Par 10 minūšu darbu Skutelis Latvijas Televīzijā saņem 200 eiro
Attēls 3 no 7
Oriģinālraidījumu skaita un apjoma būtisks samazinājums,
virknes nākotnes projektu atlikšana, paklusām notiekošas darbinieku
atlaišanas, atalgojuma mainīgās daļas "nogriešana" un neziņa par darbu
pēc sezonas beigām, - dažu mēnešu laikā Latvijas Televīzijas (LTV)
darbiniekiem kā auksta ūdens šalts nākusi viena slikta ziņa pēc otras,
iezīmējot "trekno gadu" negaidītu galu, - vēsta žurnālistiski analītiskais portāls Pietiek.com.Gaidāmā nepatīkamā sapulce
Vēl pagājušā gada septembra vidū noslēdzās valsts SIA Latvijas Televīzija
iepirkums, apliecinot, LTV gatavību komandējumiem un darba braucieniem
tērēt iespaidīgu summu - 500 000 eiro. Līdzīgā iepirkumā visas Satiksmes
ministrijas darbinieku vajadzībām summa bija tikai par 60 000 eiro
lielāka.
Trīs nedēļas pirms tam, īpaši pieminot, ka "LTV kopumā ir
piedzīvojusi izaugsmi dažādos aspektos", LTV valdes priekšsēdētājs Ivars
Belte preses konferencē bija paziņojis ka "ar Latvijas Televīziju arī
šajā, 62.sezonā, viss ir kārtībā". Par LTV finansiālo izaugsmi un
iespējām liecināja LTV iepirkums, kurš rādīja, ka tā ir gatava papildus
preses konferencei par 521,16 eiro rīkot pat īpašu "preses konferences
banketu".
Tagad, piecus mēnešus pēc šīs "iespēju" demonstrēšanas, ne I. Belte,
ne kāds no viņa padotajiem nevēlas izteikties par jau šonedēļ, 18.
februārī paredzētu pasākumu, kas oficiāli nosaukts par "Nacionālās
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izbraukuma sēdi ar LTV
darbinieku piedalīšanos".
LTV preses pārstāvis Klāvs Radziņš, uzzinājis, par kādu jautājumu runa, pārstāj atbildēt uz Pietiek telefona
zvaniem un atgādinošām īsziņām. LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs
lūdz aizsūtīt jautājumus pa elektronisko pastu - un pazūd. LTV valdes
priekšsēdētājs Ivars Belte uz līdzīgu jautājumu atsakās atbildēt.
"Mēs negribētu iepriekš izpaust. Mums pagājušajā nedēļā bija valdes
sēde, mēs šos galvenos jautājumus esam uzlikuši, un mēs tos arī uzdosim.
Nebūtu korekti tos izpaust iepriekš," - tā par uzdodamajiem jautājumiem
Pietiek teic LTV darbinieku arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme.
Šī noslēpumainība nav nejauša, - visticamākais, sanāksme gaidāma
skaļa un LTV vadībai nepatīkama, jo sabiedriskās TV darbinieki, kuri
pēdējos divos gados izbaudījuši īstus "treknos gadus" vienas valsts
kapitālsabiedrības ietvaros, sākuši aptvert, ka nu šiem labajiem laikiem
pienācis gals. Savukārt nepilnu nedēļu pēc sanāksmes NEPLP sola noslēgt
LTV valdes izvērtēšanu, - 8. aprīlī beidzas tās pilnvaras.
"Krusts" pār nākotnes plāniem
Formāli gan NEPLP izbraukuma sēdes tēma ir LTV valdes locekļu
atskaites par trīs gadu darbu - faktiski to laika periodu, kurā pie LTV
stūres ir bijis I. Belte, kurš neviennozīmīgi vērtēta izvēles procesa
rezultātā par valsts SIA Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētāju oficiāli kļuva 2013. gada 2. aprīlī.
Taču faktiski gaidāma ļoti nopietna saruna par LTV tālāko
funkcionēšanu gan radošajā, gan finansiālajā ziņā, kuras priekšvēstneši
bijuši jūtami jau kopš pērnā rudens, kad LTV vadība pēkšņi "ieslēdza
atpakaļgaitu" virknē jaunu projektu un, šķiet, pirmoreiz šīs valdes
pilnvaru laikā bija spiesta aizdomāties par taupīšanas nepieciešamību.
Tā, piemēram, vēl jūlijā LTV satura redaktore Rita Ruduša saistībā ar
kādu neatkarīgo producentu raidījumu tā veidotājiem paziņoja par
stratēģisko nostādni - "sabiedriskā televīzija vispār iet prom no visiem
vecajiem formātiem" un turpmāk uz šādiem raidījumiem par pašas LTV
naudas izmantošanu tiks organizēti valsts pasūtījumi.
Taču četrus mēnešus vēlāk - decembrī R. Ruduša jau bija pārcēlusies
uz citu darbu, bet iepirkums bija paklusām "izbeidzies", dodot neformālu
signālu, ka sponsoru nauda tiek laipni un pat izmisīgi gaidīta.
Savukārt nu LTV valdes loceklis S. Ņesterovs, kura atbildības joma ir
tieši programmas attīstības jautājumi, šaurā LTV vadības lokā ir
skaidri atzinis, ka "jauns raidījums par uzņēmējdarbības jomu" ir viens
no "jauniem projektiem, kuru uzsākšanai trūkst līdzekļu".
Šis ir tikai viens no veselas virknes iecerēto projektu - "krusts"
pārvilkts arī jaunam vēstures tematikas raidījumu ciklam krievu valodā,
kultūras izklaides formāta raidījumam ar nosacīto nosaukumu Maestro,
oriģinālseriālam un jaunam nedēļas nogales izklaidējoša šova formāta
raidījumam. Pagaidām vēl, īstenojot LTV vadības izpratni par Latvijas
ģeopolitisko orientāciju, tiek plānots īstenot projektu "Korespondents
Maskavā".
Dramatisks oriģinālsatura samazinājums
Taču iecerēto projektu "nogriešana" vēl ir tīrais nieks, salīdzinot
ar to raidījumu uzskaitījumu, kurus LTV vadība apzīmē ar kopējo
nosaukumu "Raidījumi, kurus neturpinām līdzekļu trūkuma dēļ". Šajā
sarakstā ir ne tikai tāda "eksotika" kā Vecgada vakara programma un Vakars ar Renāru Zeltiņu, bet arī sabiedriskās TV profilam īsti atbilstoši raidījumi.
Naudas trūkuma dēļ LTV vadība savā lokā, publiski par to neziņojot, jau nolēmusi pārtraukt tādus raidījumus kā Brīnumskapja skola, Patiesības stunda, Viedokļu telpa, Diskusija. Lielais jautājums, Sporta diskusija, Zili brīnumi un Iebrauc kino.
Rezultātā ir ieplānots no sabiedrības viedokļa dramatisks LTV
oriģinālsatura apjoma samazinājums - no 3426 stundām 2015. gadā līdz
tikai 3207 stundām šogad. Pat 2014. gadā LTV oriģinālsatura apjoms bija
lielāks - 3256 raidlaika stundas.
Vai viss šis samazinājums saistīts tikai ar to, ka kopējā valsts
dotācija Latvijas Televīzijai ir sarukusi par vairāk nekā 300 tūkstošiem
eiro - kā liecina pašas LTV iekšējie aprēķini, no 12,7 miljoniem eiro
pērn līdz 12,4 miljoniem šogad?
(Skaitļus gan katrs min nedaudz citādus: Budžeta likumā atrodamais TV
dotāciju kopapjoms gan ir 13,6 miljoni eiro, taču Finanšu ministrijas
pārstāvis Aleksis Jarockis precizēt datus nevēlas, savukārt NEPLP kā
dotāciju min 12,2 miljonus eiro.)
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, LTV vadība
plānoto darbības samazinājumu, ko agri vai vēlu nāksies atklāt,
gatavojas skaidrot tieši tā. Taču skaidrs, ka iemesli ir plašāki - galu
galā dotācijas samazinājums atbilstoši pašas LTV datiem ir par nepilniem
2,4 procentiem, bet oriģinālraidījumu apjoms saruks par 6,4 procentiem
jeb iespaidīgām 219 stundām.
"Treknie gadi" sausos skaitļos
Tad kādi ir šie plašākie iemesli? Pēdējos trīs gados LTV ir
piedzīvojusi īstus "treknos gadus", - un tas noticis, pateicoties mākai
nevis pelnīt, bet tērēt.
2012. gadā, kad pie pienākumu pildīšanas ķērās jaunā valde ar I. Belti priekšgalā, LTV valsts dotācijā, kā rāda gada pārskats Lursoft datu bāzē, saņēma 7,78 miljonus latu (11,08 miljonus eiro), reklāmas ienākumos - 1,61 miljonu latu (2,29 miljonus eiro).
2013. gadā valsts dotācijā saskaņā ar LTV oficiālo gada pārskatu tika
saņemti jau nepilni 8,72 miljoni latu (12,4 miljoni eiro), reklāmas
ienākumi saruka līdz 1,53 miljoniem latu (2,18 miljoniem eiro), bet
2014. gadā LTV valsts dotācijā saņēma jau 13,07 miljonus eiro,
palielinoties arī reklāmas ienākumiem.
Īstais tērēšanas "sprādziens" notika 2014. gadā: vēl gadu iepriekš
LTV strādāja 432 darbinieki, kuriem izmaksātais atalgojums un sociālās
apdrošināšanas iemaksas ("personāla izmaksas") bija 6,833 miljoni eiro,
bet 2014. gadā darbinieku skaits pieauga jau līdz 453 un personāla
izmaksas - par vairāk nekā diviem miljoniem eiro, līdz 8,927 miljoniem
eiro.
LTV vadība neaizmirsa arī pati sevi: pirmā gada laikā I. Belte vidēji
mēnesī par pienākumu veikšanu saņēma 2980 eiro, bet 2014. gadā - jau
3345 eiro (dati no amatpersonas deklarācijām). 2013. gadā LTV vadības
locekļu atalgojums - "atlīdzība par funkciju pildīšanu" - bija 114,4
tūkstoši eiro, 2014. gadā tā jau bija pieaugusi līdz 152,5 tūkstoši
eiro. Vēl nesen NEPLP atļāvusi palielināt valdes algas vēl par
ceturtdaļu ar norādi, ka "papildu budžets" šim mērķim nebūs
nepieciešams.
Dāsnās tērēšanas beigas
Taču tērēšana ir bijusi arī, kā Pietiek norāda kāds
finansists, "diezgan dīvaina" un "liek domāt par nespēju normāli plānot
budžetu un šo naudu jēdzīgi tērēt". 2014. gada LTV gada pārskats rāda,
ka līdz gada beigām LTV nebija iztērējusi vairāk nekā 4,14 miljonus
eiro. Uz to pagājušā gada pavasarī norādīja arī Valsts kontrole, un
pastāv liela iespējamība, ka 2015. gada laikā šī nauda ir "noēsta", bet
jaunu "piešpriču" - līdzīgi 2014. gadam, kad LTV tika "piemesta" nauda
atsevišķu pasākumu atspoguļošanai, - nav.
Vienu "glābšanas riņķi" LTV gan pagājušā gada beigās jau pameta
Laimdotas Straujumas valdība, ar īpašu rīkojumu "atlaižot" šai valsts
kapitālsabiedrībai ar likumu noteikto nepieciešamību nomaksāt valstij
dividendes 1,22 miljonu eiro apmērā par 2013. gada tīro peļņu un
atļaujot šo naudu paturēt dažādiem infrastruktūras darbiem, ka arī
svarīgu sporta spēļu atspoguļošanai.
Taču ar to acīmredzami ir par maz: pirmais, vēl slēptais atlaišanu -
nomaskētu kā sistēmas optimizācijas pasākumu - vilnis janvāra beigās
paklusām jau ir aizvadīts, un tāpat jau sākta atalgojuma mainīgās daļas
samazināšana (LTV darbiniekiem atalgojumam ir divas daļas - "cietā" un
mainīgā).
"Belte vienkārši ar dāsnu roku divus gadus ne tikai kropļoja visu
mediju tirgu un maksāja brīžam vienkārši fantastiskas algas pārpirktiem
cilvēkiem, bet arī primitīvi pirka jau esošo LTV darbinieku lojalitāti,
un tas labi strādāja," Pietiek teic kāds mediju jomas
pārstāvis, kurš nav tieši saistīts ne ar vienu raidorganizāciju,
piebilstot - I. Beltes vadītā valde pārāk vēlu esot aptvērusi, ka dažādu
projektu mērķdotācijas nav nekas garantēts gadu no gada.
Līdz ar to tērējamās naudas jau ierastajos apjomos vairs nav. "Mēs
pēdējos divus gadus esam ļoti labi dzīvojuši. Mums bija labi budžeti
raidījumiem. Mēs varējām daudz atļauties. Tas bija patīkami. Bija daudz
mērķprogrammu, piemēram, kultūras galvaspilsēta, bija Eiropas
prezidentūra, Skolēnu dziesmu svētki. Šajā gadā nav neviena
mērķprojekta, un mēs to izjūtam. Darbi noteikti ir samazinājušies. Arī
oriģinālstundu apjoms ir samazinājies," konstatē S. Plūme.
Savukārt citi LTV darbinieki Pietiek prognozē, ka līdz ar
sezonas beigām, kad beigsies daudzu regulāro raidījumu ražošana, runa
būs vairs nevis par atalgojuma mainīgo daļu, bet vienkārši par darbu kā
tādu, un tad arī "nopirktā" darbinieku lojalitāte valdei varētu
piedzīvot smagu pārbaudījumu.
LTV vadība klusē
Pats I. Belte pagaidām nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no Pietiek jau
februāra sākumā uzdotajiem diviem desmitiem jautājumu saistībā ar LTV
radošo un finansiālo situāciju, taču arī par sīkākām tēmām viņa atbildes
apliecina - LTV vadība uzskata, ka sabiedrībai nav nekādas īpašas daļas
par sabiedriskajā televīzijā notiekošo un tās tēriņiem.
Aizbildinoties ar "sabiedriskā pasūtījuma nepublicējamo daļu
(komercnoslēpumu)", LTV vadītājs, piemēram, atsakās sniegt jebkādas
ziņas par to, cik no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem izmaksājis
pretrunīgi vērtētais raidījums Skutelis ir studijā, kaut
atzīst, ka par raidījuma izveidošanu konkurss nav rīkots, jo "pēdējo
divu gadu laikā LTV praktizē brīvu raidījumu ideju konkursu".
Šī noslēpumainība arī viegli saprotama: LTV vadībai pašreizējos
apstākļos būtu grūti saviem bažīgajiem darbiniekiem paskaidrot, kāpēc
par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam Jānim Skutelim tiek
maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, bet
"ideoloģiskajiem sekretāriem" Nellijai Ločmelei un Paulam Raudsepam -
300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23
tūkstošus eiro.
Kā zināms Pietiek, šis projekts bija aizgājis par tālu, lai,
pienākot "trekno gadu" pēkšņajām beigām, to būtu bijis iespējams
nesāpīgi "nogriezt". Taču nu LTV ir pienācis brīdis, kad vienkārši ir
"jāgriež", par sāpēm vairs nedomājot.Ar visu papildu informāciju un LTV skandalozo Skuteļa sāgu var iepazīties šeit
