Latviešu miljonāra izstādes atklāšanā krītot pa kāpnēm mirst mākslinieks Pudāns
Attēls 4 no 6
2017.gada 28. jūlijā mākslas mecenātu, miljonāru Jāņa un Dinas Zuzānu izstādes «TOP no top» atklāšanā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pa kāpnēm negaidīti nokritis mākslinieks Juris Pudāns. Viņa dzīvība izdzisa nākamajā dienā.Žurnāls «Vakara Ziņas» ir publicējis kāda aculiecinieka, kurš vēlējās palikt anonīms, aprakstu par redzēto: «Ar kādu sarunu biedru, dodoties prom, sākām kāpt lejā pa plašajām kāpnēm. Ievēroju, ka nez kāpēc laukumiņā kāpņu vidū daļa viesu iestrēguši - vieni klusināti sarunājas, otri - turpina malkot vīnu, daļa - klusēdami skatās kaut kur lejup.Pamanīju kādu guļam kāpņu pašā lejā, pie galvas kaut kas sarkans, apkārt stāv bariņš cilvēku, starp tiem eksprezidents ķirurgs Valdis Zatlers, uz ceļiem nometusies, viņa sieva Lilita Zatlere norūpējusies rosās ar salvetēm rokās.Cietušo nevar atpazīt - seja apklāta. Kāds vēl uzjautā Zatleram - kas noticis, vai varam kā palīdzēt, bet atbilde - diez vai, izskatās, ka galvaskausa pamatnes lūzums, gaidām ātros...Ārā redzējām ātrās palīdzības mašīnu. Vēl cerējām, ka viss būs labi! Taču jau nākamajā dienā uzzinājām, ka miris gleznotājs Juris Pudāns. No gūtajām traumām mākslinieku mediķiem tā arī neizdevās glābt.»Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja Natālija Sujunšalijeva izdevumam atklāja, ka visi ir šokā un ļoti pārdzīvo par notikušo: «Izteicām arī piederīgajiem līdzjūtību. Arī Zuzāna kungs ir ļoti satriekts par notikušo un ir šokā. Mēs tik ļoti cerējām, ka viss būs labi, bet diemžēl notika sliktākais. Katram ir sava dzīves līnija. Protams, tas ir ļoti vājš mierinājums, un tas nedziedēs sāpes, ka mākslinieks mūžībā aizgāja nekur citur kā mākslas templī.»Pudāns pārstāvēja 20. gadsimta 60. gadu padomju mākslinieku paaudzi, bija gleznotāju Maijas Tabakas un Imanta Lancmaņa laikabiedrs. Šie cilvēki iemiesoja jēgpilnu bohēmu kādreiz populārajā “Kazā” un “Putnu dārzā”.Lai arī mākslinieku, aizbildinoties ar disciplīnas graušanu, 5. kursā izslēdza no Mākslas akadēmijas un pēc tam viņš uz ilgu laiku pilnīgi novērsās no mākslas, viņš atstājis būtisku nospiedumu latviešu mākslinieku glezniecībā.Impulsu atsākt gleznot Jurim Pudānam raisīja izstāde “Franču grupa. 1960. gadi”, kuru 2007.gadā organizēja Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes nodaļas studenti. Jura Pudāna pēdējā personālizstāde notika 2014. gadā rezidencē “Dzintara melodija”; gadu vēlāk līdztekus Bruno Vasiļevska, Kriša Salmiņa un Artura Bēziņa darbiem Jura Pudāna darbus varēja redzēt Nacionālajā bibliotēkā.Jurim Pudānam bija 76 gadi. Izsakām visdziļāko līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un talanta cienītājiem.
