54 gadu vecumā rudā, viltīgā lapsa, kura ņirgājās par pensionāriem, iekārojusi labi apmaksātu amatu citur
Attēls 3 no 15
Solvita Mellupe jeb tagad - Solvita Āboltiņa - nākamā gada februārī svinēs 55 gadu jubileju. Nepārtrauktie fiasko un daudzveidīgo reižu un veidu izgāšanās politiķei vairs nekādi neļaus iekļūt tautas kalpu spicē. Toties personīgās ambīcijas viņai uz vecumdienām izvirzītas ļoti spilgtas.Līdzšinējā partijas Vienotība vadītāja un arī šīs partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šodien publiski paziņoja, ka varētu nolikt Saeimas deputāta mandātu vēl pirms 13. Saeimas darba sākuma un ka vispār esot nolēmusi atstāt politiku. Pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, neveiksmīgā politiķe iekārojusi vienu no diviem teorētiski atbrīvojamiem amatiem – vēstnieka posteni ASV vai Apvienoto Nāciju Organizācijā.Pašlaik abi šie amati ir un teorētiski vēl labu laiku varētu būt aizņemti. Plašākai sabiedrībai faktiski nezināmais Jānis Mažeiks par Latvijas vēstnieku un pastāvīgo pārstāvi ANO kļuva jau salīdzinoši sen - 2013. gada septembrī. Pirms tam viņš bija vēstnieks-Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Latvijas Ārlietu ministrijā, kur atbildēja par attiecībām ar valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas, un par viņa darbu ANO negatīvu atsauksmju, cik zināms Pietiek, nav bijis.Savukārt nesalīdzināmi prestižāko – faktiski visprestižāko visā diplomātiskajā dienestā – vēstnieka amatu ASV līdz 2016. gada vasarai ieņēma Andris Razāns, kurš pēc tam kļuva par Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieku. Savukārt kopš pagājušā gada jūlija šo amatu ieņem iepriekšējais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.LASIET ARĪ: Āboltiņas nekaunības pamatā esot pašas Solvitas bērnības traumas
Āboltiņas eskorts atkal klaji pārkāpj satiksmes noteikumus bez ieslēgtām bākugunīm un skaņu signālaĀboltiņai operā uzklūp bučotieskāra Zatlere
Kokteilis Āboltiņa - piedāvā Talsu Klondaika
Āboltiņa ir šokā, ko par viņu raksta komentētājiKā norāda Pietiek avoti Ārlietu ministrijā, cilvēkam Āboltiņas situācijā, viņas politiskajai karjerai faktiski sagrūstot un zaudējot jebkādas cerības tikt ievēlētai nākamajā Saeimā, taču pašlaik vēl saglabājot politisko ietekmi, daudz vienkāršāk būtu kļūt par vēstnieci ANO, - Mažeiks būtu diezgan vienkārši pastumjams malā.Taču, kā vēsta šie paši avoti, jau vismaz divus mēnešus Āboltiņa mērķtiecīgi un intensīvi strādājot, lai atrastu kādu „risinājumu”, ar kura palīdzību varētu tikt pie nesalīdzināmi prestižākā amata, ko salīdzinoši pavisam ieņēmis Teikmanis. Esot skaidrs, ka šis „risinājums” nebūšot sameklējams tik viegli kā 12. Saeimas deputāta mandāta iegūšana, panākot, ka no tā par labu „Honkongas investīciju biznesam” atsakās Jānis Junkurs.Fakts ir tāds, ka Teikmanis ir zināms kā cilvēks ar iespaidīgu „izdzīvošanas skolu”, labu reputāciju un plašiem kontaktiem, līdz ar ko viņa ietekmēšana pēc „Junkura shēmas” faktiski nav iedomājama, norāda Pietiek avoti. Taču neesot izslēgts, ka Āboltiņa varētu izmantot savu kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas faktisko varu pār specdienestu pārstāvjiem, lai atrastu kādas „sviras”.„Cik zināms, teorētiski Teikmaņa kungam laikam jau šogad ir iespēja doties izdienas pensijā, - un, ņemot vērā viņa līdzšinējos ienākumus, tā būs ļoti laba pensija. Līdz ar to vienu var teikt droši: ja pēkšņi izdzirdēsiet, ka Latvijas vēstnieks ASV Teikmanis dodas pelnītā izdienas pensijā, varat nešaubīties – Āboltiņas kundze pareizo „sviru” būs atradusi,” norādīja viens no Pietiek avotiem.Savukārt tas, ko Āboltiņa šodien pavēstīja medijiem, bija: visticamākais, viņa Saeimas deputāta mandātu varētu nolikt vēl pirms pašreizējā Saeimas sasaukuma beigām. Šādu iespēju viņa pieļaujot, lai „atgrieztos diplomātiskajā dienestā”, taču šī atgriešanās esot atkarīga no „tā interesēm” (ārlietu resoru vada Vienotības pārstāvis un Āboltiņas ciešs domubiedrs Edgars Rinkēvičs). Viņa arī nekandidēšot uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu vai valdi, kā arī nākamgad nepiedalīšoties 13.Saeimas vēlēšanās, jo esot nolēmusi atstāt politiku.Āboltiņas pretīgā rīcība ir bērna prāta bezkaunība un visvarenība
