Mūžībā aizsaukta karaliskā Operetes Primadonna, aktiera Harija Spanovska mamma
Attēls 3 no 6
Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija vēsta, ka 2019.gada 30. maijā mūžībā devusies bijusī Rīgas Operetes teātra soliste, aktiera Harija Spanovska mamma Inta Spanovska (1935-2019). ATVADU FOTOGALERIJA.Intas Spanovskas soprāns uz Rīgas Operetes skatuves mirdzēt sāka 1963. gadā, un turpat gadsimta ceturksni ļāvās un atvērās daudzu tēlu visdažādākajām emocijām - priekam, skumjām, laimei, izmisumam.Tika izdziedāts desmitiem lomu klasisko operešu un mūsdienu muzikālo izrāžu iestudējumos, paralēli gatavotas kamermūzikas koncertprogrammas un veikti ieraksti Latvijas Radio."Dziedāšana jau no bērna kājas man bijusi mīļa: vienmēr tā mani ir saistījusi, vienmēr šķitis - cik tas viegli, visu varu... Pati aizgāju uz mūzikas skolu, pati - uz Konservatoriju: neviens mani nebīdīja un nedīdīja, jo man pašai bija skaidrs, ka gribu dziedāt," stāsta šarmantā dziedātāja, neslēpjot, ka savulaik apguvusi arī baleta mākslu - starp citu, plecu pie pleca ar pašu Māri Liepu!Savulaik Inta gribējusi dziedāt krogā. Bet tad kāds teicis - ja dziedāšot tur, netikšot nekur tālāk. Nevarēšot dziedāt Operā... Tā nu iztikusi bez kroga, toties ar pieciniekiem iestājusies mūzikas skolā. "Nebija jau toreiz īsti, kur sevi parādīt - tagad ir visādi konkursi, tikko cilvēkbērns iemācījies šļupstēt..."Vai operete vieglāka par operu? Nekā nebija! "Operetē jādzied tikpat labi kā operā, pat vairāk: jārunā turklāt. Man laimējās, ka Konservatorijā uzņēma operetes kursu...Izcilais melodramatiskais un dziedošais Dailes teātra un kinoaktieris Harijs Spanovskis mūžībā devās 55 gadu vecumā 2013. gada nogalē pēc cīņas ar vēzi.Izsakām visdziļāko līdzjūtību Spanovsku ģimenei, tuviniekiem un draugiem.Foto no LSM.lv, Nra.lv un citiem interneta resursiem.Uzziņai:Režisors Jānis Kaijaks par Intu Spanovsku: Intas Spanovskas skatuves gaitas savā grāmatā "Mazliet par sevi un Operetes teātri" apraksta arī cienījamais diriģents Jānis Kaijaks: "Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas vokālo klasi beidza „trejmeitiņas”- Inta Spanovska, Aina Bajāre un Astra Krēsliņa. Lai gan mācījušās vokālajā fakultātē, mākslinieces bija ieguvušas arī labu aktiermākslas skolu, kas darbā Operetes teātrī ļoti noderēja.Inta Spanovska - lirisks soprāns ar ļoti skaistu balss tembru. Personīgi ar viņu es iepazinos 1970. gadā "Silvas" izrādē. Intas repertuārs bija visai plašs. Viņa izpildīja gan klasisko operešu varoņu lomas, gan raksturlomas latviešu komponistu skatuves darbos. Man palicis atmiņā viņas atveidotais Mariannas tēls Ābrahama operetē "Viktorija un viņas huzārs". Viņas partneris bija jaunais, talantīgais, izskatīgais un toreiz vēl maz pieredzējušais Vilnis Rakstiņš. Šajā lomā bija svarīgs Intas skatuviskais temperaments un emocionalitāte, kuru viņa pilnā mērā pielietoja, aizraujot arī partneri…Izdevusies bija arī viņas Teodora Kālmana operetē "Cirka princese" un Odeta operetē "Bajadēra". Esmu viņai ļoti pateicīgs par izteiksmīgo Žermonas lomas izpildījumu varoņkomēdijā "Sendienas".Viena no Intas Spanovskas vislabākajām lomām bija Marija Imanta Kalniņa un Rūdolfa Blaumaņa muzikālajā komēdijā "No saldenās pudeles". Te bez izteiksmīgu raksturu izveidošanas bija nepieciešama arī liela vokālā meistarība, lai spētu iestudēt tikai Kalniņa mūzikai raksturīgo vokālo partiju, kuru Inta izpildīja spīdoši…Nedrīkstu nepieminēt viņas piedalīšanos daudzos teātra simfoniskā orķestra koncertos un koncertos kopā ar Nacionālo simfonisko orķestri, ieskaņojot operešu fragmentus…Mēs visi priecājāmies, kad Inta 1978. gadā saņēma pelnīto Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu".Uzziņai no LSM.lv - mūzikas kritiķe un zinātniece Daiga Mazvērsīte 2015.gadā raksta:3. jūnijā 80. jubileju svinēs dziedātāja, Operetes teātra primadonna un karalisku ziedu auklētāja Inta Spanovska, kura ir izdziedājusi visas galvenās lomas uz kādreizējā Operetes teātra skatuves…To vidū bijušas Silva, Viktorija, Zorika no «Čigānu mīlas». Lilija Vanesija no «Skūpsti mani, Kēt!», Odeta Dorimona no «Bajadēras», Marija Imanta Kalniņa dziesmuspēlē „No saldenās pudeles” un daudzas citasTaču koncertos, radio un televīzijā daudz skanējusi arī Intas Spanovskas dziedātā kamermūzika. Atšķirībā no daudziem saviem kolēģiem, Inta nav aprobežojusies ar Operetes teātra skatuvi vien, kur vadošā soliste viņa bija jau kopš 60. gadu beigām. Spanovska dziedājusi arī kamermūziku, piemēram, Arvīda Žilinska solodziesmas komponista autorkoncertos, kā arī Imanta Kalniņa, Jāņa Kepīša, Aldoņa Kalniņa arī mūsdienīgāku skaņražu – Imanta Zemzara, Paula Dambja un citu autoru sacerējumus. Dziedātāja pat rīkojusi solokoncertus, piedalījusies latviešu skaņražu autorkoncertos. Tālākos ceļos solisti ir aiznesusi viņas ciešā radošā sadarbība ar VEF Kultūras un tehnikas pils vijolnieku ansambli «Kantilēna». Pēc izcila priekšnesuma Johana Štrausa melodiju koncertā Operetes teātrī, kas izskanēja 7 vakarus pēc kārtas, un, protams, par izcilu māksliniecisko sniegumu 1978. gadā Intai Spanovskai piešķirts LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces tituls. Dziedātāja bija arī Latvijas Valsts konservatorijas Vokālās nodaļas pedagoģe.Laikabiedri Spanovsku vērtē kā dabisku, dzirkstoša humora pilnu aktrisi, ar ļoti labām vokālajām dotībām. Un viņas varones vienmēr, runājot Alfrēda Jaunušana vārdiem, «izrādē prot ņemt vidu, centru, prot nenolīst malā». Savas māmiņas talantu bija mantojis Intas dēls, šarmantais Harijs Spanovskis - lielisks aktieris un spožs dziedātājs. Bet nu atskats uz Intas Spanovskas operetes teātra solistes gaitu pašu sākumu – skanēs dziedātājas duets ar Edgaru Zveju fragmentā „Meitenīt, spulgacīt, dejosim, dziedāsim” no Franča Lehāra operetes Grāfs Luksemburgs – klausāmies šo 1965. gada ierakstu, sveicot Intu Spanovsku 80. jubilejā.
