Mediķi izmisīgi gaida solīto algu pieaugumu. Kādā tumsonībā veselības aprūpi novedusi Andas Čakšas saimniekošana?

Mediķi izmisīgi gaida solīto algu pieaugumu. Kādā tumsonībā veselības aprūpi novedusi Andas Čakšas saimniekošana? (Attēls 2)
Attēls 3 no 7
Pagājušās vēlēšanas nesa daudz pārsteigumu vecajai koalīcijai, bet, kaut uzvarējuši ir jaunie spēki, izskatās, ka principiāli nekas jauns jaunās valdības aprisēs mūs nesagaida, nebūs vairs manāms tikai čempionu gars un visvairāk kritizētās čempiones - finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un veselības ministre Anda Čakša, vēsta portāls Pietiek.com.Mediķi ar nepacietību gaida jaunās algas lapiņas, kur cer ieraudzīt ministres A.Čakšas solīto 20% algas pieaugumu, - šim mērķim abas minētās ministres gada nogalē atrada nepieciešamos miljonus, lai solījumu izpildītu, saucot sevi par darītājām. Taisnības labad gan jāsaka, ka šis atradums nekur neparādās, - pamats cerēt uz algas pieaugumu ir vienīgi NMPD mediķiem, kam papildus nepieciešamos 8 miljonus eiro iebalsoja kopā ar pagaidu budžetu. Lai arī A. Čakša iesniedza grozījumus par minimālo mediķu algu izmaiņām, kurus arī apstiprināja, faktiski tas ir vienīgais dokuments, kas ir spēkā un kur šīs izmaiņas ir redzamas. Nekur citur šo izmaiņu nav – ne citos Ministru kabineta (MK) noteikumos, ne veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju līgumos, kas jau tradicionāli nav noslēgti. Neviens nezina nu jau šī gada Nacionālā veselības dienesta (NVD) noteikto līguma naudas apjomu, kur nu to, cik paredzēts algām. Lieki piebilst, ka NVD nav sludinājis nekādus stratēģiskos iepirkumus - nu jau integratīvos, kā tos savā Reformu plānā sauc A. Čakša, kura vēl nesen apgalvoja, ka tādi būs pilnīgi visās jomās, ka to centrā būs pacients un visas likstas tiks paredzētas un atrisinātas, jo caur jauno iepirkumu būs tikai šādi veselības pakalpojumi. Tieši tāpat no VM nav sagaidīts likums, kas noteiktu principus un kritērijus, kā jāsadala valsts nauda valsts veselības pakalpojumiem. Lai arī ārstniecības iestādes gada beigās cēla trauksmi par personāla trūkumu un finansējuma trūkumu, paskatoties slimnīcu darba datus, var secināt, ka slimnīcās gultas ir noslogotas tikai par 3/4 jeb vidēji 75%. Rodas jautājums – tad kādēļ ir vajadzīgs algas pielikums, ja esošais resurss netiek pilnībā izmantots un darbs nenotiek uz pilnu slodzi? Vai slimnīcu kartējums neparedz maksimāli izmantot esošo resursu un par to arī attiecīgi samaksāt, nevis uzturēt tukšgaitā dārgu aparatūru, telpas, personālu? Vai varbūt ir jāmaina uzskaites sistēma un plānošana, kā to iesaka OECD, un jāvērtē darba un ārstēšanas efektivitāte, ieviešot kvalitātes kontroles sistēmu un stingru darba apjoma uzskaiti? Lai ekonomētu resursus, slimnīcas nāk klajā ar dažādiem jauninājumiem, un šis gads nav izņēmums, - Stradiņu slimnīca no šī gada sāks detalizēti uzskaitīt personāla dīkstāvi. Rodas jautājums – cik precīza darbaspēka laika uzskaite ir bijusi līdz šim, jo ikviens ir sastapies ar situāciju, ka mediķi darba laikā lasa lekcijas, apmāca studentus, tai skaitā ārvalstu, sastopami privātās ārstniecības iestādēs pieņemšanās un citur, tikai ne darbavietā. Turklāt atalgojums Stradiņa slimnīcā ārstiem svārstās no noteiktās minimālās algas līdz gandrīz 10 000 eiro mēnesī, - vai arī dīkstāve tiks uzskaitīta šādā izlases veidā un atkal tas attieksies tikai uz ierindas personālu? Ir skaidri redzams, ka nekādas reformas veselības aprūpes jomā nav notikušas, jo to neizjūt ne mediķi, ne pacienti. Ir iepludināta milzīga nauda, bet kvantitāte nevar aizstāt kvalitāti, attīstās tikai privātās medicīnas iestādes, izmantojot valsts veselības sistēmas menedžmenta trūkumu. Tās šodien ir faktiski vienīgais glābiņš, kur saņemt kaut cik kvalitatīvu veselības aprūpi, jo arī slavētā divu grozu sistēma, kur nodokļu maksātājiem viss it kā būs un pieejamība strauji augs, pat nav sākusi darboties, veselības rādītāji mums joprojām ir pēdējā vietā ES valstu vidū un, kā redzams, problēma nav tikai finansējuma trūkums.