Transvestīti, geji, skandāli, politika, nauda. Eirovīzija 2016 ir klāt!
Attēls 2 no 11
Starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu un uz tā skatuves notiekošos teatralizētos priekšnesumus, kuriem ar muzikālo kvalitāti un sniegumu reizēm ir mazs sakars, visbiežāk mēdz kritizēt, aprunāt un pat nozākāt, vēsta žurnāls Vakara Ziņas .Uzmanības centrā parasti ir pārliecība, ka laureātu tituli sen jau ir nopirkti, dziesmu teksti ir neoriģināli, bet valstis pārsvarā balso par saviem kaimiņiem, nevis par hitu. Par strīdus objektu kļūst pat dziesmu teksti, atsevišķu konkursa dalībnieku uzvedība un ārējais tēls. Savukārt ir arī sabiedrības daļa, kas Eirāzijas valstu dziesmu sacensību uztver kā aizraujošu totalizatora izklaidi mūzikas ritmos. Lai nu kā, bet vienaldzīgo nav. Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināli Stokholmā uz «Globe Arena» skatuves notiks 10. maijā un 12. maijā, bet lielais fināls - 14. maijā. Latvijas pārstāvis Justs konkursa 2. pusfinālā uzstāsies ar pirmo kārtas numuru.Atentāta draudi, revolūcija un politika1973.
gadā Izraēlas dziedātājas Ilanitas fani ne pa jokam satraucās par
mākslinieces dzīvību. Konkursa priekšvakarā dziedātāja saņēma islāma
radikālistu draudus, kuri neslēpa, ka gatavo uzbrukumu. Neraugoties uz
to, dziedātāja kāpa uz skatuves, zem tērpa uzvelkot ložu necaurlaidīgu
aizsargvesti. Par laimi, viss beidzās laimīgi, un uzbrukums nenotika.1974.
gada 24. aprīlī notikušajā Eirovīzijas koncertā Portugāles pārstāvja
Paulu di Karvalju dziesma «E depois do adeus», kura tika raidīta tiešā
translācijā radio ēterā, kļuva par starta signālu valstī, ar kuru sākās
tā sauktā neļķu revolūcija. Tā bija kreisi noskaņotu armijas virsnieku
īstenota revolūcija Portugālē, kas gāza kopš 1933. gada pastāvējušo
konservatīvo režīmu. Revolucionārā nestabilitāte valstī turpinājās līdz
1975. gada beigām. Neļķu revolūcija bija pēdējā militārā sacelšanās
Rietumeiropā, kā arī iezīmēja Vidusjūras valstu demokratizēšanos.
Eirovīzijas priekšvakarā Portugālē tika izplatītas norādes, ka par
sacelšanās sākumu naktī no 24. uz 25. aprīli radiostacijas signalizēs,
atskaņojot divas dziesmas. Viena no tām bija Eirovīzijā izpildītā
dziesma.Politika ne vienu reizi vien ir spēlējusi
svarīgu lomu konkursa gaitā. Piemēram, Armēnija 2012. gadā atteicās
sūtīt savus māksliniekus uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku saspīlēto
politisko attiecību dēļ, bet Marokas pārstāvji ilgu laiku konkursā
neparādījās konflikta dēļ ar Izraēlu. Ir arī pārstāvji, kuri nevēlas
piedalīties šovā, vainojot uzpērkamo žūriju un tās aizspriedumus. Viena
no neapmierinātākajām valstīm konkursā ir bijusi Čehija. Kopš 2009.
gada šī valsts burtiski izvairījās no konkursa (trīs tās piedalīšanos
gados dziesmu konkursā kopumā tai ir izdevies iegūt tikai 10 vērtējuma
punktus), un tikai pērn Čehija sadūšojās atkal mēroties spēkiem ar
citām valstīm.2009. gadā gruzīnu grupa «Stephane &
3G» no piedalīšanās konkursā atteicās pēdējā mirklī, jo mūziķiem
aizliedza izpildīt dziesmu «We Don't Wonna Put In», kas tulkojumā
nozīmē «Nevēlamies spiedienu». Tas bija protests pret Krievijas
Federācijas prezidenta Putina autoritāro režīmu. Eiropas tālrādes
apvienība pieprasīja Gruzijai mainīt dziesmas tekstus un nomainīt
dziesmu, bet Gruzija izvēlējās vispār atteikties no piedalīšanās
konkursā. Pērn konkursam «nē» pateica Turcija, nespējot samierināties
ar savām musulmaņu pretenzijām pret bārdainās sievietes Končitas
Vurstas uzvaru konkursā.Politiskās kaislības, neraugoties uz to,
ka konkurss sevi dēvē par apolitisku, pēdējos gados uzvirmo ar zināmu
regularitāti. Šogad, piemēram, Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāji
aizlieguši konkursa laikā gan dalībniekiem, gan skatītājiem izmantot
dažādu strīdīgu teritoriju, arī Krimas, karogus. Pusfinālos un finālā
Stokholmā atļauts izmantot konkursa dalībvalstu vai to valstu, kas
agrāk ir piedalījušās konkursā, piemēram, Rumānijas, kas izslēgta no
konkursa parādu dēļ, un visu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO)
dalībvalstu karogus. Eirovīzijas organizatori norāda, ka ar iecietību
izturēsies pret varavīksnes krāsu karogiem, kurus izmanto seksuālo
minoritāšu kopiena, un Eiropas Savienības karogiem, tomēr uzsvēra, ka
organizatoriem ir tiesības tos konfiscēt, ja, viņu vērtējumā, tie tiks
izmantoti apzinātu politisku viedokļu paušanai. Jo īpaši aizliegti
strīdīgu teritoriju karogi - pašpasludinātās Doņeckas TR, Palestīnas
valsts, Spānijas sastāvā esošās Basku zemes, kā arī Krievijas okupētās
Krimas AR un Krimas tatāru nacionālais karogs. Organizatori uzsver, ka
stingri aizliegts islāmistu grupējuma «Daesh» karogs.Klaunu un huligānu trakums2007.
gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā Helsinkos skandālu izraisīja
pārstāvis no Ukrainas, TV raidījumu vadītājs, aktieris un humorists
Andrijs Danilko, kurš uzstājās ar skatuves vārdu un tēlu Verka
Serdjučka. Viņa izpildītajā dziesmā izskanēja vārdi «Russia, good bye».
Pati vaininiece gan atrunājās, ka dziesmā skan frāze «Lasha Tumbai»,
kas tulkojumā no mongoļu valodas nozīmējot «putukrējums». Konkursā viņa
ieguva godpilno 2. vietu. Verkas uzstāšanās bija tālredzīga, kad
saasinājās Ukrainas un Krievijas attiecības, «māksliniece» gadu nevarēja
uzstāties Krievijā.Spānijas pārstāvim Danielam Digesam
«paveicās» kļūt par kāda huligāna, kas bija tērpies kā Sarkangalvīte,
uzmanības un kaisles objektu, tādējādi Eirovīzijas konkursa vēstures
lappuses papildinot ar skandalozi komiskiem atgadījumiem. Leģendārais
spāņu strīkeris Džimijs Džampa, kurš parasti, lai sasmīdinātu publiku un
nokļūtu foto un TV objektīvu uzmanības lokā, ar savu parādīšanos
cenšas pārtraukt dažādus masu pasākumus un sporta spēles, 2010. gadā
bija izvēlējies Eirovīzijas finālu un izlauzies uz skatuves Spānijas
mākslinieka uzstāšanās laikā. Džimijs kameru priekšā grozījās 15
sekundes, kamēr šoka pārņemtā apsardze sāka rīkoties. Digesam, kurš
nezaudēja humora izjūtu un paškontroli, ļāva uzstāties vēl vienu reizi.Transpersonas un autsaideriDziesmu
konkursā sev uzmanību pievērš dažādi autsaideri un neordināras
personas. 2008. gadā Eirovīzijas konkursā uzvaras laurus plūca
transpersona, mākslinieks (ce) «Dana International» no Izraēlas. Kaut
arī neviens neparedzēja par daiļo sievieti pārtapušā vīrieša uzvaru,
tieši Dana ir kļuvusi par vienu no leģendārākajiem Eirovīzijas simboliem
un dzimumu līdztiesības vēstnesēm ne tikai konkursa ietvaros, bet arī
ārpus tā. «Uzvara Birmingemā bija milzu sasniegums ne tikai man un
manai valstij, bet arī visai geju un transseksuāļu kopienai Eiropā, par
kuras ikonu es kļuvu.»Savukārt 2014. gadā visas Eiropas
uzmanības centrā nokļuva transvestīts Tomass Neivirts, kas uz skatuves
kāpa sievietes ar bārdu - Končitas Vurstas - tēlā. Par labu Končitai
runā fakts, ka Eirovīzijā nopelnītā uzmanība tikai uzņem apgriezienus,
«māksliniecei» no Austrijas izdodas saglabāt savu popularitāti arī
divus gadus pēc konkursa. Dziedātājai ir izveidojies plašs fanu un
atbalstītāju pulciņš, kas sajūsminās par sava elka sasniegumiem un
drosmi atkailināties uz slavenu žurnālu vākiem, kaut gan reti kurš
atceras, ko uz skatuves dziedāja par «bārdaino desiņu» dēvētā zvaigzne.
Atgādināsim, ka Vursta pirms diviem gadiem Eirovīzijā uzvarēja ar
dziesmu «Rise Like a Phoenix».Eirovīzijas andergraunds2006.
gadā Eirovīzijas skatītāju gaumi satricināja Somijas hārdrokeru grupas
«Lordi» uzvara, kuri uzstājās ar smagā metāla hitu monstrozu personu
kostīmos, kas atgādināja orkus no filmas «Gredzenu pavēlnieks».2015.
gadā Somija atkal uz konkursu nosūtīja rokerus. Šoreiz viņu firmas
zīme bija nevis šokējošie kostīmi, bet gan mākslinieku personības: visi
pankroka grupas «Pertti Kurikan Nimipaivat» dalībnieki bija ar Dauna
sindromu.Geju kultūra un meiteņu skūpstsPirmo
reizi Eirovīzijas dziesmu konkursā homoseksuāļi atklāti parādījās
1984. gadā, kad tika nodibināts Eirovīzijas fanu klubu tīkls, kur
lielākā daļa biedru ir geji un lesbietes. Kad šo fanu tīklu atzina arī
Eiropas Raidorganizāciju apvienība, ap konkursu sāka veidoties
savdabīga homoseksuāļu kultūra. Mūsdienās koncerti un citas aktivitātes
geju klubos līdztekus oficiāli organizētajiem pasākumiem ir neatņemama
Eirovīzijas sastāvdaļa, kad nakts ballītēs geji un lesbietes ierodas,
tērpušies kā uz karnevālu. 2007. gadā konkursā uzvarēja dziesma ar
nepārprotamu homoseksuāļu estētiku, kuru izpildīja Marija Šerifoviča no
Serbijas. Ar katru gadu uz skatuves parādās arvien perversāki personāži
un izdarības kļūst aizvien izaicinošākas un sabiedrību provocējošākas.Tā
2013. gadā Somijas pārstāve Krista Zigfrīda konkursā savu uzstāšanos
noslēdza, kaislīgi noskūpstot savu bekvokālisti. Meiteņu skūpsts un
dziesma ar nosaukumu «Marry Me» bija daļa no homoseksuāļu rīkotas
akcijas par homoseksuālu laulību legalizāciju Somijā. Krista savu
pozīciju konkursā aizstāvēja šādi: «Iespējams, ir konservatīvāk
noskaņotas valstis, kuras mums nepiešķirs nevienu punktu. Taču tas ir
mūsu šovs, un mums tas viss patīk. Ir 2013. gads, un es varu skūpstīt,
ko vēlos.»Provocēs ar savu kailo ķermeniMūsdienu
TV un Eirovīzijas dziesmu konkursa skatītāju ar ko jaunu un šokējošu
pārsteigt kļūst arvien grūtāk. Šogad to mēģinās izdarīt kārtējais
censonis - 21 gadu vecais rudmatis Aleksandrs Ivanovs ar skatuves vārdu
«Ivan» no Baltkrievijas. Viņš jau paziņojis, ka plāno šī gada
Eirovīzijas konkursā šokēt pasauli un uzstāties pilnīgi kails un kopā ar
dzīviem vilkiem. Savu provokatīvo numuru kopā ar vilkiem līdzīgajiem
suņiem mākslinieks jau ir izmēģinājis, bet Eiropai to demonstrēt puisim
neizdosies, jo konkursa organizatori māksliniekam atgādināja, ka
Еirovīzijas konkursa reglaments aizliedz uz skatuves izmantot
dzīvniekus, tāpēc skatītāju uzmanību viņam nāksies uzturēt tikai ar savu
kailo ķermeni.Visu rakstu lasiet Nra.lvLASIET ARĪ: Baltkrievu Eirovīzijas puisi uz skatuves kailu sakož vilks