Izrādās, ka mūsu mīļā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga blefo

Izrādās, ka mūsu mīļā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga blefo (Attēls 3)
Attēls 4 no 18
Kad pirms pusotra mēneša sākās skandāls ap bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas „pa blatu” iegūto ekskluzīvo septiņvietīgo kapavietu Pirmajos Meža kapos, kur „parastajiem cilvēkiem” atdusas vietu iegūt nav iespējams, viņa publiski nāca klajā ar paziņojumu, ka apsverot iespēju izvēlēties alternatīvu – „vizbulīšu nogāzīti” tālu no Rīgas. Taču tas ir izrādījies tikai blefs – Vīķe-Freiberga nav gatava atteikties no savas jau pamatīgi izbūvētās kapavietas, vēsta portāls Pietiek.com .„Ir jau arī vēl citi risinājumi. Mūsu lauku īpašumā ir tāda klusa, meža vidū apslēpta nogāzīte, kur pavasarī zied zilās vizbulītes. Tur būtu Dieva miers un klusums. Tur varētu, kad pienāks laiks, ar mirušajiem pienācīgo cieņu un bez skauģu lāstiem izkaisīt manus pelnus. Un katru pavasari es tad varētu atkal uzziedēt ar zilām vizbulītēm,” – ar šādu paziņojumu Vīķe-Freiberga nāca klajā janvāra vidū. „Pārbaudījām. Nē, neviens šāda veida iesniegums no minētajām personām Rīgas domē nav saņemts,” – šādu atbildi Rīgas pašvaldība sniedza uz Pietiek jautājumu, vai kopš gada sākuma no Vairas Vīķes-Freibergas, viņas vīra vai pilnvarotas personas ir saņemts kāds iesniegums sakarā ar bēdīgi slaveno ekskluzīvo kapavietu Meža kapos. Tas nozīmē - vairāk nekā mēnesi pēc paziņojuma par „vizbulīšu nogāzīti” ir izrādījies, ka tas ir bijis tikai blefs. Šajā paziņojumā Vīķe-Freiberga bija arī atklājusi, ka jau labu laiku plānojusi tieši ģimenes kapu „sakārtošanu”, ko normatīvie akti viņas īstenotajā veidā neparedz: Kādā Monreālas skaistās Mount Royal kapsētas nogāzītē ir vientuļš mazs kapiņš, ko neviens gadiem ilgi neapciemo. Tur guļ mūsu dēliņš, kurš piedzima un nomira 1966.gadā. Mēs bijām jau nokārtojuši dokumentus, lai viņa urnu pārvestu uz Latviju, jo arī paši ar vīru bijām cerējuši, ka mūsu pēdējā atdusas vieta būs dzimtajā zemē. Tamdēļ jau laicīgi tika sākta ģimenes kapu iekārtošana. Ja viss būtu gājis labi, varbūt, ka dēliņa pārapbedīšana būtu varējusi notikt viņa nākamajā dzimšanas vai nāves dienā - 28. vai 29. aprīlī. Kā tagad mums savu bērnu guldīt kapa vietā, kas ir tikusi apgānīta ar naidu, dusmām un skaudību no savas tautas puses un pat ar apvainojumiem par noziedzīgu rīcību? Un kā ar mums pašiem? Vai varbūt mums drīzāk atgriezties pie viņa, svešā zemē, kur nevienam pat sapņos nerādītos doma, ka kādam cilvēkam var apskaust viņa mūža māju?” Kā jau informēts, Vīķes-Freibergas „pa blatu” iegūtās ekskluzīvās septiņvietīgās Rīgas I Meža kapu kapavietas lieta ir saistīta ar korupciju, un tāpēc tās izskatīšana ir piekritīga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), - ar šādu Valsts policijas priekšnieka vietnieka Andreja Grišina pamatojuma iesniegums saistībā ar kapavietas nonākšanu Vīķes-Freibergas rīcībā ir nosūtīts KNAB. Grišina parakstītajā pamatojumā norādīts - Kriminālprocesa likuma (KPL) 387.panta (Institucionālā piekritība) sestā daļa nosaka, ka KNAB pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju. Valsts policijas priekšnieka vietnieks norāda, ka korupcijas krimināltiesiskais jēdziens Krimināllikumā nav definēts, taču tā definīcija ir ietverta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 1.panta (Korupcijas jēdziens un likuma mērķis) 1.punktā, kur noteikts, ka korupcija šā likuma izpratnē ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to. lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām. Ņemot vērā minēto, vadoties no KNAB darbības kompetences, kas noteikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, un pamatojoties uz KPL 387.panta sesto daļu, Valsts policija tad arī nolēmusi nosūtīt KNAB „izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai iesniegumu par valsts amatpersonu iespējamo dienesta pilnvaru pārsniegšanu, lemjot jautājumu par 7-vietīgas kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtos kapos”. Kā zināms, Vīķes-Freibergas vēlmes pēc ekskluzīviem ģimenes kapiem daļēji slēgtajos Rīgas I Meža kapos, kur apglabāšana „parastajiem cilvēkiem” ir liegta, oficiāli sākās, toreizējam Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Gundaram Daudzem 2014. gada 8. janvārī vēršoties pie Rīgas pašvaldības ar rakstisku lūgumu „rezervēt divus zemes nogabalus likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pantā paredzēto darbību izpildei”. Šim lūgumam nebija tiesiska pamata – Daudzes pieminētā likuma 12. pants nosaka, ka „Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts”, taču tas neparedz zemes nogabalu piešķiršanu Valsts prezidenta un/vai personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanai. Taču, tieši atsaucoties uz šo vēstuli un notikušu mutisku vienošanos ar nezināmām kancelejas amatpersonām, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs deva rakstisku uzdevumu pašvaldības Mājokļu un vides departamentam „rezervēt divus zemes nogabalus Rīgas I Meža kapos” un pēc tam uzdeva Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktorei ierādīt kapavietu „Latvijas Valsts prezidentu apbedīšanai”. Vēl pēc tam Rīgas pilsētas izpilddirektors jau uzdeva „ierādīt ģimenes kapavietu I Meža kapos Rīgā, Aizsaules ielā 2A, (3.sektors-ldg pa kr. no G. pr. rinda- 69.vieta”, - tieši šī septiņvietīgā kapavieta netālu no Jāņa Čakstes pieminekļa tad arī nonāca Vīķes-Freibergas rīcībā, kura jau publiski paziņojusi par nodomu tur ierīkot savas ģimenes kapus. Savu rīcību Rīgas pilsētas izpilddirektors pamatoja ne tikai ar it kā notikušu neformālu mutisku vienošanos ar nezināmiem Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem, bet arī ar „Rīgas domes 09.12.2008. saistošo noteikumu Nr.149 „Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” 20.punktu”. Šis punkts nosaka: „Komunālā departamenta direktors var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.” Taču ar Valsts prezidenta kancelejas oficiālu dokumentu ir atzīts, ka kanceleja nav vērsusies Rīgas pašvaldībā ar iesniegumu, kurā būtu lūgts piešķirt kapavietu konkrēta mirušā apbedīšanai, „kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā”. „Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 12.janvārī ir saņēmusi Jūsu informācijas pieprasījumu elektroniskā veidā, lai noskaidrotu, kādu konkrēti personu - Valsts prezidentu vai šo amatu ieņēmušu personu - vajadzībām Valsts prezidenta kanceleja lūdza rezervēt Rīgas domei divus zemes nogabalus. Informējam, ka par Jūsu informācijas pieprasījumā minēto jautājumu Kancelejas lietvedībā nav reģistrētu dokumentu,” teikts nu jau bijušā kancelejas vadītāja Gunta Puķīša vēstulē. Papildus tam ir arī citi jau iepriekš minēti normatīvo aktu pārkāpumi Vīķes-Freibergas kārotās kapavietas piešķiršanā. Meža kapu kapavieta ir piešķirta Vīķei-Freibergai „ģimenes kapavietas” izveidei, kaut gan domes noteikumi nosaka, ka kapavieta var tikt piešķirta tikai konkrētam mirušajam, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā. Tāpat kapavieta ir piešķirta konkrētai personai, kura nav mirusi, savukārt domes noteikumu 1. pielikums „Kapsētās ierādāmo kapavietu izmēri” nosaka, ka maksimālais ierādāmās kapavietas lielums ir četrvietīga kapavieta 12 kvadrātmetru platībā, kurpretī Radzēvičs ir pieprasījis ierādīt septiņvietīgu kapavietu 21 kvadrātmetra platībā.