē, viņa vienmēr strādāja pēc
vislabākās sirdsapziņas un ilgas darba stundas, kā arī nekad neatteica,
ja bija veicami kādi steidzami darbi."Viņa
bija ļoti vitāla, enerģiska, tieša," sacīja Mūrniece, norādot, ka
Strīķe pēc labākās sirdsapziņas vadīja Juridisko komisiju, kuras darba
kārtībā bija reizē būtiski un juridiski sarežģīti jautājumi. "Strīķe
strādāja tā, ka nekas neļāva nojaust par viņas pēkšņo aiziešanu mūžībā,"
piebilda Saeimas priekšsēdētāja. Strīķe dzimusi 1970.gada 18. jūlijā un atpazīstamību iemantoja ar savu darbu KNAB.Laikā
no 1995.gada līdz 2003.gadam viņa strādāja Drošības policijā (DP).
2000.gadā viņa kļuva par DP priekšnieci aktīvo izstrāžu nodaļā, kas
nodarbojas ar korupcijas apkarošanu.Savukārt
2003.gada septembrī konkursa komisija viņu atzina par piemērotāko
kandidātu KNAB priekšnieka amatam, taču Saeima viņas kandidatūru
noraidīja un ar tā laika premjera Eināra Repšes rīkojumu viņa tika
iecelta par KNAB priekšnieka vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos.2013.gadā
viņa tika atbrīvota no KNAB priekšnieka vietnieces amata, taču ar tā
laika premjera Valda Dombrovska rīkojumu viņa šo amatu atguva. Savukārt
2014.gadā viņa atkārtoti amatu zaudēja. Pēc tam viņa turpināja darbu
KNAB, līdz to pameta 2016.gadā.Savukārt
2017.gadā viņa tika ievēlēta Rīgas domē no Jaunās konservatīvas
partijas saraksta, bet gadu vēlāk viņa no šā paša saraksta tika ievēlēta
13. Saeimā, kur viņa vadīja Juridisko komisiju.
