Kā Saeimas deputāts Šņore mūsu valsts cittautiešus par krievu utīm nosauca
Attēls 2 no 5
Netolerance, rasisms, naida kurināšana? Šādus jautājumus sabiedrība uzdod sociālajos tīklos deputātam Šņorem, kurš sevi lepni dēvē par vēsturnieku...Pēdējās maija dienās plašāku ievērību un arī atsevišķu Vienotības pārstāvju
iebildumus izsaucis Saeimas deputāta Edvīna Šnores vēstījums „Mērķis:
latviska Latvija”, kas publicēts Nacionālās apvienības propagandas
izdevumā Nacionālās ziņas.„PSRS
okupācija atstāja Latvijas ekonomiku sagrautu, vidi piesārņotu un
sabiedrību pārkrievotu. Daudzas no okupācijas sekām ir pārvarētas, taču
krieviskā vide vēl ar vien ir Latvijas realitāte. Kā savulaik teica
sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, ja vienreiz ielaidīs krievu
uti kažokā, ārā to dabūt būs grūti. Patiešām, redzam, ka PSRS laika
krievvalodīgie iebraucēji, lai arī pastāvīgi gāna un sunī Latviju, prom
nebrauc. Vismaz ne tādā apjomā, kā latvieši to vēlētos. Notiek pretējs
process. Uz Latviju plūst arvien jauni krievu pūļi, kuri meklē glābiņu
no kaimiņzemē valdošās korupcijas un haosa.
Rezultātā Latvija kļūst arvien krieviskāka. Ieslēdzot radio Rīgā,
krievu mēle jau skan biežāk par latviešu. Krievu valoda būtiski
nostiprinājusies arī Latvijā skatāmajā TV ēterā. Diemžēl arī Latvijas
valdība šo procesu veicinājusi, naivi cerot, ka tādējādi mazinās
hibrīdapdraudējumu. Patiesībā gan apdraudējums tikai pieaudzis, jo, kā
atzīst politologs Pols Goubls, tieši krievu valoda ir Kremļa galvenais
ierocis hibrīdkarā pret Baltiju. Ne velti jaunā Krievijas ārpolitikas
koncepcija paredz krievu valodas un krievvalodīgo masu mediju
izplatīšanu ārvalstīs.
Tādējādi valsts drošība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mums
jātiecas uz latvisku Latviju. Jo to, kur ved divkopienu valsts ar
krieviem, katrs var uzskatāmi redzēt Ukrainā. Krieviskās vides
pašpietiekamība latviešiem, īpaši jaunajai paaudzei, rada arī
ekonomiskas problēmas. Ir grūti atrast darbu, jo daudzviet pilnīgi bez
pamata paģēr zināt krievu valodu. Segregētā sabiedrība sadārdzina un
apgrūtina uzņēmējdarbību, samazina tās konkurētspēju.
Tādēļ latviska Latvija nav vis untums vai pirmsvēlēšanu sauklis. Tas
ir vienīgais ceļš uz pārtikušu, drošu un vienotu sabiedrību. Nacionāla
valsts ir Eiropas norma (vismaz līdz pēdējo gadu migrantu invāzijai).
Norvēģija norvēģiska, Polija poliska, Latvija latviska. Tā ir, un allaž
ir bijusi norma.
Pirmais solis šajā virzienā ir pāreja uz izglītību latviešu valodā.
Staļina laikā ieviestajai skolu segregācijai nav vietas mūsdienu
Latvijā.”Raksts pirmoreiz publicēts portālā Pietiek.com .
