Ātrās palīdzības Latvijā. Zagšana pēc zagšanas, skandāls pēc skandāla

Ātrās palīdzības Latvijā. Zagšana pēc zagšanas, skandāls pēc skandāla (Attēls 0)
Attēls 1 no 13
Aprīļa vidū sacensību laikā gāja bojā jauns sportists – 17 gadus vecs riteņbraucējs. Traģiskais notikums pievērsa uzmanību arī sacensību medicīniskajam nodrošinājumam. Šajā gadījumā par to rūpējās veselības centrs 4, kas pērn ieguva nepieciešamās licences neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanai. Kā jaunais spēlētājs ienācis tirgū - De facto rīcībā ir informācija, ka vadoša Neatliekamās palīdzības dienesta darbiniece klientam piedāvājusi pakalpojumus privātā konkurenta vārdā. Plašāk – Ingas Šņores sižetā. De facto.Vadoša NMPD darbiniece piedāvā pakalpojumus privātas kompānijas vārdāVadoša Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniece – Maksas pakalpojumu daļas vadītāja kādam klientam, kurš bija lūdzis valstij piederošā dienesta palīdzību, piedāvājusi pakalpojumus privātā konkurenta – “Veselības centra 4” vārdā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Gan sporta, gan izklaides pasākumu organizētājiem ir jānodrošina arī mediķu klātbūtne. Tas ir maksas pakalpojums. Neatliekamās palīdzības mediķu dežūras piedāvā gan valsts, gan medicīnas sabiedrība ARS ar sešām brigādēm. Pērn augustā šim tirgum pievienojās arī piecas “Veselības centra 4” (VC4) brigādes.SIA “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds raidījumam saka, ka viņu to aicinājuši darīt dažādu sporta pasākumu organizētāji, jo veselības centram ir cieša sadarbība ar sporta organizācijām. Papildus tam NMPD nepagarināja skandāliem apvīto līgumu par auto nomu un tirgū nonāca arī piemērotas automašīnas. Rēvalds atklāj, ka dienesta izveidošana izmaksājusi 420 000 eiro. Taču biznesa veiksmei nepieciešami klienti. Izskatās, ka tie meklēti, arī izmantojot valsts resursus. LTV “De facto” rīcībā nonākusi kāda e-pasta vēstule, kurā “Veselības centra 4” atbalstu piedāvā neviens cits kā NMPD Maksas pakalpojumu daļas vadītāja Iluta Hmeļņicka. Kāds sporta pasākuma organizētājs aizvadītā gada rudenī sūtīja iesniegumu NMPD, lūdzot pasākumam norīkot vienu mediķu brigādi. Pāris dienu vēlāk Hmeļņicka viņam atbildēja, ka dienests pakalpojumu nevarēs nodrošināt. Taču šī viņas vēstule sūtīta jau no “Veselības centra 4” epasta. Lūk, daži citāti no vēstules: “Esmu saņēmusi informāciju, ka esat lūdzis NMP dienestam vienas ārsta palīgu brigādes dežūru. (..) Varu piedāvāt Jums Veselības centra 4 palīdzību. Arī mums ir pieejams šāds pakalpojums kā maksas dežūras dažādos pasākumos. (..) Jāpiebilst, ka kvalitātes ziņā Jūs absolūti neko nezaudējat, jo speciālisti ir kvalificēti, viņi paralēli strādā arī NMP dienestā, bet pie mums VC4 – no pamatdarba brīvajā laikā.” NMPD Maksas pakalpojumu nodaļas vadītāja Hmeļņicka “De facto” saka: “... es vēlētos teikt, ka tā nav normāla situācija. Bet, skatoties no pasūtītāja puses - katrā ziņā jebkurš organizētājs drīkst izvēlēties, un to viņš arī drīkst darīt.” Formālais atteikuma iemesls bija - dienestam ir grūtības ar automašīnām. Tagad, izpētot, kāda bijusi situācija e-pastā pieprasītajā datumā, ir skaidrs, ka tajā dienā NMPD nekas netraucēja sniegt šo maksas pakalpojumu – bijuši vien divi publiski pasākumi. To apstiprina esošā NMPD direktore Sarmīte Villere. “Šajā situācijā no darbinieces amorāli ir tas, ka viņa mēģina to bez saskaņošanas. (..) Oktobris ir tukšais laiks, un šāds iemesls, kādu viņa te min, nevar būt par pamatu nenodrošināt ar šādu pamatojumu NMPD resursus. Šeit acīmredzami tiek piedāvāts otrs darba devējs," saka Villere. Hmeļņicka ir atbildīga tieši par maksas pakalpojumu organizēšanu Neatliekamās palīdzības dienestā. Tostarp, apkalpojot publiskos pasākumus. Gadā tādu ir vairāk nekā piecsimt, un tie pērn ļāva dienesta budžetu papildināt par 136 000 eiro. Pie Hmeļņickas nonāk iesniegumi par plānotajiem pasākumiem un lūgumi valsts iestādei tos nodrošināt. Taču vienlaikus viņa strādā arī “Veselības centrā 4”, tostarp,  piedaloties līgumu slēgšanā ar pasākumu rīkotājiem un arī pati strādā tajos. Hmeļņicka neuzskata, ka abas iestādes būtu konkurējošas, turklāt arī pasākumu esot gana daudz. “Mēs neesam nekādā veidā izmantojuši Ilutas faktoru, lai pārņemtu kaut kādus pakalpojumus.  Pat vēl vairāk – cik es zinu, tad NMPD pakalpojumu skaits nekādā veidā nav krities, pat ir pieaudzis,” saka Rēvalds. Trešais tirgus spēlētājs tik viennozīmīgi gan neraugās uz šādu praksi. “Ja viņi [NMPD] kaut kādu apstākļu dēļ nevar to pakalpojumu sniegt, tad būtu godīgi, ja ir godīgs konkurences veids, kā to piedāvāt citiem pakalpojuma sniedzējiem,” saka Māris Andersons, “ARS” valdes priekšsēdētājs.   “Veselības centra 4” dienesta izveidošana sakrita arī ar laiku, kad no NMPD vadības bija jādodas prom Armandam Ploriņam. No viņa teiktā saprotams, ka pasūtījumu pārspēlēšana privātajam būtībā notikusi ar viņa atbalstu. “Vadības uzstādījums patiešām bija – ja nevar izveidot papildu brigādes, tad – ja kāds cits to var darīt, tad lai labāk to dara kāds cits,” raidījumam saka Ploriņš. Kopš oktobra dienestam ir jauna vadītāja, kura uzskata – katrs lūgums pēc palīdzības ir jāizvērtē.   Darba savienošanas atļaujas dotas daudziem NMPD darbiniekiem. Taču – tik ilgi, kamēr darba ņēmējs nekaitē savam darba devējam. Villeres ieskatā Hmeļņickas rīcība ir jautājums par lojalitāti. “Ņemot vērā iestādes intereses, es varu pieņemt lēmumu - vai nu likt izvēlēties darbavietu, vai arī strādāt tādā amatā,  kur viņš nepiekļūst šai informācijai, kas nenodara kaitējumu man kā darba devējam un NMPD kā iestādei,” saka NMPD vadītāja.